Apskatīt Marija Sofija Žermēna izejas kodu

{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Marija Sofija Žermēna
|     vārds_orig = ''Marie-Sophie Germain''
|         attēls = Sophie Germain.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Marija Sofija Žermēna
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1776
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1831
|      m_mēnesis = 6 
|        m_diena = 27 
|        m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Franči|franču]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = 
|        zinātne = [[matemātika]], [[fizika]], [[filozofija]]
|    pasniedzēji = [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] (vēstuļu apmaiņas formā)
|       studenti = 
|     sasniegumi = darbi [[elastības teorija|elastības teorijā]] un [[Skaitļu teorija|skaitļu teorijā]] ([[Sofijas Žermēnas skaitļi]])
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Marija Sofija Žermēna''' ({{val|fr|Marie-Sophie Germain}}; dzimusi {{dat|1776|4|1}}, mirusi {{dat|1831|6|27}}) bija franču [[Matemātiķis|matemātiķe]], [[Fiziķis|fiziķe]] un [[filozofija|filozofe]]. Neskatoties uz sākotnējiem vecāku iebildumiem un sabiedrības izvirzītajiem standartiem, Sofija ieguva izglītību no tēva bibliotēkā esošajām grāmatām, ieskaitot [[Leonards Eilers|Leonarda Eilera]] grāmatas, kā arī mācījās no tādiem slaveniem matemātiķiem kā, piemēram, [[Žozefs Lagranžs|Lagranža]] un [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gausa]]. Marija Sofija bija viena no [[elastības teorija]]s aizsācējām. Ieguva Parīzes Zinātņu akadēmijas galveno balvu par eseju, ko rakstīja saistībā ar elastības teoriju. Viņa aizsāka pētījumus pie [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējās teorēmas]], ko matemātiķi turpināja pētīt vēl simtiem gadus vēlāk.{{Sfn|Del Centina|2008}} Sakarā ar aizspriedumiem pret dzimumu viņa nespēja veidot karjeru kā matemātiķe, bet visu mūžu strādāja patstāvīgi.{{Sfn|Case|Leggett|2005}} Pirms Marijas Sofijas nāves Gauss bija ieteicis viņai piešķirt goda grādu, taču tas nekad tā arī nenotika.<ref>Mackinnon, Nick (1990). "Sophie Germain, or, Was Gauss a feminist?". The Mathematical Gazette 74 (470): 346—351, esp. p. 347.</ref> 1831. gada 27. jūnijā viņa nomira ar krūts vēzi. Viņas dzīves simtgadē viņas vārdā tika nosaukta iela un meiteņu skola. Zinātņu akadēmija par godu viņai nodibināja Sofijas Žermēnas balvu.

== Agrīnā dzīve ==

=== Ģimene ===
Marija Sofija Žermēna dzimusi 1776. gada 1. aprīlī [[Parīze|Parīzē]], Francijā, mājās Sendenī ielā. Saskaņā ar vairumu avotu viņas tēvs bija turīgs zīda tirgotājs,{{Sfn|Del Centina|2005}} lai gan daži uzskata, ka viņš bija zeltkalis.{{Sfn|Gray|2005}} 1789. gadā viņu ievēlēja par [[buržuāzija]]s pārstāvi [[Ģenerālštati (1789)|Ģenerālštatā]], tāpēc tiek pieņemts, ka Sofija bija lieciniece daudzām tēva un viņa draugu diskusijām par politiku un filozofiju. Ir versijas, ka pēc savas politiskās karjeras Sofijas tēvs kļuva par bankas direktoru. Vismaz ģimene palika pietiekami turīga, lai atbalstītu Sofiju visas viņas dzīves laikā.{{Sfn|Gray|2005}}

Marijai-Sofijai bija jaunākā māsa Andželika, un vecākā māsa Marija Madlēna. Viņas māti arī sauca Marija Madlēna, un tas, iespējams, bija iemesls, kāpēc viņu nosauca par Mariju Sofiju. Žermēnas māsas dēls, pēc viņas nāves publicēja dažus no Sofijas darbiem.

=== Ievads matemātikā ===
Kad Žermēnai bija 13 gadi, pilsētā valdīja revolucionārā gaisotne, kas lika meitenei pavadīt daudz laika mājās. Izklaidi viņa meklēja tēva bibliotēkā.{{Sfn|Osen|1974}} Tieši tur viņa atrada grāmatu par matemātikas vēsturi, kurā izlasīja stāstu par [[Arhimēds|Arhimēda]] nāvi un tā viņu ieintriģēja.

