Apskatīt Alberts Einšteins izejas kodu

{{Laba raksta kandidāts}}
{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Alberts Einšteins
|          vārds_orig = ''Albert Einstein''
|              attēls = Albert Einstein Head.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Einšteins 1947. gadā
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1879
|          dz_mēnesis = 3
|            dz_diena = 14
|            dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Virtembergas karaliste|Ulma}}
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1955
|           m_mēnesis = 4
|             m_diena = 18
|             m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Prinstona}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Vācija]]s (1879-1896; 1914-1933)<br />[[Šveice]]s (1901-1955)<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1940-1955)
|             tautība = [[ebrejs]]
|            paraksts = Albert Einstein signature.svg
|        darba_vietas =
|          alma_mater = [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē]] (1900)<br />[[Cīrihes Universitāte]] (1905)
|             zinātne = [[fizika]], [[filozofija]]
|         pasniedzēji = Alfrēds Kleiners<br />Heinrihs Frīdrihs Vēbers
|            studenti = [[Ernsts Gabors Štrauss]]<br />[[Leo Silārds]]
|          sasniegumi = [[Vispārīgā relativitātes teorija]]<br />[[Speciālā relativitātes teorija]]<br />[[Fotoelektriskais efekts]]<br />[[Masas—enerģijas proporcionalitāte]]<br />Planka—Einšteina sakarība<br />[[Brauna kustība]]s teorija<br />Einšteina lauka vienādojumi<br />Boses—Einšteina statisti<br />Boses—Einšteina kakondensāts<br />[[Gravitācijas viļņi]]<br />Kosmoloģiskā konstante<br />Lauka vienotā teorija<br />Einšteina-Podoļska-Rozena paradokss<br />Ansambļa interpretācija
|         apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (1921)
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Alberts Einšteins''' (''Albert Einstein''; dzimis {{dat|1879|3|14}}, miris {{dat|1955|4|18}}) bija [[Vācija]]s ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20. gadsimta zinātnieku. Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir [[relativitātes teorija]]s izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī [[kvantu mehānika]]s, [[statistiskā mehānika|statistiskās mehānikas]] un [[kosmoloģija]]s attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta [[Nobela prēmija]] [[fizika|fizikā]] par [[fotoelektriskais efekts|fotoelektriskā efekta]] skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1921 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/index.html}}</ref> Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto [[fotoķīmija|fotoķīmijā]], [[asteroīds]], kā arī [[ķīmiskie elementi|ķīmiskais elements]] [[einšteinijs]].

Einšteins bija arī izgudrotājs, viņš izgudrojis atšķirīgus tehniskus risinājumus, piemēram, [[Žirokompass|žirokompasam]], [[ledusskapis|ledusskapim]], [[dzirdes aparāts|dzirdes aparātam]].<ref name=autogenerated2>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 35. lpp.</ref> Kopā ar kolēģi [[Leo Silārds|Leo Silārdu]] izgudrotais "Einšteina ledusskapis" 1930. gadā saņēma patentu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Refrigeration US 1781541 A| url=http://www.google.com/patents/US1781541}}</ref> tomēr tā ražošana nekad netika uzsākta.

Britu žurnāla ''Physics World'' 1999. gadā aptaujā, kurā piedalījās 130 pasaules vadošie fiziķi, Einšteins tika atzīts par visu laiku izcilāko fiziķi.<ref>{{Cite web | title=Physics: past, present, future |url=https://physicsworld.com/a/physics-past-present-future/ |work=Physics World | date=1999-12-06|access-date=2023-08-01}}</ref>

