Apskatīt Berze izejas kodu

[[Attēls:Friction.svg|250px|thumb|Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu.]]
'''Berze''' ir [[parādība]]s, kas saistītas ar berzes [[spēks|spēku]] darbību, tie darbojas pretēji [[Mehāniskā kustība|kustības]] virzienam situācijā, kad viens [[fizikāls ķermenis|ķermenis]] tiek vilkts gar otru. Berzes spēks ir [[Disipatīvais spēks|disipatīvs (nekonservatīvs) spēks]].

Berze ir sastopama daudzās ikdienas situācijās, cilvēks attīstoties ir iemācījies pielietot berzes īpašības, piemēram, automobiļu riepu saķere ar ceļa virsmu ir atkarīga no berzes, kas rodas starp automobiļa riepām un ceļa segumu. Šajā gadījumā jo lielāka berze, jo stabilāka ir mašīna tās vadīšanas laikā.

Berzi izraisa saskarē esošo virsmu mikronelīdzenumi, kā arī molekulārie mijiedarbības spēki.

== Berzes veidi ==
Berzi iedala pēc vairākām pazīmēm. Pēc tā, vai berze pastāv starp diviem ķermeņiem vai vienā ķermenī, izšķir ārējo berzi un iekšējo berzi. Iekšējā berze pastāv visu [[Agregātstāvoklis|agregātstāvokļu]] vielās, [[Šķidrums|šķidrumu]] un [[Gāze|gāzu]] iekšējo berzi sauc par [[viskozitāte]]. Parasti ar vispārīgo jēdzienu "berze" (tas ir, bez precizējuma: ārējā vai iekšējā) saprot ārējo berzi.
[[Attēls:Friction graph.svg|thumb|250x250px|Diegramma sausajai berzei: <math>x</math> ass - pieliktais spēks un <math>y</math> ass- berzes spēks. Statiskās berzes gadījumā, pieliktais spēks ir tik pat liels cik pieliktais spēks. Maksimālā miera berze ir <math>F_b=\mu_{miera} F_n</math>, pēc kuras iestājas kustības berze, kas ir mazāka un tuvināti paliek konstanta<math>F_b=\mu_{kin } F_n</math>.]]
Pēc tā, vai ķermeņi pārvietojas, izšķir dinamisko jeb kustības berzi un statisko jeb miera berzi. Dinamiskās berzes spēks, kas darbojas uz ķermeni, vērsts pretēji [[Ātrums|ātrumam]], ar kādu šis ķermenis kustas attiecībā pret otru ķermeni. Statiskās berzes spēks ir vērsts pretēji ķermenim pieliktajam ārējam spēkam, kas paralēls tā saskares virsmai ar otru ķermeni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Fizika|last=Valters|first=A.|publisher=Zvaigzne|year=1992|isbn=5-405-00110-4|pages=43.—46|last2=Apinis|first2=A.|last3=Ogriņš|first3=M.|last4=Danebergs|first4=A.|last5=Lūsis|first5=Dz.|last6=Okmanis|first6=A.|last7=Čudars|first7=J.}}</ref> Miera berze ir tad, kad ķermenim ir jāpārvar berzes spēks, lai tas sāktu kustēties, piemēram, sākot stumt kādu priekšmetu pa kāda cita ķermeņa virsmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:694796%7Cpage:46|title=Fizikas rokasgrāmata|website=periodika.lndb.lv|access-date=2023-11-04|date=1988.gads|pages=45.-48}}</ref>

Kustības berzi sīkāk iedala slīdes un rites berzē.

=== Slīdes berze ===
Slīdes berze rodas tad, kad viens ķermenis slīd pa otru. Šādu berzi var novērot, piemēram, slidojot, kad slidu asmeņi slīd pa [[ledus]] virsmu, šai piemērā berze tiek maksimāli samazināta, šī iemesla dēļ notiek slīdēšana. Slīdes berzi sauc par sauso berzi, ja starp ķermeņu saskares virsmām nav citas vielas, savukārt, par slapjo berzi sauc slīdes berzi, kas notiek, ja starp ķermeņu saskarvirsmām ir šķidruma slānis vai ja viens no ķermeņiem ir šķidrs. Slīdes berzes spēks <math>F_b</math> ir [[Proporcija|proporcionāls]] [[Normālspiediena spēks|normālspiediena spēkam]] <math>F_n</math>, kas darbojas uz ķermeņu saskarsmes virsmām:

<math>F_b=\mu F_n</math>,
[[Attēls:Fricción 04.svg|thumb|250x250px|Miera berze pretojas [[Smaguma spēks|smaguma spēkam]] uz slīpas plaknes.]]
kur <math>\mu</math> ir slīdes berzes koeficients.

Lai ķermeni izkustinātu no miera stāvokļa, tam jāpieliek spēks

<math>F>F_{b0}</math>, <math>F_{b0}=\mu_0F_n</math>,

kur <math>\mu_0</math> ir miera (statiskās) slīdes berzes koeficients.