Sofija domāja, ka, ja ģeometrijas metode, kas tajā laikā atsaucās uz matemātiku,{{Sfn|Gray|1978}} varēja pievērst tādu aizraušanos [[Arhimēds|Arhimēdam]], tad tā bija izpētes vērta.{{Sfn|Ogilvie|1990}} Tā viņa izpētīja katru grāmatu par matemātiku tēva bibliotēkā.{{Sfn|Osen|1974}} Meitene pat patstāvīgi iemācījās latīņu un grieķu valodu, lai viņa varētu lasīt arī [[Īzaks Ņūtons|Īzaka Ņūtona]] un [[Leonards Eilers|Leonarda Eilera]] darbus.

Žermēnas vecāki nebija priecīgi par meitas pēkšņo aizraušanos ar matemātiku, kas toreiz tika uzskatīta par nepiemērotu sievietei. Nakts laikā vecāki viņai atņēma siltas drēbes un iespējamos gaismas avotus guļamistabai, lai mēģinātu atturēt viņu no mācībām, taču pēc vecāku aiziešanas Sofija izņēma sveces, ietinās segās un mācījās matemātiku.{{Sfn|Gray|1978}} Kā viena no ģimenes draudzenēm apraksta — kad vecāki atrada Mariju Sofiju no rīta aizmigušu pie viņas galda ar sasalušu tinti un pilnu galdu ar aprēķiniem, viņi saprata, ka viņu meita ir nopietna un ar stingru raksturu.{{Sfn|Osen|1974}} Pēc kāda laika māte viņu pat slepeni atbalstīja.{{Sfn|Gray|1978}}

=== ''École Polytechnique'' ===
[[Attēls:Porton_antigua_sede_École_Polytechnique_Sainte_Geneviève.JPG|thumb| Ieeja vēsturiskajā ēkā ''[[École polytechnique|École Polytechnique]]'']]
1794. gadā, kad Žermēnai bija 18 gadi, Parīzē tika atvērta [[École polytechnique|Politehniskā skola]], kurā varēja iegūt augstāko izglītību — ''École Polytechnique''. Žermēnai kā sievietei bija liegts apmeklēt lekcijas, bet jaunā izglītības sistēma padarīja "lekciju pierakstus pieejamus visiem, kas jautāja".{{Sfn|Gray|1978}} Jaunā metode arī prasīja studentiem "iesniegt rakstiskus novērojumus".{{Sfn|Gray|2005}} Žermēna ieguva lekciju piezīmes un sāka sūtīt savus darbus mācībspēkam [[Žozefs Lagranžs|Žozefam Lagranžam]]. Viņa izmantoja kāda bijušā studenta vārdu, baidoties tikt izsmieta kā sieviete zinātniece.{{Sfn|Mackinnon|1990}} Kad [[Žozefs Lagranžs|Lagranžs]] ieraudzīja inteliģentos darbus, viņš pieprasīja tikšanos, un Sofija bija spiesta atklāt savu patieso identitāti. Par laimi [[Žozefs Lagranžs|Lagranžs]] neiebilda, ka Žermēna bija sieviete,{{Sfn|Gray|1978}} un viņš kļuva par viņas mentoru.{{Sfn|Moncrief|2002}} [[Žozefs Lagranžs|Lagranžs]] apmeklēja viņu mājās, sniedzot morālu atbalstu.{{Sfn|Osen|1974}}

== Agrīnais darbs skaitļu teorijā ==

=== Korespondence ar Ležandru ===
Žermēna sāka interesēties par [[Skaitļu teorija|skaitļu teoriju]] 1798. gadā, kad [[Adriāns Marī Ležandrs]] publicēja savu darbu par skaitļu teoriju ({{val|fr|Essai sur la théorie des nombres}}).{{Sfn|Del Centina|2005}} Kad viņa bija izpētījusi Ležandra darbu, viņa sāka sūtīt viņam vēstules diskusijai par skaitļu teoriju. Vēlāk arī diskutēja par elastības teoriju. Ležandrs aprakstīja dažus no Žermēnas darbiem arī savā otrajā darba izdevumā ({{val|fr|Théorie des Nombres}}), kur viņš tos sauc par ļoti ģeniāliem.