== Biogrāfija ==

=== Dzīves sākums un izglītība ===
Alberts Einšteins piedzima 1879. gadā [[Ulma|Ulmā]], [[Vācija|Vācijā]], ebreju cilmes uzņēmēja Hermaņa Einšteina un viņa sievas Paulīnes, dzimušas Kohas, ģimenē. 1880. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Minhenē.   Bērnībā saņēmis [[Jūdaisms|jūdaisma]] reliģisko izglītību, 1884. gadā viņš sāka mācīties vijoļspēli un privātstundas pie [[matemātika]]s skolotāja. 1885. gadā Einšteins sāka mācīties Minhenes katoļu pamatskolā, kur uzreiz ticis pārcelts uz 2. klasi, bet 1888. gadā pārgāja mācīties uz Luitpolda ģimnāziju. Esot bijis apdāvināts, taču paslinks skolnieks, kuram nepadevās svešvalodas (vēlāk visai sliktā sadzīviskā līmenī apguvis itāļu, franču un angļu valodu, visu mūžu dodot priekšroku vācu valodai).<ref name=autogenerated2 /> Tika uzskatīts, ka viņš visu apgūst ļoti lēni, ko mēdz saistīt ar to, ka viņam bija [[disleksija]], viņš bija ārkārtīgi kautrīgs, turklāt viņa [[smadzenes|smadzenēm]] bija neparasta struktūra (tas tika noskaidrots pēc Einšteina nāves).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Einstein’s brain a wonder of connectedness|url=http://www.washingtonpost.com/national/health-science/einsteins-brain-a-wonder-of-connectedness/2013/10/12/09e2e532-32ad-11e3-8627-c5d7de0a046b_story.html}}</ref> Pastāv arī uzskats, ka viņam, iespējams, piemita [[autisms|autismam]] radniecīgais [[Aspergera sindroms]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Undiagnosing Gates, Jefferson and Einstein |url=http://www.jonathans-stories.com/non-fiction/undiagnosing.html}}</ref>

Apgūt [[matemātika|matemātiku]] Einšteins sāka 12 gadu vecumā. 1894. gadā Einšteinu ģimene pārcēlās uz [[Milāna|Milānu]], taču Albertam bija jāpaliek [[Minhene|Minhenē]], lai pabeigtu skolu. Taču 1894. gada beigās, to pat nepavēstījis vecākiem, skolu pameta un devās uz Itāliju. Šajā gadā Einšteins uzrakstīja savu pirmo zinātnisko darbu "Pētījums par [[ēters|ētera]] stāvokli [[magnētiskais lauks|magnētiskajos laukos]]" Nepabeigtās ģimnāzijas dēļ viņam gan neizdevās iestāties [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Šveices Federālajā politehniskajā skolā]] Cīrihē. 1896. gadā viņš pabeidza [[Ārava]]s kantona skolu un pēc tam atgriezās Cīrihē un iestājās Šveices Federālajā politehniskajā skolā. Tajā pašā gadā viņš atteicās no [[Virtemberga]]s pilsonības, kļūstot par nepilsoni (kā nepilsonis dzīvojis laikā no 1895. līdz 1901. gadam). Kopumā bijis četru valstu pilsonis: Vācijas, 1901. gadā Einšteins kļuva par Šveices pilsoni (no šīs pilsonības viņš nešķīrās nekad), Austroungārijas, atkal Vācijas, un visbeidzot ASV.<ref name=autogenerated2 />

