Apskatīt Svārsts izejas kodu

[[Attēls:Simple gravity pendulum-lv.svg|thumb|250px|Matemātiskā svārsta raksturlielumi]]
'''Svārsts''' ir ķermenis, kas nostiprināts iekarē un var brīvi šūpoties ap horizontālu asi, kas ir līdzsvara stāvoklis. Kad svārsts tiek atvirzīts no līdzsvara stāvokļa, tas [[smaguma spēks|smaguma spēka]] iedarbībā atgriežas [[Mehāniskais līdzsvars|līdzsvara stāvoklī]]. Smaguma spēks un ķermeņa [[masa]]s [[inerce]] nodrošina [[svārstības]] ap līdzsvara stāvokli. Laiku, kurā svārsts veic vienu pilnu svārstību, sauc par [[periods|periodu]].

Svārstu pirmais atklāja [[Galileo Galilejs]] 1602. gadā (viņš bija pirmais, kas sāka pētīt svārstu īpašības), kopš tā laika tas ir ticis izmantots laika mērīšanai. Svārsta mehānisms bija pasaulē precīzākais laikrādis līdz pat 1930. gadiem. Svārsti tiek izmantoti, lai noregulētu [[svārsta pulkstenis|svārstu pulksteņus]], kā arī zinātniskos instrumentos, kā [[akselerometrs|akselerometros]] un [[Seismogrāfs|seismogrāfos]]. Agrāk tas tika izmantots arī [[gravimetrs|gravimetros]], lai noteiktu [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumu]].

Matemātiskais svārsts ir svārsta idealizētais modelis, kur ķermenis tiek aizstāts ar [[materiāls punkts|materiālu punktu]], kas pakārts neizstiepjamā [[diegs|diegā]], kam nav masas. Tāpat netiek ņemta vērā [[berze]] un [[gaiss|gaisa]] pretestība.

== Periods ==
Svārstību periods, ja [[amplitūda]] ''θ<sub>0</sub>'' ir pietiekami maza (tik maza, lai [[sinuss|sinusa]] vērtība no amplitūdas var tikt pietuvināta ''θ'', ja ''θ'' mēra [[radiāns|radiānos]]), svārstam ir aprēķināms pēc Heigensa formulas:

:<math>T \approx 2\pi \sqrt\frac{L}{g}\,</math>,

kur ''L'' ir svārsta garums un ''g'' ir [[brīvās krišanas paātrinājums]].

Lielākām amplitūdām periods pakāpeniski palielinās ar amplitūdu, līdz ar to periods jāaprēķina ar citu formulu. Viens no veidiem ir to aprēķināt ar [[rinda (matemātika)|rindu]] palīdzību:<ref name="Nelson">{{cite journal  | last = Nelson  | first = Robert  | authorlink =  | coauthors = M. G. Olsson  | title = The pendulum - Rich physics from a simple system  | journal = American Journal of Physics  | volume = 54  | issue = 2  | pages = 112–121  | publisher =  | location =  | date = February 1987  | url = http://fy.chalmers.se/~f7xiz/TIF080/pendulum.pdf  | doi = 10.1119/1.14703  | id =  | accessdate = 2008-10-29|bibcode = 1986AmJPh..54..112N }}</ref><ref>{{cite encyclopedia  | title = Clock  | encyclopedia = Encyclopædia Britannica, 11th Ed.  | volume = 6  | pages = 538  | publisher = The Encyclopædia Britannica Publishing Co.  | year = 1910  | id =  | url= http://books.google.com/books?id=cLsUAAAAYAAJ&pg=PA538  | accessdate = 2009-03-04}}</ref>

:<math>\begin{alignat}{2}
T & = 2\pi \sqrt{L\over g} \left( 1+ \frac{1}{16}\theta_0^2 + \frac{11}{3072}\theta_0^4 + \cdots \right)
\end{alignat}</math>

== Skatīt arī ==
* [[Atsperes svārsts]]
* [[Balistiskais svārsts]]
* [[Dubošinska svārsts]]
* [[Dubultais svārsts]]
* [[Fizikālais svārsts]]
* [[Fuko svārsts]]
* [[Harmoniskais oscilators]]
* [[Kapicas svārsts]]
* [[Matemātiskais svārsts]]
* [[Mehāniskais pulkstenis]]
* [[Metronoms]]
* [[Ņūtona šūpulis]]
* [[Sekunžu svārsts]]
* [[Vērpes svārsts]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Svārsti| ]]