=== Korespondence ar Gausu ===
[[Attēls:Carl_Friedrich_Gauss.jpg|thumb|Karls Frīdrihs Gauss]]
Žermēnas interese par skaitļu teoriju pastiprinājās, lasot [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Frīdriha Gausa]] aritmētikas darbu ({{val|la|Disquisitiones Arithmeticae}}).{{Sfn|Del Centina|2005}} Pēc trīs gadu mēģinājumiem, strādājot ar dažādiem uzdevumiem, lai spētu atrast pati savus pierādījumus dažādām teorēmām, viņa atkal rakstīja vēstuli ar pseidonīmu ''M. Le Blanc'' darba autoram — [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gausam]], kurš bija vienu gads jaunāks par viņu.{{Sfn|Sampson|1990}} Pirmajā vēstulē, kas datēta ar 1804. gada 21. novembri,{{Sfn|Gray|2005}} viņa raksta par [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gausa]] darbu un iepazīstina ar dažiem saviem darbiem pie [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējās teorēmas]].

Ap 1807. gadu [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā franči okupēja Vācijas pilsētu [[Braunšveiga|Braunšveigu]], kur dzīvoja [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gauss]].{{Sfn|Dunnington|1955}} Žermēna bija nobažījusies, ka viņš varētu ciest [[Arhimēds|Arhimēda]] likteni un rakstīja ģimenes draugam ģenerālim Pernetijam, lūdzot nodrošināt Gausa drošību.{{Sfn|Gray|1978}} Ģenerālis Pernetijs nosūtīja bataljona vadītāju personīgi tikties ar Gausu, lai pārliecinātos, ka viņš ir drošībā.{{Sfn|Dunnington|1955}} Kā izrādījās, Gausam viss bija kārtībā,{{Sfn|Osen|1974}} bet viņu samulsināja Sofijas vārda pieminēšana.{{Sfn|Dunnington|1955}}

Trīs mēnešus pēc incidenta Žermēna atklāja Gausam savu patieso identitāti. {{Sfn|Mackinnon|1990|p=348}} Viņš atbildēja:{{Sfn|Mackinnon|1990|p=349}} <blockquote> "Kā es varu aprakstīt savu izbrīnu un apbrīnu, redzot, ka mans cienītais korespondents ''M. Le Blanc'' tiek metamorfoģēts uz šo slaveno cilvēku ... Kad sieviete, sava dzimuma, mūsu paražu un aizspriedumu dēļ saskaras ar vairāk šķēršļu nekā vīrieši, lai iepazīstoties patstāvīgi ar [[skaitļu teorija]]s mezglainajām problēmām, tomēr pārvar šīs grūtības, viņai, bez šaubām, ir viscilvēcīgākā drosme un neparasts talants. Viņa ir izcilākais ģēnijs." </blockquote>

Lai arī [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gauss]] bija labās domās par Žermēnu, viņa atbildes uz viņas vēstulēm bieži kavējās, un parasti viņš nepārskatīja viņas darbus.{{Sfn|Del Centina|2008}} Galu galā viņa intereses novērsās no skaitļu teorijas, un 1809. gadā viņu sarakste beidzās.{{Sfn|Del Centina|2008}} Neskatoties uz Žermēnas un Gausa draudzību, viņi nekad nav tikušies.{{Sfn|Gray|1978}}

== Darbs elastības teorijā ==

=== Žermēnas pirmais mēģinājums iegūt Akadēmijas balvu ===
[[Attēls:Echladni.jpg|left|thumb| Ernsts Florens Frīdrihs Hladni]]
Kad Žermēnas sarakste ar [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gausu]] pārtrūka, viņa sāka interesēties par Parīzes Zinātņu Akadēmijas sponsorēto konkursu par [[Ernsts Hladni|Ernsta Hladni]] eksperimentiem ar vibrējošām metāla plāksnēm.{{Sfn|Osen|1974}} Kā norāda Akadēmija, konkursa mērķis bija "sniegt matemātisko teoriju par elastīgās virsmas vibrācijām un salīdzināt teoriju ar eksperimentāliem pierādījumiem". [[Žozefs Lagranžs|Lagranža]] komentārs, ka problēmas risinājumam būs nepieciešama jaunas [[Matemātiskā analīze|matemātiskās analīzes]] nozares izgudrošana, atturēja visus konkursa dalībniekus, izņemot [[Simeons Deni Puasons|Simeonu Deni Puasonu]] un Mariju-Sofiju Žermēnu. Vēlāk [[Simeons Deni Puasons|Simeonu Deni Puasonu]] ievēlēja Akadēmijā. Tādējādi, viņam kļūstot par tiesnesi, nevis par konkursa dalībnieku,{{Sfn|Petrovich|1999|p=384}} Žermēna palika vienīgā dalībniece konkursā.{{Sfn|Gray|1978|p=52}}