=== Darbs patentu birojā un speciālā relativitātes teorija ===
[[Attēls:Einstein-with-habicht-and-solovine.jpg|thumb|left|270px|Alberts Einšteins ar draugiem Habihtu un Solovinu 1903. gadā]]
Studiju laikā Einšteins iepazinās ar [[Mileva Mariča|Milevu Mariču]], pēc tautības serbieti, matemātikas studenti, kuras sekmes bijušas krietni labākas, nekā Alberta, 1902. gadā piedzima viņu meita Liserla, kuru pāris atdeva anonīmai adopcijai Ungārijā.<ref name=autogenerated1>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 37. lpp.</ref> Absolvējis Cīrihes Politehnikumu, saņemot matemātikas un fizikas skolotāja diplomu, 1902. gadā Einšteins kopā ar Milevu ieradās Bernē, kur sāka strādāt Patentu birojā kā "trešās kategorijas tehniskais eksperts". Einšteina pienākums bija novērtēt tos [[patents|patentu]] pieteikumus, kuru izprašanai bija nepieciešamas zināšanas par [[fizika|fiziku]]. Darbs patentu birojā deva ar zinātni nesaistītus ienākumus — Einšteins vienmēr esot uzskatījis, ka praktiska, ar zinātni nesaistīta nodarbošanās atbrīvo zinātnieku no rūpēm par iztiku un no nepieciešamības publicēties tikai pašas publicitātes pēc.<ref name=autogenerated1 /> Lai papildinātu ģimenes budžetu, piepelnījies kā matemātikas un fizikas privātskolotājs. 1903. gada janvārī Einšteins apprecēja Milevu un ģimene apmetās Bernes vecpilsētā, Kramgasse 49 (mūsdienās tur iekārtots memoriālais muzejs<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Einstein house|url=http://www.einstein-bern.ch/index.php?lang=en&show=start&subs=}}</ref>). 1904. gadā piedzima viņu pirmais dēls Hanss Alberts. Šajā laikā Einšteins iepazinās ar filozofijas studentu Morisu Solovinu un matemātiķi Konradu Habihtu — trīs draugi izveidoja neformālo "Olimpisko akadēmiju", kurā Einšteinam bija "Akadēmijas prezidenta un Asteskaula bruņinieka" tituls. Pats Einšteins Bernes posmu atcerējās kā no zinātnes viedokļa auglīgāko un sadzīviski vislaimīgāko.<ref name=autogenerated1 />

1905. gadā Einšteins ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] ar darbu "Jauns molekulāro dimensiju novērtējums" (''"Eine neue Bestimmung der Moleküldimensionen"''). Tajā pašā gadā viņš uzrakstīja četrus zinātniskus rakstus, kas iezīmēja modernās fizikas sākumu. Daudzi fiziķi uzskata, ka par trijiem no tiem (par [[Brauna kustība|Brauna kustību]], [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]] un [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]]) viņš pelnījis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] (par fotolektrisko efektu viņš to arī ieguva).

1905. gadā Einšteins ''Annalen der Physik'' iesniedza pētījumu sēriju, kas tagad pazīstama ar nosaukumu "''Annus mirabilis'' pētījumi" (no latīņu ''annus mirabilis'', kas nozīmē "brīnumu gads"). Pirmajā no šiem darbiem (''Über einen die Erzeugung und Verwandlung des Lichtes betreffenden heuristischen Gesichtspunkt'') Einšteins izvirzīja [[enerģija]]s [[kvants|kvantu]] ideju (kas ir pamatā jēdzienam "[[fotons]]") un to, kā ar tās palīdzību var izskaidrot tādus fenomenus kā [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Otrajā (''Über die von der molekularkinetischen Theorie der Wärme geforderte Bewegung von in ruhenden Flüssigkeiten suspendierten Teilchen'') viņš aprakstīja savus pētījumus par [[Brauna kustība|Brauna kustību]], kā arī piedāvaja empīriskus pierādījumus [[atoms|atomu]] eksistencei. Trešajā - "Par kustīgu ķermeņu elektrodinamiku" (''Zur Elektrodynamik bewegter Körper'') - viņš izklāstīja savu [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]]. Ceturtajā no darbiem (''Ist die Trägheit eines Körpers von seinem Energieinhalt abhängig?'') Einšteins izdarīja no relativitātes teorijas izrietošus secinājumus, tostarp arī to, ka ķermeņa miera stāvoklī [[enerģija]] (''E'') ir vienāda ar tā [[masa]]s (''m'') un [[gaismas ātrums|gaismas ātruma]] (''c'') kvadrātā reizinājumu (<math>E=mc^2</math>: [[masas—enerģijas ekvivalence]]).
[[Attēls:Einstein Albert Elsa LOC 32096u.jpg|thumb|250px|Alberts Einšteins ar sievu Elzu]]
1911. gadā Einšteins kļuva par asociēto profesoru [[Cīrihe]]s Universitātē un drīz pēc tam par profesoru [[Prāga]]s Universitātē, taču pēc neilga laika jau kā profesors atgriezās Cīrihē Tehniskajā universitātē. Šajā laikā viņš daudz strādāja kopā ar matemātiķi [[Marsels Grosmans|Marselu Grosmanu]] (''Marcel Grossman''). 1912. gadā Einšteins [[laiks|laiku]] sāka dēvēt par ceturto dimensiju.

