Apskatīt Magnēts izejas kodu

{{cita nozīme|fiziku|orientēšanās sportu|Magnēts (orientēšanās sacensības)}}
[[Attēls:MagnetEZ.jpg|right|thumb|Pakavveida magnēts]]
'''Magnēts''' ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]]. Šis ķermenis ir magnetizēts un tam piemīt magnētiskais moments, kas arī nosaka šī ķermeņa īpašību radīt ap sevi magnētisko lauku. Magnētus izgatavo no īpašām vielām — feromagnētiķiem, kas novietoti citu magnētu darbības laukā, paši pārvēršas par magnētiem (magnetizējas). Tādas vielas ir elementi Fe ([[dzelzs]]), Co ([[kobalts]]) un Ni ([[niķelis]]), kā arī daudzi [[sakausējums|sakausējumi]].

Ne visi magnēti ir vienādi pēc to īpašībām un uzbūves. Dabiskie magnēti ir sastopami dabā magnētisko rūdu iegulumu veidā. [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] atrodas pats lielākais zināmais dabiskais magnēts. Tā [[masa]] ir 13 [[kilograms|kilogrami]], un šis magnēts ir spējīgs pacelt 40 kilogramus lielu smagumu. Mākslīgie magnēti ir magnēti, ko ir radījuši cilvēki uz atšķirīgas feromagnētiķu bāzes. Eksistē divu dažādu veidu mākslīgie magnēti - pastāvīgie un elektromagnēti. Pastāvīgie magnēti ir neelektrizēti ķermeņi, kas izgatavoti no cietiem materiāliem un šo magnētu īpašības nav saistītas ar ārējo avotu vai [[strāva]]s izmantošanu. [[elektromagnēts|Elektromagnēti]] kļūst magnētiski tad, kad tiem tiek pievadīta strāva.

== Magnētu vēsture ==
{{Pamatraksts|Magnētu vēsture}}
Magnēts ir zināms cilvēkiem jau kopš neatminamiem laikiem. Ziņas par magnētiem un to īpašībām tika aprakstītas [[Taless|Talesa no Milētas]] un [[Platons|Platona]] darbos. Pats vārds ''magnēts'' radās sakarā ar to, ka grieķi atklāja dabas magnētus vietā, kuru dēvē par Magnēsiju (Tesālijā). Laika gaitā arī ķīnieši atrada šādus dabiskos magnētus, kurus dēvēja par "mīlošajiem akmeņiem". Viņi uzskatīja, ka tie pievelk dzelzi kā maiga māte apskauj savus bērnus. [[Grieķija|Grieķijā]] savukārt magnētus dēvēja par "Herkulesa akmeni".<br />
Ķermeņi, kas pievelk dzelzi, cilvēcei bija zināmi pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Magnēta puses laika gaitā sāka dēvēt arī par ziemeļu un dienvidu poliem. Jo tika pamanīta viena no magnētu īpašībām - magnēts tievas josliņas formā, novietots uz koka dēlīša, kurš peld ūdenī, pagriežas ar savu vienu galu Zemes [[ziemeļpols|ziemeļpola]] virzienā, bet ar otru [[dienvidpols|Dienvidpola]] virzienā. Šis novērojums ir saistīts ar [[kompass|kompasa]] radīšanu. Pirmie kompasi parādījās [[Ķīna|Ķīnā]]. [[Eiropa|Eiropā]] kompasu sāka lietot no [[12. gadsimts|12. gadsimta]].<br />
U. Gilberts publicēja lielu darbu par magnētiem, kurā aprakstīja savu pieredzi sakarā ar magnētiem un to īpašībām. Viņš pirmais nonāca pie slēdziena, ka [[Zeme]] pati ir liels lodveida magnēts.

== Magnētu un magnētisma fizikālais raksturojums ==
[[Attēls:The Effects of Magnetism.JPG|thumb|200px|left|Magnētisms]]
=== Magnētiskais lauks ===
{{Pamatraksts|Magnētiskais lauks}}
Fizikā magnētisko lauku definē kā elektronu lādiņu kustību, kas iedarbojas ar spēku uz citiem kustīgiem lādiņiem. Šo lauku katrā punktā raksturo indukcijas vektors <math>\vec{B}</math>. Vektora B virzienu nosaka labās skrūves likuma —  ja, griežot skrūvi pa labo vītni, tā pārvietojas lādiņa kustības virzienā, tad griešanas virziens parāda indukcijas vektora B un tam atbilstošo līniju virzienu — vai pēc labās rokas likuma: ja ar labās rokas plaukstu aptver vadu tā, ka atliektais īkšķis ir virzīts strāvas plūšanas virzienā, tad pārējo četru pirkstu orientācija norāda indukcijas līniju virzienu. Magnētisko indukciju aprēķina pēc [[Bio — Savāra — Laplasa likums|Bio — Savāra — Laplasa likuma]]. Magnētiskās indukcijas mērvienība [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI]] sistēmā ir [[tesla]] (T). Ārējā magnētiskā lauka avots ir [[strāva]], kas savukārt atrodas apskatāmās strāvas magnētiskajā laukā. Tāpēc uz šo strāvas elementu arī darbojas [[Ampēra spēks]].