1809. gadā Žermēna sāka darbu. Ležāndrs palīdzēja viņai ar vienādojumiem, atsaucēm un pašreizējiem pētījumiem.{{Sfn|Petrovich|1999}} Viņa iesniedza savu darbu 1811. gada rudenī, bet balvu neieguva. Tiesnešu komisija uzskatīja, ka "patiesie kustības vienādojumi netika noteikti", kaut arī "eksperimenti sniedza ģeniālus rezultātus".{{Sfn|Petrovich|1999}} [[Žozefs Lagranžs|Lagranžs]] varēja izmantot Žermēnas darbu, lai iegūtu vienādojumu, kas "ir pareizs pie īpašiem nosacījumiem".{{Sfn|Gray|2005}}

=== Turpmākie mēģinājumi iegūt balvu ===
Konkurss tika pagarināts par diviem gadiem, un Žermēna nolēma mēģināt vēlreiz iegūt balvu. Sākumā Ležandrs turpināja piedāvāt atbalstu, bet vēlāk viņš atteicās palīdzēt.{{Sfn|Petrovich|1999}} Žermēnas anonīmais{{Sfn|Gray|2005}} 1813. gada iesniegums joprojām bija ar matemātiskām kļūdām, īpaši attiecībā uz [[Divkāršais integrālis|divkāršajiem integrāļiem]],{{Sfn|Gray|1978}} un tas saņēma tikai godpilnu pieminēšanu, jo "teorijas elastīgo virsmu pamatprincips nebija izveidots".{{Sfn|Petrovich|1999}} Konkurss tika vēlreiz pagarināts, un Žermēna sāka darbu pie sava trešā mēģinājuma. Šoreiz viņa konsultējās ar [[Simeons Deni Puasons|Simeonu Deni Puasonu]].{{Sfn|Gray|2005}} 1814. gadā viņš publicēja savu darbu par elastību un neatzina Žermēnas palīdzību (lai gan viņš bija strādājis kopā ar viņu pie šīs tēmas un kā tiesnesis Akadēmijas komisijā bija piekļuvis viņas darbam).{{Sfn|Gray|1978}}

Žermēnas iesniedza savu trešo darbu {{val|fr|Recherches sur la théorie des surfaces élastiques}},{{Sfn|Gray|2005}} ar savu vārdu, un 1816. gada 8. janvārī {{Sfn|Gray|1978}} viņa kļuva par pirmo sievieti, kas ieguva balvu no Parīzes Zinātņu akadēmijas.{{Sfn|Petrovich|1999}} Viņa neieradās ceremonijā, lai saņemtu savu balvu.{{Sfn|Gray|2005}}{{Sfn|Petrovich|1999}}{{Sfn|Gray|2005}} Lai arī beidzot Žermēnai balva tika piešķirta,{{Sfn|Del Centina|2008}} Akadēmija joprojām nebija pilnībā apmierināta.{{Sfn|Ogilvie|1990}} Sofija bija atvasinājusi pareizo [[Diferenciālvienādojums|diferenciālvienādojumu]],{{Sfn|Ullmann|2007}} taču viņas metode nevarēja paredzēt eksperimentālo rezultātu ar lielu precizitāti, jo viņa bija paļāvusies uz nepareizu [[Eilera funkcija|Eilera]] vienādojumu,{{Sfn|Gray|2005}} kas noveda pie nepareiziem robežnosacījumiem.{{Sfn|Ullmann|2007}} Šeit ir Žermēnas galīgais vienādojums plaknes slāņa vibrācijai:

: <math>N^2\left(\frac{\partial^4 z}{\partial x^4} + 2\frac{\partial^4 z}{\partial x^2 \partial y^2} + \frac{\partial^4 z}{\partial y^4}\right) + \frac{\partial^2 z}{\partial t^2} = 0,</math>

kur ''N'' <sup>2</sup> ir konstante.{{Sfn|Gray|2005}}<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of the Theory of Elasticity and of the Strength of Materials: Volume 1|last=Isaac Todhunter|isbn=978-1108070423|publisher=Cambridge University Press|year=2014|page=153}}</ref><ref>This is equation (B) in Germain's own book.{{Grāmatas atsauce|title=Recherches sur la théorie des surfaces élastiques|url=https://archive.org/details/TO0E039736_TO0324_PNI-1705_000000|last=Sophie Germain|year=1821|page=[https://archive.org/details/TO0E039736_TO0324_PNI-1705_000000/page/27 27]}}</ref>

