Apskatīt Kvants izejas kodu

'''Kvants''' (no {{val|la|quantum}} — ‘daudzums’) ir mazākā [[enerģija]], ko var atdot vai pieņemt [[fizikāla sistēma]]. Kvanta jēdziens raksturo atziņu, ka [[matērija]] ir [[diskrēta]] un eksistē kāds mazākais iespējamais [[enerģija]]s daudzums, kā mijiedarbojas fizikālas sistēmas. [[elektromagnētiskie viļņi|Elektromagnētisko viļņu]] kvants ir [[fotons]]. Kvanta jēdzienu pirmais izvirzīja [[vācieši|vācu]] fiziķis [[Makss Planks]] 1900. gadā.

== Saistīti jēdzieni ==
1. [[Atomi]] un [[molekula]]s gaismas viļņa enerģiju izstaro pa porcijām — '''kvantiem'''. [[Kvanta enerģija]] ir proporcionāla starojuma [[frekvence]]i.

2. '''[[Ārējais fotoefekts]]''' ir elektronu emisija no metāla vai tā savienojumu virsmas, ko izraisa gaismas kvanti.

3. Katram materiālam eksistē maksimālais viļņa garums <math>\lambda_{max}\!</math>, kad vēl notiek fotoefekts. Šo maksimālo viļņa garumu (vai
tam atbilstošo frekvenci) sauc par '''[[fotoefekta sarkanā robeža|fotoefekta sarkano robežu]]'''.
{{clear}}
{| style="float:right;margin:1em;" class="wikitable"
|+ Dažu metālu izejdarba lielums<ref>[http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%206%20nodala%20-%20Lielvards/target8.html Fizika 12. klasei, Lielvārds, 6. Nodaļa, Gaismas kvanti, 163. lpp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091231023324/http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%206%20nodala%20-%20Lielvards/target8.html |date=2009-12-31 }}</ref>
|-  class="evenRow"
!  align="left" | Metāls
!  align="right" | Izejdarbs, [[eV]]
|-  class="oddRow"
|  align="left" | [[Cēzijs]] (Cs)
|  align="center" | 1,40
|-  class="evenRow"
|  align="left" | [[Kālijs]] (K)
|  align="center" | 2,20
|-  class="oddRow"
|  align="left" | [[Nātrijs]] (Na)
|  align="center" | 2,28
|-  class="evenRow"
|  align="left" | [[Alumīnijs]] (Al)
|  align="center" | 4,08
|-  class="oddRow"
|  align="left" | [[Cinks]] (Zn)
|  align="center" | 4,31
|-  class="evenRow"
|  align="left" | [[Dzelzs]] (Fe)
|  align="center" | 4,50
|-  class="oddRow"
|  align="left" | [[Sudrabs]] (Ag)
|  align="center" | 4,73
|-  class="evenRow"
|  align="left" | [[Platīns]] (Pt)
|  align="center" | 6,35
|}
4. '''Einšteina vienādojums fotoefektam''' <math>h\nu = A + \frac{mv^2} {2}</math>, kur <math>h\nu\!</math> — kvanta enerģija, <math>A\!</math> — [[izejdarbs]], <math>\frac {mv^2} {2}\!</math> — elektrona kinētiskā enerģija. [[Izejdarbs|Izejas darbs]] ir katram elementam nemainīgs, lielums, tā ir nepieciešamā enerģija, lai elektroni spētu pārvarēt kodolu pozitīvo lādiņu un tikt ārā no kristālrežģa, [[Litijs|Litijam]], piemēram, tas ir A = 2,3 eV.

5. Gaismas kvantiem piemīt [[impulss]], kas izraisa [[gaismas spiediens|starojuma spiedienu]] uz virsmu, uz kuru krīt gaisma.

6. Procesus, kuros atoma elektrons saņem vai atdod enerģijas porciju, sauc par '''kvantu pārejām'''.

7. Elektronam atomā piemīt tikai diskrētas enerģijas vērtības. Kvantu pārejas atomā notiek starp atoma elektrona '''enerģijas
līmeņiem'''.

8. '''Spontāna starojuma''' kvanti rodas nejaušās kvantu pārejās, ko nosaka ierosināto enerģijas līmeņu ierobežotais dzīves laiks.

9. '''Inducētā starojuma''' kvantu izstarošanu stimulē uz atomu krītošās tādas pat frekvences un polarizācijas gaismas kvanti.

10. Atoma elektronu atbrīvojot no elektronu apvalka, notiek '''atoma jonizācija'''. Nepieciešamo enerģiju, kas vajadzīga, lai to izdarītu, sauc par '''jonizācijas enerģiju'''.

11. Inducētā starojuma ģeneratorus sauc par '''[[lāzeri]]em'''.

12. Sakarsēta ķermeņu starojumu, kas notiek uz ķermeņa iekšējās enerģijas rēķina, sauc par '''siltumstarojumu'''. Siltumstarojuma jaudas blīvums ir atkarīgs no ķermeņa virsmas temperatūras ceturtās pakāpes.

13. Siltumstarojuma spektrs ir nepārtraukts un tajā ir visu enerģiju starojuma kvanti, kuru sadalījumu pa viļņa garumiem vai frekvencēm nosaka spektrālā sadalījuma (Planka) līknes.

14. Starojumu, ko izraisa citi, ar ķermeņa temperatūru nesaistīti apstākļi (piemēram, spīdēšana pēc apgaismošanas), sauc par '''luminiscenci'''.

15. Nepārtrauktā spektra [[rentgenstarojums]] rodas ātriem elektroniem bremzējoties vielā (rentgenlampas antikatoda lampā).<ref>[http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%206%20nodala%20-%20Lielvards/target26.html Fizika 12. klasei, Lielvārds, 6. nodaļa, kopsavilkums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091231023319/http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%206%20nodala%20-%20Lielvards/target26.html |date=2009-12-31 }}</ref>

== Kvanta enerģija ==
Enerģijas kvanta vērtība (kvanta enerģija) ir proporcionāla starojuma frekvencei <math>\nu\!</math> (apgriezti proporcionāla viļņa garumam <math>\lambda\!</math>):

<math>E = h\nu =h \frac{c}{\lambda}</math>,

kur <math>c</math> ir [[gaismas ātrums]] vakuumā, <math>h=6,62606876(52) \times 10^{-34}\ \mbox{J}\cdot\mbox{s}</math> ir [[Planka konstante]] un <math>E</math> ir kvanta enerģija. Pēc formulas var izskaitļot enerģijas kvanta vērtību jebkura viļņa garuma starojumam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kvantu mehānika]]