1914. gadā, tieši pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma, Einšteins ieņēma profesora amatu [[Berlīne]]s Universitātē un kļuva par Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. Viņš ieguva [[Vācija]]s pilsonību. Einšteina [[pacifisms]] un izcelsme nepatika vācu [[Nacionālisms|nacionālistiem]]. Kad viņš jau bija ieguvis pasaules slavu, pirmo reizi tika organizēta kampaņa, lai diskreditētu viņa teorijas. No 1914. līdz 1933. gadam viņš darbojās kā Ķeizara Vilhelma fizikas institūta Berlīnē direktors; šajā laikposmā viņam arī tika piešķirta [[Nobela prēmija]] un viņš izdarīja savus nozīmīgākos atklājumus.

1919. gadā Einšteins šķīrās no savas sievas Milevas un apprecēja savu māsīcu Elzu Loventāli (''Elsa Löwenthal''). Elza bija viņa pirmās pakāpes māsīca no mātes puses un otrās pakāpes māsīca no tēva puses.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=10 Things You Don't Know About Albert Einstein|url=http://history1900s.about.com/od/people/a/Einstein10.htm|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2013|12|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131205045648/http://history1900s.about.com/od/people/a/Einstein10.htm}}</ref> Viņa bija trīs gadus vecāka par Einšteinu. Viņu laulībā bērnu nebija. Šķiršanās dokumentos Einšteins visu savu Nobela naudas prēmiju nodeva savai pirmajai sievai Milevai un diviem dēliem. Tas tika izdarīts jau 1919. gadā, lai gan prēmija tika piešķirta tikai 1921. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=How Nobel winners spend their prize money|url=http://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1848817_1848816_1848815,00.html}}</ref> Viņa dēls Eduards sirga ar [[šizofrēnija|šizofrēniju]] un nomira garīgi slimo patversmē,<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Short life history: Eduard Einstein|url=http://www.einstein-website.de/biographies/print/p_eduard.html|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140112025524/http://www.einstein-website.de/biographies/print/p_eduard.html#|archivedate={{dat|2014|01|12||bez}}}}</ref> savukārt Hanss kļuva par [[hidrauliskā inženierzinātne|hidrauliskās inženierzinātnes]] profesoru [[Kalifornija]]s Universitātē. Pēdējos Einšteina dzīves gados viņu attiecības krietni uzlabojās.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Short life history: Hans Albert Einstein|url=http://www.einstein-website.de/biographies/einsteinhansalbert_content.html|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131009131116/http://www.einstein-website.de/biographies/einsteinhansalbert_content.html}}</ref>

=== Vispārīgā relativitātes teorija ===

1915. gada novembrī Einšteins Prūsijas Zinātņu akadēmijā nolasīja lekciju sēriju, kurā aprakstīja savu [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]]. Pēdējā no lekcijām viņš iepazīstināja klausītājus ar vienādojumu, kas nomainīja [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] [[gravitācija]]s likumu. Pēc šīs teorijas visi novērotāji ir vienādi svarīgi, ne tikai tie, kas kustas ar vienu ātrumu. Vispārīgā relativitāte nosaka, ka gravitācija vairs nav spēks (kā tas bija Ņūtonam), bet gan [[laiktelpa]]s izliekuma sekas. 
[[Attēls:Albert Einstein 1921 by F Schmutzer.jpg|thumb|left|Alberts Einšteins lekcijas laikā Vīnē 1921. gadā]]
Sākotnēji zinātnieki uz šo teoriju raudzījās skeptiski, jo tā izrietēja no matemātiskas domāšanas un racionālas analīzes, nevis eksperimentiem vai novērojumiem, taču 1919. gadā apstiprinājās no vispārīgās relativitātes teorijas paredzējumi. [[Artūrs Edingtons]] [[saules aptumsums|saules aptumsuma]] laikā izmērīja, cik ļoti [[zvaigzne]]s gaismu izliec [[Saule]]s gravitācija. Daudzi zinātnieki gan joprojām nebija pārliecināti par teorijas patiesumu (bieži tāpēc, ka tā nepiedāvāja absolūtu [[atskaites sistēma|atskaites sistēmu]]). Einšteins uzskatīja, ka daudzi no viņiem vienkārši nesaprot teorijas matemātisko daļu.