Pēc uzvaras Akadēmijas konkursā viņa joprojām nevarēja apmeklēt tās sesijas, jo Akadēmijas tradīcija bija izslēgt sievietes, kas nav locekļu sievas. Pēc septiņiem gadiem šī situācija mainījās, kad viņa sadraudzējās ar [[Žozefs Furjē|Žozefu Furjē]], Akadēmijas sekretāru, kurš viņai iegādājās biļetes uz sesijām.{{Sfn|Petrovich|1999}}

=== Vēlākais darbs elastības teorijā ===
[[Attēls:Germain - Recherches sur la théorie des surfaces élastiques, 1821 - 723413.tiff|thumb|{{val|fr|Récherches sur la théorie des surfaces élastiques}} , 1821. gads]]
Žermēna 1821. gadā par saviem līdzekļiem publicēja balvu ieguvušo eseju, galvenokārt tāpēc, ka viņa gribēja savu darbu pasniegt pretstatā [[Simeons Deni Puasons|Simeona Deni Puasona]] darbam. Esejā viņa norādīja uz dažām kļūdām savā metodē.{{Sfn|Gray|2005}}

1826. gadā viņa iesniedza Akadēmijai uzlabotas 1821. gada esejas versiju pārskatīšanai. Tas nostādīja Akadēmiju neērtā situācijā, jo viņi uzskatīja, ka raksts ir "neatbilstošs un triviāls", taču viņi nevēlējās izturēties pret viņu kā pret profesionālu kolēģi, kā pret jebkuru citu kolēģi vīrieti, vienkārši noraidot viņas darbu. [[Ogistēns Košī]], kurš pārskatīja viņas darbu, ieteica viņai to publicēt, un viņa klausīja viņa padomam.{{Sfn|Del Centina|2005|loc=sec. 4}}

== Vēlākais darbs skaitļu teorijā ==

=== Atkārtota interese ===
Žermēnas labākais darbs bija skaitļu teorijā, strādājot pie [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējās teorēmas]]. Pēc elastības konkursa 1815. gadā Akadēmija piedāvāja balvu par Fermā pēdējās teorēmas pierādījumu. Tas atjaunoja Žermēnas interesi par skaitļu teoriju, un viņa pēc desmit gadus ilga pārtraukuma atkal rakstīja [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gausam]].

Vēstulē Žermēna rakstīja, ka skaitļu teorija ir viņas vēlamā joma un, ka viņa par to visu laiku domājusi, pētot elastību.{{Sfn|Del Centina|2008}} Viņa ieskicēja stratēģiju [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējās teorēmas]] vispārīgam pierādījumam, iekļaujot pierādījumu īpašam gadījumam.{{Sfn|Del Centina|2008}} Žermēnas vēstule Gausam ietvēra viņas būtisko progresu pierādījuma iegūšanā. Viņa vaicāja Gausam, vai ir vērts turpināt viņas pieeju teorēmai. Gauss tā arī nekad neatbildēja.

=== Darbs pie Fermā pēdējās teorēmas ===
[[Attēls:Pierre_de_Fermat.jpg|thumb| [[Pjērs Fermā|Pjērs de Fermats]]]]
[[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējo teorēmu]] var iedalīt divos gadījumos.

1. gadījums ietver visus ''p,'' kas nesadala nevienu no ''x'', ''y'' vai ''z''.

2. gadījums ietver visus ''p,'' kas sadala vismaz vienu no ''x'', ''y'' vai ''z''. <blockquote> Pieņem, ka p ir nepāra galvenais loceklis. Ja eksistē papildus galvenais loceklis P = 2Np + 1 (N ir jebkurš pozitīvs vesels skaitlis, kas nedalās ar 3), tad:

# Ja xp + yp + zp ≡ 0 (mod P), tad P dalās ar xyz, un

p nav p-tās jaudas atlikums (mod P).

Tad pirmais Fermā pēdējās teorēmas gadījums satur pareizas p vērtības.</blockquote> Žermēna izmantoja šo rezultātu, lai pierādītu [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējās teorēmas]] pirmo gadījumu visiem nepāra p <100, bet, pēc Andrea Del Centina teiktā, "viņa patiesībā bija parādījusi, ka tā pieder katram eksponentam p <197". L. E. Diksons vēlāk izmantoja Žermēnas teorēmu, lai pierādītu Fermā pēdējo teorēmu nepāra locekļiem, kas mazāki par 1700.