=== Magnētiskais moments ===
{{Pamatraksts|Magnētiskais moments}}
Vielas magnētiskās īpašības nosaka tās atomu elektronu orbitālie magnētiskie momenti un elektronu spinu magnētiskie momenti. [[Magnētiskais moments]] ir lielums, kas raksturo strāvas kontūra vai magnētiķa magnetizāciju un ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un kontūrā ietvērtā laukuma reizinājumu. Ja magnētiskajā laukā ienes kontūru, pa kuru plūst strāva, un [[kontūrs]] var brīvi griezties, tas orientējas un ieņem stabilu [[līdzsvara stāvoklis|līdzsvara stāvokli]]. Lai kontūru izvirzītu par zināmu leņķi no līdzsvara stāvokļa, tam jāpieliek noteikts spēka moments. Kontūra raksturošanai izdevīgi lietot vektoru, ko sauc par strāvas kontūra magnētisko momentu.

=== Magnetizācija ===
{{Pamatraksts|Magnetizācija}}
Ja vielu ievieto ārējā magnētiskā laukā, notiek [[atoms|atomu]] magnētisko momentu '''M<sub>at</sub>''' orientācija, un tā rezultātā viela '''magnetizējas'''. Magnētisko momentu orientācijas pakāpi raksturo magnetizācijas vektors '''J''', kas skaitliski vienāds ar tilpuma vienības magnētisko momentu.

=== Magnēta poli ===
{{Pamatraksts|Magnēta poli}}
Uz jebkuras no magnēta virsmām atrodas vismaz divas vietas, kuru tuvumā magnētu pievilkšanas spēks ir īpaši liels, tur koncentrējas magnētiskais spēks. Tādas vietas sauc par '''magnēta poliem'''. Lai gan abi magnēta poli pievelk ar vienāda lieluma spēku, tomēr polu nosaukumi ir dažādi. Izpētot patstāvīgo magnētu mijiedarbību tika noskaidrots:
* patstāvīgiem magnētiem ir divi poli: ziemeļu un dienvidu,
* vienādie poli (ziemeļpols—ziemeļpols; dienvidpols-dienvidpols) atgrūžas viens no otra, bet dažādie (ziemeļpols-dienvidpols) pievelkas;
* magnēta lauka spēka līnijas ir noslēgtas līknes, tās noslēdzas magnēta iekšpusē;
* ja stieņveida magnētu pārlauž uz pusēm, cenšoties atdalīt magnēta dienvidpolu no tā ziemeļpola, tad tā rezultātā iegūst divus stieņveida magnētus, kur katram ir gan savs ziemeļpols, gan dienvidpols. 
[[Attēls:Magnet0873.png|right|thumb|200px|Magnētiskās indukcijas līnijas parādītas ar dzelzs skaidiņu palīdzību]]

== Magnētu pielietojums ==
* '''Kompass''' ir navigācijas instruments (aparāts) [[Zeme]]s debespušu noteikšanai. Kompasa pirmsākumi meklējami senajā Ķīnā, kur tie tika izmantoti apmēram pirms 2000 gadiem. Eiropā kompasu sāka lietot ap 14. gadsimtu. Kompass tiek pielietots virziena noteikšanai: kuģim, virszemes transportlīdzeklim; virzienā, kurā iet gājējs; virzieni uz objektiem vai orientieri. Kompasi iedalās divās lielās klasēs: magnētiskie kompasi, kurus lieto tipogrāfi un tūristi, un cita veida kompasos: žirokompass, radiokompass, elektriskais kompass, atronomiskais kompass. Magnētiskais kompass sastāv no kompasa kārbiņas, diska ar skalu (no 0 grādiem līdz 360 grādiem), un no magnetizētas adatas, kura ir nolīdzsvarota un brīvi griežas.

== Skatīt arī ==
* [[Kompass]]
* [[Magnētiskais lauks]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Magnētisms]]