1921. gadā Einšteins devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur nolasīja lekciju par savu teoriju. Tajā pašā gadā viņam beidzot tika piešķirta [[Nobela prēmija]] — gan ne par [[relativitātes teorija]]s izveidi, bet par agrāko darbu par [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Par relativitātes teoriju joprojām noritēja diskusijas, un Nobela prēmijas komisija nolēma, ka piešķirt prēmiju par kādu mazāk strīdīgu sasniegumu būtu politiski veiksmīgāks solis.

=== Kopenhāgenas interpretācija ===

Neparasta bija Einšteina attieksme pret kvantu fiziku. Viņš bija pirmais, kurš paziņoja, ka kvantu teorija ir revolucionāra, un viņa ideja par [[gaisma]]s [[kvants|kvantiem]], ko tagad pazīst kā [[fotons|fotonus]], iezīmē jaunās fizikas atdalīšanos no [[klasiskā fizika|klasiskās fizikas]]. Kad sākotnēju kvantu fiziku nomainīja jaunā [[kvantu mehānika]], Einšteins uz to raudzījās skeptiski, nepiekrītot tā sauktajai "[[Kopenhāgenas interpretācija]]i", jo tā paredzēja uz [[varbūtības teorija|varbūtību]] balstītu un nevizualizējamu [[fizika]]s norišu aprakstu. Einšteins piekrita, ka tā ir labākā pieejamā teorija, taču meklēja "pilnīgāku", [[determinisms|deterministiskāku]] skaidrojumu. 1926. gadā viņš vēstulē Maksam Bornam rakstīja: "Kvantu mehānika, bez šaubām, ir iespaidīga. Taču iekšēja balss man saka, ka tā vēl nav īstā. Šī teorija izskaidro daudz, taču neļauj mums nokļūt tuvāk Visvecākā noslēpumam. Es katrā ziņā esmu pārliecināts, ka Viņš nemet kauliņus." Uz to izcilais fiziķis [[Nilss Bors]] atbildēja: "Beidz stāstīt Dievam, kas Viņam jādara!" Einšteins nenoraidīja varbūtības teoriju "kā tādu" — viņš bija izmantojis [[statistiskā analīze|statistisko analīzi]] savā darbā ar [[Brauna kustība|Brauna kustību]] un [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]] —, taču viņš uzskatīja, ka pamatā fiziskā realitāte ir deterministiska. Eksperimentāli pierādījumi, kas ir pretrunā ar šo pārliecību, tika atrasti tikai vēlāk - ar [[Bella teorēma|Bella teorēmu]].

=== Vēlīnie gadi ===
[[Attēls:Albert Einstein citizenship NYWTS.jpg|thumb|220px|Alberts Einšteins saņem no tiesneša Filipa Formana ASV pilsonības sertifikātu (1940. gada 1. oktobris)]]
Kad 1933. gadā Vācijā pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], Einšteins atradās ASV un nolēma neatgriezties. Nacionālsociālistiskais režīms viņu apvainoja jaunas "žīdu fizikas" izveidošanā ''Deutsche Physik'' ("vācu fizikas") vietā. Nacionālsociālisma fiziķi (starp tiem arī Nobela prēmijas laureāti Johanness Starks un Filips Lenards) centās diskreditēt viņa teorijas un politiskajā "melnajā sarakstā" iekļaut tos vācu fiziķus, kas tās mācīja (kā [[Verners Heizenbergs|Verneru Heizenbergu]]). Viņš kļuva par ASV pilsoni 1940. gadā, taču joprojām saglabāja arī [[Šveice]]s pilsonību.