Nepublicētā manuskriptā (''Remarque sur l'impossibilité de activaire en nombres entners a l'ququation'') xp + yp = zp Žermēna parādīja, ka visiem [[Fermā teorēma]]s pretparaugiem

p> 5 jābūt skaitļiem, "kuru izmērs biedē iztēli", ap 40 cipari gariem. Sofija šo darbu nepublicēja. Viņas izcilā teorēma ir zināma tikai Ležāndra traktāta par skaitļu teoriju zemsvītras piezīmes dēļ, kur viņš to izmantoja, lai pierādītu [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējās teorēmas]] vērtību p = 5. Žermēna arī pierādīja vai gandrīz pierādīja vairākus rezultātus, kas tika piedēvēti [[Lagranža teorēma|Lagranžam]] vai tika atkārtoti atklāti gadus vēlāk. Del Centina rakstījusi, ka "pēc gandrīz divsimt gadiem viņas idejas joprojām bija nozīmīgas", taču galu galā viņas metode nedarbojās.

== Darbs filozofijā ==
Papildus matemātikai Žermēna studēja filozofiju un [[Psiholoģija|psiholoģiju]].{{Sfn|Gray|1978|p=48}} Viņa vēlējās klasificēt faktus un tos vispārināt likumos, kas varētu veidot psiholoģijas un socioloģijas sistēmu, kura tajā laikā tikai sāka veidoties. Viņas filozofiju ļoti atzinīgi novērtēja [[Ogists Konts]].{{Sfn|Gray|2005|p=73}}

Divi no viņas filozofiskajiem darbiem ''Pensées diverses'' un ''Considérations générales sur l'état des sciences et des lettres, aux différentes époques de leur culture'', tika publicēti pēc nāves. Daļēji tas bija saistīts ar viņas māsas dēla centieniem, kas savāca viņas filozofiskos rakstus un tos publicēja.

== Pēdējie gadi ==
1829. gadā Žermēna uzzināja, ka viņai ir krūts vēzis. Neskatoties uz sāpēm,{{Sfn|Del Centina|2005}} viņa turpināja strādāt. 1831. gadā viņa žurnālā publicēja savu darbu par elastīgo virsmu izliekumu un piezīmi par {{Math|''y''}} un {{Math|''z''}} atrašanu <math>\tfrac{4(x^p - 1)}{x - 1} = y^2 \pm pz^2</math> ".{{Sfn|Gray|2005}}

Neskatoties uz Žermēnas intelektuālajiem sasniegumiem, viņas miršanas apliecībā viņa minēta kā īpašuma īpašniece. Bet viņas darbu visi nenovērtēja. Kad 1837. gadā [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]] — sešus gadus pēc Žermēnas nāves — tika skatīts jautājums par goda grādiem, [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gauss]] teica: "Viņa [Žermēna] pasaulei pierādīja, ka pat sieviete var paveikt kaut ko vērtīgu visstingrākajā un abstraktākajā pasaulē. Zinātnes un šī iemesla dēļ viņa būtu pelnījusi goda grādu". Grādu viņai nepiešķīra.

== Pagodinājumi ==

=== Piemiņas vietas ===
[[Attēls:Grave,_Sophie_Germain.jpg|thumb|Sofijas Žermēnas kapa vieta [[Perlašēza kapsēta|Perlašēza kapsētā]]]]
Žermēnas kapa vietā Parīzes [[Perlašēza kapsēta|Perlašēza kapsētā]] uzstādīts kapakmens.{{Sfn|Gray|1978|p=49}}{{Sfn|Gray|2005|p=68}} Viņas dzīves simtgades svinībās viņai par godu tika nosaukta iela un meiteņu skola, un pie mājas, kurā viņa nomira, tika novietota piemiņas plāksne. Skolā atrodas krūšutēls, kuru pasūtījusi Parīzes dome.{{Sfn|Gray|2005|p=68}}

=== Apbalvojumi skaitļu teorijā ===
"Žermēnas izliekums" (ko sauc arī par vidējo izliekumu) ir <math>(k_1 + k_2)/2</math>,{{Sfn|Mackinnon|1990}} kur {{Math|''k''<sub>1</sub>}} un {{Math|''k''<sub>2</sub>}} ir parastā izliekuma maksimālās un minimālās vērtības.{{Sfn|Gray|2005}}

"Sofijas Žermēnas identitāte" norāda, ka jebkuram {{Math|{''x'', ''y''}} }

: <math>x^4 + 4y^4 = \big((x + y)^2 + y^2\big)\big((x - y)^2 + y^2\big) = (x^2 + 2xy + 2y^2)(x^2 - 2xy + 2y^2).</math>

== Žermēna popkultūrā ==
Žermēna tika minēta un citēta Deivida Oburna 2001. gada lugā ''Proof''. Galvenā varone ir jauna sieviešu cīnītāja matemātiķe Katrīna, kura guva lielu iedvesmu Žermēnas darbā. Žermēna tika pieminēta arī [[Džons Medens|Džona Medena]] tāda paša nosaukuma [[Pierādījums (2005. gada filma)|filmas adaptācijā]] sarunā starp Katrīnu ([[Gvineta Paltrova]]) un Halu ([[Džeiks Jillenhols]]).