Parasti berzes spēks nav atkarīgs no ķermeņu saskarvirsmas [[Laukums|laukuma]]. Ja pieņem, ka saskarvirsma ir pilnīgi gluda un tīra, tad [[Molekula|molekulu]] savstarpējās pievilkšanās dēļ starp ķermeņiem rodas saskarvirsmai perpendikulārs papildspēks <math>F_m</math> un tad

<math>F_b=\mu (F_n+F_m)</math>.

==== Tabula ====
Katram priekšmetu pārim ir savs berzes koeficients. Ja priekšmets ir pilnīgi gluds, tad, slidinot tikpat gludu priekšmetu pa tā slīdvirsmu, berze gandrīz nerodas un priekšmeta [[ātrums]] praktiski nesamazinās.
{| class="wikitable"
|+
!Elementu pāris
!Miera berzes koeficients, <math>\mu_{miera }</math>
!Kinētiskās berzes koeficients, <math>\mu_{kin}</math>
|-
|[[Gumija]]-sauss [[betons]]
|1
|0,7
|-
|Gumija-slapjš betons
|0,5-0,7
|0,3-0,5
|-
|[[Koks]]-koks
|0,5
|0,3
|-
|Koks-metāls
|0,5
|0,3
|-
|[[Dzelzs]]-dzelzs(sauss)
|0,6
|0,3
|-
|Dzelzs-dzelzs(ieeļļots)
|0,05
|0,03
|-
|Zole-[[ledus]]
|0,1
|0,05
|-
|Dzelzs-ledus
|0,4
|0,02<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://phys.libretexts.org/Bookshelves/University_Physics/Book%3A_University_Physics_(OpenStax)/Book%3A_University_Physics_I_-_Mechanics_Sound_Oscillations_and_Waves_(OpenStax)/06%3A_Applications_of_Newton's_Laws/6.04%3A_Friction_(Part_1)|title=6.4: Friction (Part 1)|website=Physics LibreTexts|access-date=2023-11-04|date=2016-10-18|language=en}}</ref>
|}
[[Attēls:Ball Bearing2.jpg|thumb|268x268px|Gultnis]]

=== Rites berze ===
Rites berze pastāv, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni. To var novērot, piemēram, [[Gultnis|gultņos]]. Rites berzi rada virsmas nelīdzenumi un tās [[Deformācija|deformēšanās]]; ja virsmas ir cietas un gludas, rites berzes spēks ir mazs. Rites berzes [[spēka moments]] ir proporcionāls normālspiediena spēkam:

<math>M_b=\mu_rF_n</math>,

kur <math>\mu_r</math> ir rites berzes koeficients.

Lai radītu spēka momentu, ritošā ķermeņa asij jāpieliek spēks

<math>F_b=\frac{M_b}{R}</math>,

kur <math>R</math> ir ķermeņa [[rādiuss]]. Tādējādi

<math>F_b=\frac{\mu_r F_n}{R}</math>.

== Siltuma izdalīšanās berzes procesā ==
[[Attēls:Feu-archet.jpg|thumb|250x250px|Koka nūjiņu var virpināt ar rokām, vai, piemēram, aptīt to ap kurpju šņori, kura ir cieši nostiepta [[Loks (ierocis)|lokveida]] zaram, un šurp turp vilkt lokveida zaru.]]
{{enciklopēdisks stils+}}
Berzes procesi rada [[Siltums|siltumu]], kuru var izmantot, lai [[uguns iegūšana|iegūtu uguni]]. To var izdarīt ar vairākām elementārām sentēvu metodēm, viena no tām ir paņemt praula klucīti, novietot to stabili, lai tas nekustētos, un ar sausu koka nūjiņas galu virpināt pa šo klucīti. Ātrāk virpinot, radīsies lielāks [[siltuma daudzums]], un, sasniedzot kādu [[Temperatūra|temperatūru]], berzēšanas vieta uzliesmo.

== Berzes samazināšana ==


Visur, kur berze nav nepieciešama, to cenšas samazināt. To var panākt, piemēram, [[Ziede|ieziežot]] vai [[Eļļa|ieeļļojot]], berzē esošās virsmas, tādējādi pārtraucot berzi starp ķermeņiem un atstājot berzi starp ziežvielas dažādiem slāņiem (viskozitāte). Var arī pāriet no slīdes berzes uz rites berzi (piemēram, izmantojot gultņus), vai arī izvēloties piemērotus materiālus, kuriem ir mazāka savstarpējā berze. Taču uz mīkstas virsmas (par piemēru — mīksta grunts) rites berzes spēks var būt lielāks par slīdes berzes spēku.

== Skatīt arī ==
* [[Berzes koeficients]]
* [[Stoksa likums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klasiskā mehānika]]