Apskatīt Masa izejas kodu

{{citas nozīmes|matērijas daudzumu|Masa (nozīmju atdalīšana)|Masa}}

[[Attēls:CGKilogram.jpg|thumbnail|235px|Masas pamatmērvienība ir [[kilograms]]. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās)]]
'''Masa''' ir [[matērija]]s daudzums, ko satur ķermenis, vai [[matērija]]s īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība [[paātrinājums|paātrinājumam]] jeb [[inerce]]). [[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskās mērvienību sistēmas]] (SI) masas pamatmērvienība ir [[kilograms]] (kg). Masa ir viens no būtiskākajiem [[fizika]]s pētījumu priekšmetiem.

== Masas mērvienības ==
[[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI sistēmas]] masas pamatmērvienība ir [[kilograms]]. Masu mēra arī citās atvasinātās mērvienībās — [[grams|gramos]], [[miligrams|miligramos]], [[mikrograms|mikrogramos]] un tā tālāk. SI mērvienībām līdztekus lietojamās mērvienības ir [[tonna]], [[centners]], [[karāts]] un [[atommasas vienība]].

[[Valstis ar oficiālo angļu valodu|Valstīs, kurās iedzīvotāji runā angļu valodā]], biežāk izmanto tādas masas mērvienības kā [[mārciņa (mērvienība)|mārciņa]], [[kvarters]], [[unce]], [[drahma]], [[grans]] un citas.

[[Latvija|Latvijā]] līdz 19. gadsimta vidum izmantotās masas mērvienības [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] bija šādas: [[lasts]], [[birkavs (mērvienība)|birkavs]], [[pods (mērvienība)|pods]], mārciņa, unce, [[lote]] un [[kventiņš]]. [[Aptieka|Aptiekās]] izmantoja mārciņas, unces, [[drahma]]s, [[skrupuls|skrupuli]] un [[grans|granus]].

== Masas noteikšana ==
[[Attēls:Bascula 9.jpg|thumbnail|Masu visbiežāk mēra ar [[svari]]em]]
Ķermeņa masu tiešā veidā var noteikt, izmantojot [[svari|svarus]]. Var izmantot arī [[atsvars|atsvaru]] svarus, kur apskatāmā ķermeņa masa tiek salīdzināta ar atsvaru masu, kura jau ir zināma.

Ķermeņa masu var noteikt arī netieši: ja ir zināms ķermeņa [[tilpums]] un ķermeņa materiāla [[blīvums]], tad tā masu var aprēķināt, sareizinot tilpumu ar blīvumu.

:<math> m = \rho V \ </math>,

kur
* m — masa [kg]
* ρ — [[blīvums]] [kg/m<sup>3</sup>]
* V — [[tilpums]] [m<sup>3</sup>]

Ja ķermeņu tilpumi ir vienādi, tad lielāka masa ir ķermenim, kuram ir lielāks blīvums.

== Masa Ņūtona likumos ==
Pēc [[Ņūtona likumi|Ņūtona likumiem]] masa ir inerces un gravitējošās darbības mērs. 

Otrais Ņūtona likums nosaka, ka [[paātrinājums]] <math>\vec{a}</math> ir proporcionāls pieliktajam [[Spēks|spēkam]] <math>\vec{F}</math> un apgriezti proporcionāls [[Fizikāls ķermenis|ķermeņa]] masai <math>m</math>:

<math>\vec{a}=\frac{\vec{F}}{m}</math>.

[[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums]] nosaka, ka starp visiem ķermeņiem darbojas pievilkšanās spēks <math>F</math>, kas ir proporcionāls ķermeņu masām <math>m_1</math> un <math>m_2</math> un apgriezti proporcionāls to attāluma <math>R</math> kvadrātam:

<math>F=G\frac{m_1m_2}{R^2}</math>, kur <math>G</math> ir [[gravitācijas konstante]]. <ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=32|first2=I.|last2=Kolangs|first3=P.|last3=Puķītis|first4=E.|last4=Šilters|first5=E.|last5=Vainovskis}}</ref> 

=== Inertās un gravitējošās masas ekvivalence ===
Gravitējošās darbības mērs jeb gravitējošā masa un inerces mērs jeb inertā masa ir vienādi:

<math>m_{in}=m_g=m</math> .

=== Masa un svars ===
Ikdienā ar [[Terminoloģija|terminiem]] "masa" un "[[svars]]" saprot vienu un to pašu, bet zinātnē tie ir divi atšķirīgi jēdzieni. Atšķirībā no masas svars ir spēks, ar kādu ķermenis [[gravitācija]]s ietekmē darbojas uz citiem ķermeņiem, piemēram, uz [[svari]]em. Ķermeņa svaru <math>P</math> aprēķina, masu <math>m</math> sareizinot ar [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumu]] <math>g</math>. Uz [[Zeme]]s brīvās krišanas paātrinājums ir aptuveni 9,8 m/s², citiem [[debess ķermenis|debess ķermeņiem]] tas ir savādāks.

:<math> P = mg \ </math>

== Masas un enerģijas ekvivalence ==
[[Speciālā relativitātes teorija|Speciālajā relativitātes teorijā]], kuru 1905. gadā izveidoja [[Alberts Einšteins]], masa ir saistīta ar [[enerģija|enerģiju]]. Modernā fizika uzskata, ka masu ir iespējams pārvērst enerģijā, un otrādi — enerģiju var pārvērst masā. Pēc [[Einšteina formula]]s E = mc<sup>2</sup>, masa ir vienāda ar enerģijas daudzumu uz [[gaismas ātrums|gaismas ātruma]] kvadrātu:

:<math> m = \frac{E}{c^2}\ </math>

[[Klasiskā fizika|Klasiskajā fizikā]] masa un enerģija tiek uzskatītas par atšķirīgiem fizikālajiem lielumiem.

Relativitātes teorijā ķermeņa masa ir atkarīga no ķermeņa pārvietošanās [[ātrums|ātruma]]. Šis aspekts tiek ņemts vērā, ja ātrums ir salīdzinoši tuvs gaismas ātrumam. Jo lielāks ātrums, jo lielāka kļūst ķermeņa masa.

:<math> m = \frac{m_0}{\sqrt{1 - \frac{v^2}{c^2}}}\ </math>,

kur m<sub>0</sub> — ķermeņa masa miera stāvoklī.

== Skatīt arī ==
* [[Inerce]]
* [[Molekulu masa]]
* [[Molmasa]]
* [[Pirmais Ņūtona likums]]
* [[Svars]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fizikāli lielumi]]