Einšteins nodarbojās ar fizikas likumu apvienošanu, ko pats dēvēja par [[apvienoto lauku teorija|apvienoto lauku teoriju]] (''Unified Field Theory''). Viņš centās radīt modeli, kas aprakstītu visas [[mijiedarbības]] kā viena spēka dažādas izpausmes. Šis viņa mērķis joprojām ir aktuāls, un ar to sevišķi nodarbojas [[stīgu teorija]]. Einšteins izveidoja arī vispārīgotu gravitācijas teoriju, kas ir universāla matemātiska pieeja [[lauku teorija]]i.

Einšteins nomira no aortas plīsuma miegā 1955. gada 18. aprīlī slimnīcā Prinstonā, Ņūdžersijā. Šajā brīdī pie viņa atradās tikai medmāsa. Tajā pašā dienā viņu - pēc paša vēlēšanās - kremēja un viņa pelnus izkaisīja nezināmā vietā. Patologs Tomass Stolcs Hārvejs, kurš veica viņa [[līķa sekcija|līķa sekciju]], saglabāja Einšteina [[smadzenes]]. Hārvejs tajās neatrada nekā īpaša, taču 1999. gadā Makmāstera Universitātes izpētes grupa atklāja, ka tām viena reģiona trūkst (angl. 'parietal operculum'), savukārt daļa, kas atbildīga par matemātisko domu, vizuāli telpisko izziņu un kustības iztēli (angl. 'inferior parietal lobe') ir par 15% lielāka nekā parasti.

== Personība ==

Kaislīgs [[pīpe]]s smēķētājs un [[Burāšana (sports)|burātājs]] ar [[Jahta|jahtu]]. Sadzīvē izteikti vienkāršs. 2 reizes precējies, daudzas reizes iemīlējies. Fotogrāfijās visbiežāk redzam profesoram neatbilstošu ģērbšanās stilu — džemperi, [[sandales]] (ja bija iespējams, viņš centās nevalkāt zeķes), platas, biezas šalles. Šī iemesla dēļ visai bieži smalku restorānu zāles pārziņi un portjē pat atteicās ielaist nepietiekami smalko viesi, jo esot smalkas vakariņas un publika, kura gaidot pašu slaveno Albertu Einšteinu. Kolēģis un draugs Leopolds Infelds izsakās: "Ierobežodams savas vajadzības līdz minimumam, viņš vēlējās paplašināt savu brīvību, savu neatkarību. Mēs taču esam miljonu priekšmetu vergi ... Einšteins centās šo atkarību samazināt līdz minimumam." <ref name=autogenerated2 />

=== Politiskie uzskati ===
[[Attēls:Albert Einstein WZO photo 1921.jpg|thumb|270px|Alberts Einšteins un Pasaules Cionistu organizācijas līderi Ņujorkā 1921. gadā (''Principal Mossinson, Professor Einstein, Dr. Weizmann, Dr. Ussishkin''; avots: ''The Scientific Monthly'' 12:5, 1921)]]
Einšteins bija pārliecināts [[cionisms|cionists]], aktīvi atbalstīja ebreju valsts izveidošanu laikā, kad par Hitleru neviens nebija pat dzirdējis. Ar šo kustību viņš bija iepazinies Prāgā 1911. gadā, kur vietējā cionistu organizācijā aktīvi darbojās rakstnieks [[Francs Kafka]]. 1921. gadā Einšteins kopā ar [[Haims Veicmans|Haimu Veicmanu]] ASV vāca naudu Jeruzalemes Universitātes dibināšanai, bet 1922. gadā apmeklēja [[Palestīna|Palestīnu]].<ref>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 34. lpp.</ref> Pēc politiskās pārliecības sociālists<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Einšteins|first=Alberts|date=1949. gada Maijā|title=Kāpēc sociālisms?|url=https://archive.org/details/AlbertEinsteinWhySocialism|journal=Monthly Review|pages=5}}</ref>, kurš savulaik lielas cerības saistījis ar [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]] [[Krievijas Impērija|Krievijā]]. [[pacifisms|Pacifists]], kurš iestājies par ebreju un arābu mierīgu sadzīvošanu Palestīnā.<ref name=autogenerated2 /> 1952. gadā pēc H.Veicmana nāves [[Izraēla]]s valdība piedāvāja Einšteinam kļūt par tās otro prezidentu. Viņš no šī piedāvājuma atteicās: "Man svarīgāki ir vienādojumi, jo politika ir domāta šodienai, bet vienādojumi pastāvēs mūžīgi".<ref name=autogenerated2 />