[[Arturs Klārks|Artūra Klārka]] un [[Frederiks Pols|Frederika Pola]] darbā "Pēdējā teorēma" Sofija Žermēna bija centrālā varoņa Ranjita Subramaniana iedvesma, lai atrisinātu [[Fermā pēdējā teorēma|Fermā pēdējo teorēmu]].

Jauns mūzikls par Sofijas Žermēnas dzīvi ar nosaukumu "The Limit" pirmizrādi piedzīvoja VAULT festivālā Londonā 2019. gadā.

== Sofijas Žermēnas balva ==
Zinātņu Akadēmijā Parīzē katru gadu piešķir Sofijas Žermēnas balvu ({{val|fr|Prix Sophie Germain}}) ceremonijā, ko rīko Sofijas Žermēnas fonds. Tās mērķis ir pagodināt franču matemātiķus par fundamentāliem pētījumiem matemātikā. Šī balva 8000 eiro apmērā tika izveidota 2003. gadā Franču institūta aizgādībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.academie-sciences.fr/activite/prix/laureat_germain.pdf|title=Prix Sophie Germain – Fondation de l'Institut de France|publisher=Institut de France – Académie des sciences|access-date=20 July 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141129202400/http://www.academie-sciences.fr/activite/prix/laureat_germain.pdf|archivedate={{dat|2014|11|29||bez}}}}</ref>

== Citāti ==
{{Atsauces}}
<references responsive="1"></references>
<references responsive="1"></references>

