Apskatīt Tērauds izejas kodu

[[Attēls:Steel wire rope.JPG|Tērauda troses ritulis|thumb|250px]]
'''Tērauds''' ir [[dzelzs]] sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, [[metināšana|metināšanu]], griešanu u.tml.

[[Attēls:The viaduct La Polvorilla, Salta Argentina.jpg|Tērauda tilts|thumb|250px]]

Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievieno speciālus piemaisījumus - t.s. leģējošos elementus, [[hroms|hromu]] (Cr), [[niķelis|niķeli]] (Ni), [[molibdēns|molibdēnu]] (Mo), [[varš|varu]] (Cu), [[titāns|titānu]] (Ti), [[kobalts|kobaltu]] (Co) u.c. Tēraudu, kurš satur vienu vai vairākus leģējošos elementus, sauc par leģētu tēraudu. Tēraudus iedala [[ogleklis|oglekļa]] un leģētajos tēraudos. Atkarībā no tērauda praktiskās pielietošanas to iedala konstrukciju (oglekli satur līdz 0,6%) un instrumentu (oglekļa saturs vairāk par 0,6%) tēraudos. Palielinoties oglekļa saturam tēraudā, palielinās tā stiprība, bet samazinās tā plastiskums un sametināšanas iespējas. Konstruktīvo tēraudu izmanto mašīnu detaļu, mehānismu, [[Korpuss (kuģa)|kuģu korpusu]] un citu konstrukciju izgatavošanai. Šiem tēraudiem ir neliels oglekļa saturs (parasti nepārsniedz 0,3-0,4%) un neliels leģējošo elementu piemaisījums.

== Iedalījums ==
Atkarībā no konstruktīvā tērauda kvalitātes un tā pielietošanas tos iedala:
* parastās kvalitātes oglekļa tērauds (St O, St I,... St 6),
* kuģu korpusu būves tērauds (BMCm 3, u.c.),
* paaugstinātas kvalitātes oglekļa tērauds (St 08, 10, 15,... 85),
* mazleģētais tērauds (09Г 2, 09Г 2C u.c.).

Starptautiskā klasifikācijas sabiedrību asociācija iedala tēraudus divās grupās:
1) parastais oglekļa tērauds (''mild steel'');
2) paaugstinātās stiprības tērauds (''high tensile steel'') — pie marķēšanas liek indeksu H.

Parastajam oglekļa tēraudam :<math>\sigma_T=235MPa</math> <math>(N/mm^2)</math> paredzētas 4 kategorijas A, B, D, E.

Paaugstinātās stiprības tēraudam ar <math>\sigma_T=315MPa</math> — 3 kategorijas A, D, E, piemēram, A32, D32, E32, tēraudam ar <math>\sigma_T=355MPa</math> arī 3 kategorijas, piemēram: A 36, D 36, E 36, bet tēraudam ar <math>\sigma_T=390MPa</math> — 2 kategorijas; D un E, piemēram: D 40, E 40.

Vismazākās prasības ir A kategorijas tēraudam, bet vislielākās E kategorijas tēraudam.

No plašāk pielietojamiem oglekļa instrumentālajiem tēraudiem var atzīmēt Y7A, Y8, Y8A,..., YI3, no leģētajiem tēraudiem 9XC, XBГ, PI8 u.c., kurus izmanto griešanas instrumentu (urbju, frēžu u.c.), mērinstrumentu (kalibru) izgatavošanai. Izgatavo tēraudu ar specifiskām īpašībām, piemēram, [[nerūsošais tērauds|nerūsošais]], siltumizturīgais, ar speciālām magnētiskajām un elektriskajām īpašībām.

== Tēraudu apzīmēšana ==
Saskaņā ar Eiropas standartu ''EN 10027-1'' tēraudus apzīmē divos veidos:
# pēc to mehāniskajām vai fizikālajām un lietošanas īpašībām;
# pēc to ķīmiskā sastāva.

=== Tēraudu apzīmēšanā pēc to minētā rakstura īpašībām lietotie galvenie simboli ===

{| class="wikitable"
|-
! Simbols
! Paskaidrojums
|-
| '''S'''
| vispārējās nozīmes konstrukciju tērauds
|-
| '''E'''
| [[mašīnbūve]]s tērauds
|-
| '''B'''
| [[armatūra]]s tērauds
|-
| '''P'''
| tērauds izstrādājumiem, kas strādā paaugstinātā [[spiediens|spiedienā]]
|-
| '''L'''
| [[Cauruļvads|cauruļvadu]] izgatavošanai paredzētais tērauds
|-
| '''Y'''
| iepriekš saspriegtam [[dzelzsbetons|dzelzsbetonam]] domātais augstas stiprības tērauds
|-
| '''R'''
| [[sliedes|sliežu]] tērauds
|-
| '''H'''
| auksti velmēts augstas stiprības lokšņu tērauds — aukstai [[stiepšana]]i
|-
| '''M'''
| [[elektrotehnika|elektrotehniskais]] tērauds
|-
| '''T'''
| [[alva|alvoti]] izstrādājumi (baltais [[skārds]])
|-
| width="100pt" | '''D''' (salikts divu burtu apzīmējums)
| tērauds plakaniem izstrādājumiem — aukstai [[štancēšana]]i

