Apskatīt Jods-131 izejas kodu

[[Attēls:Iodine-131-decay-scheme-simplified.svg|thumb|350px|Joda-131 radioaktīvās sabrukšanas shēma]]
'''Jods-131''' ir pazīstamākais no [[jods (elements)|joda]] [[radioaktivitāte|radioaktīvajiem]] [[izotops|izotopiem]]. To bieži sauc vienkārši par '''radioaktīvo jodu'''. Joda-131 [[pussabrukšanas periods]] ir apmēram 8 [[diennakts|diennaktis]]. Šis joda izotops veidojas [[urāns (elements)|urāna]] un [[plutonijs|plutonija]] [[kodolu dalīšanās]] procesos (kodolu dalīšanās produkti satur līdz 3% radioaktīvā joda).

== Iegūšana ==
Jodu-131 iegūst [[kodolreaktors|kodolreaktoros]], apstarojot [[telūrs|telūra]] paraugus ar lēnajiem [[neitrons|neitroniem]]. Tādējādi veidojas ļoti radioaktīvs telūra izotops <sup>131</sup>Te ar pussabrukšanas periodu 25 minūtes, kas [[bēta sabrukšana|bēta sabrukšanā]] kļūst par jodu-131:
: <math>\mathrm{{}^{131}_{52}Te} \rightarrow \mathrm{{}^{131}_{53}I} + e^- + \bar{\nu}_e.</math>

== Bioloģiskā iedarbība ==
Joda-131 bēta sabrukšana izraisa dzīvo [[šūna|šūnu]] [[mutācija]]s un bojāeju. Radušies [[bēta stari]] iekļūst apkārtējos audos dažu milimetru dziļumā. [[Gamma stari]] ir caurspiedīgāki, bet relatīvi mazāk kaitīgi. Apkārtējā vidē jods-131 nokļūst pēc [[kodolizmēģinājumi]]em un [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] avāriju gadījumā. Tā kā radioaktīvā joda pussabrukšanas periods ir samērā īss, pat liela piesārņojuma gadījumā jau pēc dažiem mēnešiem šo izotopu nav vairs iespējams atklāt apkārtējā vidē.

Pēc joda-131 [[radioloģiskais ekvivalents|radioloģiskā ekvivalenta]] tiek noteiktas [[Starptautiskā kodolnegadījumu skala|Starptautiskās kodolnegadījumu skalas]] pakāpes.<ref>[http://www-pub.iaea.org/MTCD/publications/PDF/INES-2008-R_web.pdf ИНЕС МЕЖДУНАРОДНАЯ ШКАЛА ЯДЕРНЫХ И PАДИОЛОГИЧЕСКИХ СОБЫТИЙ] {{ru ikona}}</ref>

Radioaktīvā joda iedarbības seku mazināšanai izmanto [[kālija jodīds|kālija jodīda]] preparātus.<ref>[https://www.vvd.gov.lv/lv/media/7026/download Joda profilakse]</ref>

== Izmantošana ==
Radioaktīvo jodu izmanto [[medicīna|medicīnā]] dažu [[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] slimību diagnostikai un ārstēšanai.<ref>[http://www.mfd.lv/lv/book/Vairogdziedzeris_lv.htm Vairogdziedzeris un tā darbība]</ref>
Latvijā nesen tika ieviesta vairogdziedzera vēža ārstēšana ar radioaktīvā joda preparāta (131-ImIBG) palīdzību.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-pirmo-reizi-izmanto-radioaktiva-joda-terapiju-cinai-ar-vezi.d?id=38008097 Latvijā pirmo reizi izmanto jaunu radioaktīvā joda terapiju cīņai ar vēzi]</ref>

== Īpašības ==
Joda-131 [[īpatnējā aktivitāte]] ir apmēram 4,6·10<sup>15</sup> [[bekerels|bekereli]] uz gramu. Jodam-131 sabrūkot, veidojas stabils un nekaitīgs [[ksenons|ksenona]] izotops <sup>131</sup>Xe. Vispirms tiek izstaroti bēta stari (lielas enerģijas elektroni), galvenokārt ar 0,33 un 0,60 [[elektronvolts|MeV]] lielu enerģiju: 
: <math>\mathrm{^{131}_{53}I}\rightarrow\mathrm{^{131}_{54}Xe}+ e^- + \bar{\nu}_e.</math>
Radušies ierosinātie ksenona kodoli pēc tam izstaro gamma starus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jods]]
[[Kategorija:Izotopi]]