== Atsauces ==
* {{grāmatas atsauce|last=Bell|first=Eric Temple|authorlink=Eric Temple Bell|title=[[Men of Mathematics]]|year=1937|publisher=Simon and Schuster|ref=harv}} reprinted {{grāmatas atsauce|last=Bell|first=Eric Temple|authorlink=Eric Temple Bell|title=[[Men of Mathematics]]|year=1937|publisher=Simon and Schuster|ref=harv}}as {{grāmatas atsauce|last=Bell|first=Eric Temple|title=Men of Mathematics|url=https://archive.org/details/menofmathematics0000bell|year=1986|publisher=Simon and Schuster|isbn=0-671-62818-6}}{{publikācijas atsauce|last=Cipra|first=Barry A.|author-link=Barry A. Cipra|year=2008|title=A Woman Who Counted|journal=Science|volume=319|issue=5865|page=899|doi=10.1126/science.319.5865.899a|ref=harv}}
* {{publikācijas atsauce|last=Del Centina|first=Andrea|year=2005|title=Letters of Sophie Germain preserved in Florence|journal=Historia Mathematica|volume=32|issue=1|pages=60–75|doi=10.1016/j.hm.2003.11.001|ref=harv}}
* {{publikācijas atsauce|last=Del Centina|first=Andrea|year=2008|title=Unpublished manuscripts of Sophie Germain and a revaluation of her work on Fermat's Last Theorem|journal=Archive for History of Exact Sciences|volume=62|issue=4|pages=349–392|doi=10.1007/s00407-007-0016-4|ref=harv}}
* {{grāmatas atsauce|last=Dickson|first=Leonard Eugene|authorlink=Leonard Eugene Dickson|title=[[History of the Theory of Numbers]], Volume II: Diophantine Analysis|year=1919|publisher=Carnegie Institution|ref=harv}} Reprinted as {{grāmatas atsauce|last=Dickson|first=Leonard Eugene|title=History of the Theory of Numbers, Volume II: Diophantine Analysis|year=2013|publisher=Dover Publications|isbn=978-0-486-15460-2}}
* {{grāmatas atsauce|last=Dunnington|first=G. Waldo|title=Carl Friedrich Gauss: Titan of Science. A study of his life and work|year=1955|publisher=Hafner|ref=harv}} Reprinted as {{grāmatas atsauce|last=Dunnington|first=G. Waldo|author2=Jeremy Gray|author3=Fritz-Egbert Dohse|title=Carl Friedrich Gauss: Titan of Science|url=https://archive.org/details/carlfriedrichgau0000dunn|year=2004|publisher=Mathematical Association of America|isbn=978-0-88385-547-8}}
* {{grāmatas atsauce|last=Gray|first=Mary W.|chapter=Sophie Germain|editors=Bettye Anne Case; Anne M. Leggett|title=Complexities: Women in Mathematics|url=https://archive.org/details/complexitieswome0000unse|publisher=Princeton University Press|year=2005|pages=[https://archive.org/details/complexitieswome0000unse/page/68 68]–75|isbn=0-691-11462-5|ref=harv}}
* {{enciklopēdijas atsauce|ref=harv|last=Gray|first=Mary|title=Sophie Germain (1776–1831)|encyclopedia=Women of Mathematics: A Bibliographic Sourcebook|editors=Louise S. Grinstein; Paul Campbell|publisher=Greenwood|year=1978|isbn=978-0-313-24849-8|pages=47–55}}
* {{publikācijas atsauce|last=Mackinnon|first=Nick|year=1990|title=Sophie Germain, or, Was Gauss a feminist?|url=https://archive.org/details/sim_mathematical-gazette_1990-12_74_470/page/346|journal=The Mathematical Gazette|volume=74|issue=470|pages=346–351|doi=10.2307/3618130|ref=harv}}
* {{grāmatas atsauce|last=Moncrief|first=J. William|editor=Barry Max Brandenberger|title=Mathematics, Volume 2: Macmillan Science Library|year=2002|publisher=Macmillan Reference USA|isbn=978-0-02-865563-5|chapter=Germain, Sophie|ref=harv}}
* {{grāmatas atsauce|ref=harv|last=Mozans|first=H. J. (pseud.)|authorlink=John Augustine Zahm|title=Women in Science:  With an Introductory Chapter on Women's Long Struggle for Things of the Mind|url=https://archive.org/details/womaninscience00zahmrich|publisher=D. Appleton|year=1913|pages=154–157}}
* {{grāmatas atsauce|ref=harv|last=Ogilvie|first=Marilyn Bailey|title=Women in Science: Antiquity Through the Nineteenth Century: a Biographical Dictionary with Annotated Bibliography|year=1990|publisher=MIT Press|isbn=978-0-262-65038-0}}
* {{grāmatas atsauce|last=Osen|first=Lynn M.|title=Women in Mathematics|url=https://archive.org/details/womeninmathemati00osen|year=1974|publisher=MIT Press|isbn=978-0-262-65009-0|pages=[https://archive.org/details/womeninmathemati00osen/page/83 83–94]|ref=harv}}
* {{publikācijas atsauce|last=Petrovich|first=Vesna Crnjanski|year=1999|title=Women and the Paris Academy of Sciences|journal=Eighteenth-Century Studies|volume=32|issue=3|pages=383–390|jstor=30053914|ref=harv}}
* {{publikācijas atsauce|last=Sampson|first=J. H.|year=1990|title=Sophie Germain and the Theory of Numbers|url=https://archive.org/details/sim_archive-for-history-of-exact-sciences_1990_41_2/page/157|journal=Archive for History of Exact Sciences|volume=41|issue=2|pages=157–161|doi=10.1007/BF00411862|jstor=41133883|ref=harv}}
* {{publikācijas atsauce|last=Ullmann|first=D.|year=2007|title=Life and work of E.F.F. Chladni|journal=European Physical Journal ST|volume=145|issue=1|pages=25–32|bibcode=2007EPJST.145...25U|doi=10.1140/epjst/e2007-00145-4|ref=harv}}
* {{publikācijas atsauce|last=Waterhouse|first=William C.|authorlink=William C. Waterhouse|year=1994|title=A counterexample for Germain|url=https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1994-02_101_2/page/140|journal=American Mathematical Monthly|volume=101|issue=2|pages=140–150|doi=10.2307/2324363|jstor=2324363|ref=harv}}
* O'Connor, John J. ; Robertsons, Edmunds F., "Sophie Germain", MacTutor Matemātikas vēstures arhīvs, St Andrews University
* {{MathGenealogy|55175}}
* [http://sheroesofhistory.wordpress.com/2014/03/27/badass-wimmin-of-history-presents-sophie-germain/ Vēstures sheroes; Sofija Žermēnas]
* [http://kids.love.science/grandpa_benny_goes_to_school.html Sofija Žermēnas ilustrētajā stāstā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210606100323/https://kids.love.science/grandpa_benny_goes_to_school.html |date={{dat|2021|06|06||bez}} }} projektā Kids Love Science

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Žermēna, Marija Sofija}}
[[Kategorija:1831. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1776. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Franču fiziķi]]
[[Kategorija:Skaitļu teorijas matemātiķi]]