Apskatīt Spēks izejas kodu

{{Citas nozīmes|fizikālu lielumu|spēks (nozīmju atdalīšana)|spēks}}
[[Attēls:Force examples.svg|250px|thumb|Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām.]]
'''Spēks''' ir [[fizikāls lielums]], kas raksturo [[Fizikāls ķermenis|ķermeņu]] un / vai [[Lauks (fizika)|lauku]] [[mijiedarbība|mijiedarbību]]. Tā kā spēka jēdziens tiek lietots vienlīdz ar mijiedarbības jēdzienu, spēks ir iedalāms tāpat kā fundamentālās mijiedarbības veidi šādi: [[Elektromagnētiskā mijiedarbība|elektromagnētiskais]], [[Stiprā mijiedarbība|stiprais]], [[Vājā mijiedarbība|vājais]], [[gravitācija]]s. Visbiežāk spēka jēdziens tiek lietots [[Klasiskā mehānika|klasiskajā mehānikā]], kur ar to nosauc gravitācijas spēku (atbilst gravitācijas fundamentālajai mijiedarbībai), berzes spēku, elastības spēku un vides pretestības spēkus (atbilst elektromagnētiskajai fundamentālajai mijiedarbībai). Tādējādi spēks parasti tiek uzskatīts par [[Paātrinājums|paātrinājuma]] izraisītāju, kā to nosaka Otrais [[Ņūtona likumi|Ņūtona likums]].

Spēks ir [[vektors|vektoriāls]] lielums, kura [[vektora modulis|modulis]] raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums — mijiedarbības virzienu [[telpa|telpā]]. [[Starptautiskā mērvienību sistēma|''SI'']] spēku mēra [[ņūtons|ņūtonos]]. 1 N = (1&nbsp;kg·1m)/1s<sup>2</sup>. To apzīmē ar <math>\vec{F}</math>.

== Spēka mērīšana ==
Dažādu spēku salīdzināšanai, proti, katra atsevišķa spēka mērīšanai, iespējams pielietot divas metodes: dinamisko un statisko. Dinamiski spēks tiek mērīts pēc tā radītās kāda [[Fizikāls ķermenis|ķermeņa]] kustības izmaiņas jeb paātrinājuma spēka darbības virzienā. Statiski spēku mēra pēc tā izraisītās ķermeņa [[deformācija]]s.

== Ņūtona otrais likums ==
{{pamatraksts|Ņūtona otrais likums}}
Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar [[masa]]s un [[paātrinājums|paātrinājuma]] reizinājumu, t.i.,

: <math> \vec{F} = m \vec{a} \ </math>
::: kur 
:::: <math>F</math> ir spēks ([[ņūtons|N]])
:::: <math>m</math> ir masa ([[kilograms|kg]])
:::: <math>a</math> ir paātrinājums ([[metri sekundē ik sekundi|m/s<sup>2</sup>]])

== Spēku veidi ==
Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, [[berze]] izraisa berzes spēku. Līdz ar to spēkus iedala pēc to darbības. Spēku veidi ir šādi:
<div style="-moz-column-count:3; column-count:3;">
* [[Ampēra spēks]]
* [[Arhimēda spēks]]
* [[Atgrūšanās spēks]]
* [[Ārējie spēki]]
* [[Berzes spēks]]
* [[Cēlējspēks]]
* [[Centrtieces spēks]]
* [[Elastības spēks]]
* [[Gravitācijas spēks]]
* [[Iekšējie spēki]]
* [[Kulona spēks]]
* [[Lorenca spēks]]
* [[Mijiedarbības spēks]]
* [[Molekulārie spēki]]
* [[Pievilkšanās spēks]]
* [[Pretestības spēks]]
* [[Reakcijas spēks]]
* [[Sastiepuma spēks]]
* [[Smaguma spēks]]
* [[Svars]]
* [[Trieciena spēks]]
* [[Vilcējspēks]]
</div>Izmantojot [[Darbs (fizika)|darba]] jēdzienu un tā matemātisko izteiksmi

<math>A=Fl\cos \alpha</math>,

kur <math>l</math> ir ķermeņa pārvietojums taisnvirziena kustībā, <math>\alpha</math> ir leņķis starp ķermenim pieliktā virzienu un ķermeņa pārvietojuma virzienu,

spēkus iedala pēc leņķa <math>\alpha</math>:

* ja <math>\alpha<\frac{\pi}{2}</math>, padarītais darbs ir pozitīvs un to padarošo spēku sauc par dzinējspēku (piemēram, smaguma spēks, ķermenim kustoties uz leju);
* ja <math>\alpha>\frac{\pi}{2}</math>, padarītais darbs ir negatīvs un to padarošo spēku sauc par pretestības spēku (piemēram, berzes spēks);
* ja <math>\alpha=0</math>, darbs netiek veikts (darbu nedara, piemēram, centrtieces spēks).

== Spēka mērvienības ==
[[SI sistēma|SI]] spēka [[mērvienība]] ir [[ņūtons]], kas pēc būtības ir 1&nbsp;kg·m/s². [[CGS sistēma|CGS sistēmā]] spēka pamatmērvienība ir [[dins]]. Vēsturiski spēks ir mērīts ar dažādām mērvienībām.

{| class="wikitable"
|+ '''Spēka mērvienības'''
! || [[ņūtons]]<br /><small>([[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI]] vienība)</small> || [[dins]] || [[spēka kilograms]] || [[spēka mārciņa]] || [[poundal]]
|-
! 1 N
| ≡ 1&nbsp;kg·m/s²
| = 10<sup>5</sup> dyn
| ≈ 0,10197 kp <!--101,9716213 p-->
| ≈ 0,22481&nbsp;lb<sub>f</sub>
| ≈ 7,2330 pdl
|-
! 1 dyn
| = 10<sup>−5</sup> N
| ≡ 1 g·cm/s²
| ≈ 1,0197×10<sup>−6</sup> kp <!--102 mp-->
| ≈ 2,2481×10<sup>−6</sup> lb<sub>f</sub>
| ≈ 7,2330×10<sup>−5</sup> pdl
|-
! 1 kp
| = 9,80665 N
| = 980665 dyn
| ≡ ''g<sub>n</sub>''·(1&nbsp;kg)
| ≈ 2,2046&nbsp;lb<sub>f</sub> <!--= 1 kg/lb if same acceleration used to define them-->
| ≈ 70,932 pdl <!--70,93163528-->
|-
! 1&nbsp;lb<sub>f</sub>
| ≈ 4,448222 N <!--4,4482216152605 N-->
| ≈ 444822 dyn
| ≈ 0,45359 kp
| ≡ ''g<sub>n</sub>''·(1 [[mārciņa (mērvienība)|lb]])
| ≈ 32,174 pdl <!--196133/6096-->
|-
! 1 pdl
| ≈ 0,138255 N <!--0,138254954376 N, 1,383 dN, 138 mN-->
| ≈ 13825 dyn
| ≈ 0,014098 kp
| ≈ 0,031081&nbsp;lb<sub>f</sub> <!--6096/196133-->
| ≡ 1&nbsp;lb·[[pēda (mērvienība)|ft]]/s²
|- 
|colspan="6" class="references-small"|g<sub>n</sub> ir debess ķermeņa brīvās krišanas paātrinājums, kur tiek lietota šī mērvienība.
|}

== Skatīt arī ==
* [[Brīvās krišanas paātrinājums]]
* [[Masa]]
* [[Paātrinājums]]
* [[Svars]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klasiskā mehānika]]