Apskatīt Šķidrums izejas kodu

[[Attēls:Milk glass.jpg|thumb|200px|Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas]]
'''Šķidrums''' ir [[viela]]s [[agregātstāvoklis]], kura [[tilpums]] pie konstantas [[temperatūra]]s un [[spiediens|spiediena]] ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts. Šķidrums rada spiedienu uz trauka sienām un tajā iegremdētajiem ķermeņiem, šis spiediens ir vienāds visos virzienos ([[hidrostatiskais spiediens]]).

Šķidrumi ir (normālos apstākļos) [[ūdens]], [[piens]], dažādas [[eļļa]]s, [[spirts]], [[benzīns]], [[acetons]], [[glicerīns]] utt. Normālos apstākļos šķidrs ir arī [[dzīvsudrabs]].

== Plūstamība ==
Šķidrumi spēj plūst pa [[caurule|caurulēm]] un tādēļ tie var tecēt pa ūdensvadiem un kanāliem. Daži šķidrumi plūst ātri, bet citi tajos pašos apstākļos - daudz lēnāk. Tā, piemēram, uz galda izliets ūdens ātri izplūst pa galda virsmu. Savukārt izlieta [[eļļa]] to dara lēnāk. Bet [[medus]] vai [[piķis]] var plūst tik lēni, ka dažkārt ir grūti pateikt, vai tas ir šķidrums vai [[cieta viela]].

Jo šķidrums labāk plūst, jo ātrāk tajā grimst ķermenis (kura [[blīvums]] ir lielāks par šķidruma blīvumu). Piemēram, ūdenī iemetot [[tērauds|tērauda]] lodīti, tā nogrimst pietiekoši ātri. Turpretī traukā ar biezu eļļu tā pati lodīte nogrims lēnāk.

Salīdzinot ar [[gāze|gāzēm]], kurām arī piemīt šī īpašība, šķidrumi plūst daudz reižu lēnāk.

== Slapināšana ==
{{main|slapināšana}}
[[Slapināšana]] ir šķidruma spēja slapināt [[cieta viela|cietas vielas]] ķermeņus. Piemēram, ja nelielu [[ūdens]] daudzumu izlej uz pulētas galda virsmas, tad ūdens izplūst un plānā slānītī piekļaujas virsmai - galds kļūst slapjš. Ūdens slapina daudzas cietas vielas - [[stikls|stiklu]], metālu, laku u.c. [[Slapināšana]] ir raksturīga arī citiem šķidrumiem - [[piens|pienam]], [[benzīns|benzīnam]], [[spirts|spirtam]] utt. Šie šķidrumi slapina daudzu, bet ne visu cietu vielu virsmas. Tā, piemēram, uz [[parafīns|parafīna]] vai taukainas virsmas uzliets ūdens neizplūst, jo parafīnu un taukus ūdens neslapina.

Ir arī šķidrumi, kuri izturas savādāk nekā ūdens. Tāds ir, piemēram, [[dzīvsudrabs]]. Tas, izliets uz kāda ķermeņa virsmas, parasti savelkas lodītēs. Dzīvsudrabs virsmu neslapina un tā pilieni ripo pa galda virsmu kā mazas lodītes.

== Šķidruma spiediens ==
Ja šķidrums ir miera stāvoklī homogēnā [[gravitācijas lauks|gravitācijas laukā]], tad spiedienu <math>p</math> jebkurā punktā nosaka ar formulu
:<math>p=\rho gh</math>,
kur <math>\rho</math> ir šķidruma [[blīvums]] (pieņemts par konstantu) un <math>h</math> ir šķidruma staba augstums. Jāievēro, ka šī formula spiedienu uz brīvas virsmas dod vienādu ar nulli (ja virs šķidruma virsmas nepastāv virsspiediens (formulā nav norādīts)), un tas ļauj izskaidrot [[virsmas spraigums|virsmas spraiguma]] parādības.

== Virsmas spraigums un kapilaritāte ==
Šķidrumiem ir raksturīgas virsmas spraiguma un [[kapilaritāte]]s parādības. [[Virsmas spraigums]] raksturo šķidruma virsmas enerģiju, tas nosaka šķidruma spēju [[slapināšana|slapināt]] cietvielas. [[Viskozitāte]] raksturo šķidruma iekšējo berzi, tā nosaka šķidruma tecēšanas īpašības. Šķidrumi parasti izplešas, ja tos karsē, un saraujas, ja atdzesē. Ķermeņi, kuru blīvums ir mazāks par šķidruma blīvumu, peld, ja ievietoti šķidrumā. Šķidrumi to attiecīgajos [[vārīšanās]] punktos pārvēršas par [[gāze|gāzēm]] un [[kušana]]s punktos par [[cietviela|cietām vielām]]. Veicot frakciju [[destilācija|destilāciju]], šķidrumus var atdalīt vienu no otra, ja tie vārās katrs savā [[vārīšanās temperatūra|vārīšanās temperatūrā]]. [[Kohēzija]] starp molekulām šķidrumā nav pietiekoša, lai novērstu iztvaikošanu no brīvās virsmas. [[Stikls]] normālās temperatūrās nav atdzesēts šķidrums, bet ir amorfa viela.

== Skatīt arī ==
* [[Arhimēda likums]]
* [[Viskozitāte]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{agregātstāvokļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šķidrumi| ]]