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] lieta par Einšteinu saturēja 1427 lappuses par viņa darbību. Tajā bija ieteikts neatļaut viņam imigrēt uz ASV, apgalvojot, ka viņš "tic, iesaka, atbalsta vai māca doktrīnu, kas [..] 'ļautu netraucētai pielavīties anarhijai' ('let anarchy stalk in unmolested'), kā rezultāts būtu 'valdība tikai vārda pēc'". Šajā lietā apgalvots arī, ka Einšteins bija cieši saistīts ar [[komunisms|komunistiskām]] organizācijām.

Einšteins bija pret tirāniskām valdības formām. Sākotnēji viņš atbalstīja [[atombumba]]s izveidi, lai nodrošinātos pret iespēju, ka [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] to varētu izdarīt pirmais, un pat nosūtīja ASV Prezidentam [[Franklins Rūzvelts|Franklinam Rūzveltam]] vēstuli, kurā aicināja viņu uzsākt programmu, kā rezultāts būtu kodolieroča izveide. Rūzvelts izveidoja komisiju, kas pētīja urāna izmantošanu kā ieroci, un to vēlāk nomainīja [[Manhetenas projekts]]. Pēc kara Einšteins ļoti pārdzīvojis šo savu netiešo lomu kodolieroču radīšanā un stingri iestājās par kodolatbruņošanos: "Es nezinu, ar kādiem ieročiem cīnīsies Trešajā pasaules karā, taču Ceturtajā cīnīsies ar nūjām un akmeņiem." Neilgi pirms savas nāves viņš parakstīja [[Rasela—Einšteina manifests|Rasela—Einšteina manifestu]], kas aicināja lielvalstu vadītājus meklēt risinājumus miera ceļā.

=== Reliģiskie uzskati ===

Oficiālos dokumentos Einšteins sevi pozicionē kā "neticīgo" vai kā "reliģiozu neticīgo", kaut formāli no ebreju draudzes neizstājās. 1920. gadā Berlīnē esot atteicies maksāt obligāto valsts nodevu ("reliģisko nodokli") savai sinagogai, bet jau dzīvojot ASV, atteicies no ielūguma kādreiz apmeklēt sinagogu. Tomēr sarunās un rakstos Dievu pieminēja pat ļoti bieži — gan fizikas, gan personiskā sakarā, piemēram, "Dievu neinteresē mūsu matemātiskās grūtības, viņš integrē empīriski".<ref>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 40. lpp.</ref> "Tas, ko jūs lasāt par manu reliģisko pārliecību, protams, ir meli — meli, ko sistemātiski atkārto. Es neticu personīgam dievam un to nekad neesmu noliedzis, bet gan paudis pilnīgi skaidri. Ja manī ko var saukt par reliģisku, tad tā ir neizmērojamā apbrīna par pasaules struktūru tiktāl, cik to var atklāt mūsu zinātne."<ref>[http://www.sacred-texts.com/aor/einstein/einsci.htm] Raksti: "Reliģija un zinātne" {{en ikona}}</ref>

Starptautiskās Sinagogas rabīnam Herbertam Goldšteinam Einšteins rakstīja: "Es ticu [[Benedikts Spinoza|Spinozas]] dievam, kurš sevi atklāj eksistējošā sakārtotajā harmonijā, nevis dievam, kas nodarbojas ar cilvēcisku būtņu likteņiem un rīcību."<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EINSTEIN BELIEVES IN "SPINOZA'S GOD"; Scientist Defines His Faith in Reply, to Cablegram From Rabbi Here. SEES A DIVINE ORDER But Says Its Ruler Is Not Concerned "Wit Fates and Actions of Human Beings." |url=https://www.nytimes.com/1929/04/25/archives/einstein-believes-in-spinozas-god-scientist-defines-his-faith-in.html |publisher=The New York Times}}</ref>

Einšteins savu uzskatu sistēmu bieži dēvēja par "kosmisko reliģiju". 1930. gadā viņš žurnālā ''[[The New York Times]]'' publicēja plaši apspriestu eseju par saviem uzskatiem ar nosaukumu "Reliģija un zinātne".<ref name="NYTimes1930">Einstein, Albert (1930). [https://static01.nyt.com/images/blogs/learning/pdf/2013/19301109Einstein.pdf] "Religion and Science,"] ''New York Times Magazine'' (Nov. 9): [https://books.google.com/books?id=DJY5GycDoUUC&pg=PA29 3-4.]</ref> Einšteins izdalīja trīs impulsus, kas attīsta reliģisko pārliecību: bailes, sociālās vai morālās bažas un kosmiskās reliģiskās jūtas. 1954. gadā uzrakstīja tāda paša nosaukuma rakstu par šo tēmu, kas vēlāk kļuva par viņa grāmatu ''Ideas and Opinions'' 1955. gadā.<ref name="JHU Press, 2005">Calaprice, Alice (2005). ''The Einstein Almanac''. Baltimore: JHU Press, [https://books.google.com/books?id=if2tnCjo8WMC&pg=PA91 p. 91.]</ref> Ticības sistēma atzina "brīnumainu kārtību, kas izpaužas visā dabā, kā arī ideju pasaulē", kurai nebija personīga Dieva, kas atalgo un soda cilvēkus, pamatojoties uz viņu uzvedību. Tā noraidīja konfliktu starp zinātni un reliģiju un uzskatīja, ka kosmiskā reliģija zinātnei ir nepieciešama.[10] Einšteins uzskatīja, ka "zinātne bez reliģijas ir kliba, reliģija bez zinātnes ir akla."<ref>Einstein, Albert (1956). [https://www.religiousnaturalism.org/science-and-religion-2/ "Science and Religion,"] ''Ideas and Opinions''. New York: Citadel Press, [https://books.google.com/books?id=Q1UxYzuI2oQC&pg=PA26 p. 26.]</ref><ref name="donhoward">Don Howard, Lesson no. 22, "Cosmic Religion and Jewish Identity", [http://www.thegreatcourses.com/courses/albert-einstein-physicist-philosopher-humanitarian.html Albert Einstein: Physicist, Philosopher, Humanitarian] , Course No. 8122, The Teaching Company, LLC, 2009.</ref> Einšteinam reliģija un filozofija bija nozīmīga, tāpat kā viņa zinātniskie atklājumi.<ref name="donhoward" />

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{nobel}}
* [http://www.arvindguptatoys.com/arvindgupta/cosmic-religion-einstein.pdf ''Einstein on Cosmic Religion and Other Opinions and Aphorisms'']

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Šarls Gijoms]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1921]] | pēc = [[Nilss Bors]]}}
{{kastes beigas}}
{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Einšteins, Alberts}}
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas ebreji]]
[[Kategorija:Vācijas fiziķi]]
[[Kategorija:Šveiciešu fiziķi]]
[[Kategorija:ASV fiziķi]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]
[[Kategorija:Kosmologi]]
[[Kategorija:Cionisti]]
[[Kategorija:Sociālisti]]
[[Kategorija:Ebreju zinātnieki]]
[[Kategorija:Stīgu teorija]]