{| class="wikitable"
|-
! colspan=2 | otrais apzīmējuma burts
|-
| C
| auksti [[velmēšana|velmētiem]] izstrādājumiem
|-
| D
| karsti velmētiem izstrādājumiem, kam paredzēta auksta apstrāde ar spiedienu
|-
| X
| velmēšana nav speciāli noteikta
|}
|}

Mašīnbūvē plaši lieto vispārējās nozīmes konstrukciju tēraudus (''LVS EN 10027-2:2001''). Izplatītas ir ''LVS EN'' un ''GOST'' marku sistēmas. ''EN'' markās skaitlis norāda mazāko [[elastība]]s robežu ''R<sub>e</sub>'' (MPa) Tēraudu markas un pielietojuma piemēri ir šādi:
{| class="wikitable"
|-
! colspan=2 | Marka
! rowspan=2 | Pielietojums
|-
| ''LVS EN''
| ''GOST''
|-
| S 235
| ''Ст 0''
| mazatbildīgas konstrukcijas — [[starplika]]s, [[paplāksne]]s
|-
| rowspan=2 | S 185
| ''Ст 1''
| [[slodze|mazslogotas]] detaļas kā [[kniede]]s, plāksnes, apvalki, starplikas
|-
| ''Ст 2''
| konstrukcijas detaļas kā rāmji, atslēgas, [[vārpsta|vārpstiņas]], cementējamās detaļas
|-
| S 235
| ''Ст 3''
| detaļas, kam vajadzīga paaugstināta virsmas cietība, [[serde]]s daļai — neliela [[stiprība]] (cementējamās un cianējamās): [[celtnis|celtņu]] [[kāsis|kāši]], [[cilindrs (mašīnbūve)|cilindri]]
|-
| rowspan=2 | S 275
| ''Ст 4''
| detaļas, kurām nav prasīta augsta stiprība, — vārpstas, [[tapa (mašīnbūve)|tapa]]s, [[uzgrieznis|uzgriežņi]]
|-
| ''Ст 5''
| paaugstinātas stiprības detaļas: vārpstas, [[zobrats|zobrati]], [[klanis|klaņi]]
|-
| S 355
| ''Ст 6''
| augstas stiprības detaļas: [[rotācijas ass|asis]], veseru belžņi, berzes sajūgi, [[ķēde]]s
|}

''Ст 0'', ''Ст 1''un ''Ст 2'' piemīt arī laba [[metināšana|metināmība]]. Piemēri nosacītajam apzīmējumam:

S185 LVS EN 10025:2001;
''Ст 3'' GOST 380-71.

''Ст'' — "сталь" ('tērauds').

Bez tam lieto kvalitātes oglekļa konstrukciju tēraudus. To markās ''[[ogleklis|C]]'' norāda tipu (oglekļa (latīņu ''carbonium'') tērauds), skaitlis aiz tā ir oglekļa saturs tēraudā procentu simtdaļās (vidējais). Lieto šādas markas.

{| class="wikitable"
|-
! colspan=2 | Marka (-as)
! rowspan=2 | Pielietojuma piemēri
|-
| ''LVS EN''
| ''GOST''
|-
| C10; C15
| 10; 15
| [[skrūve]]s, uzgriežņi, kniedes, ieliktņi, tapas
|-
| C16
| 20
| zobrati, [[kokskrūve]]s, kravas celšanas kāši
|-
| C25; C30
| 25; 30
| zobrati, [[virzulis|virzuļi]], asis, klaņi
|-
| E295; C35; C40
| 35 (abi pirmie); 40
| vārpstas, klaņi, uzgriežņu atslēgas
|-
| C45; C50
| 45; 50
| [[kloķvārpsta]]s, zobrati, ieliktņi
|-
| 60 Mn3
| 60Г; 65Г; 70Г
| spirāl[[atspere]]s (no auksti stieptas [[stieple]]s), [[bremze|bremžu]] un [[berze]]s diski
|}

[[Rasējums|Rasējuma]] dokumentācijā [[GOST]] markai priekšā jāpieraksta vārds "Tērauds".

Ja detaļai nepieciešama augstāka [[nodilumizturība]], stiprība vai citas īpašības, to izgatavošanai izmantojams kāds no leģētajiem konstrukciju tēraudiem (''LVS EN 10250:2001''). Tos iedala divās grupās un atbilstoši apzīmē.

Ja neviena leģējošā [[ķīmiskais elements|elementa]] (t. sk. oglekļa) saturs nav lielāks par 5%, apzīmējums sastāv no 3 daļām:
* vidējais oglekļa saturs procentu simtdaļās (skaitlis);
* (seko bez atstarpes) leģējošo elementu ķīmiskie simboli alfabētiskā secībā (atdalīti ar atstarpēm);
* (seko ar atstarpi) tajā pašā kārtībā norādīti skaitļi (savienoti ar defisēm), kas vienādi ar attiecīgā elementa vidējo saturu ''procentos'', reizinātu ar faktora koeficientu, kas ir:

{| class="wikitable"
|-
| 4
| [[hroms|Cr]], [[W]], [[mangāns|Mn]], [[kobalts|Co]], [[Niķelis|Ni]], [[Silīcijs|Si]]
|-
| 10
| [[Berilijs|Be]], [[Alumīnijs|Al]], [[Titāns|Ti]], [[Cirkonijs|Zr]], [[Tantals|Ta]], [[vanādijs|V]], [[molibdēns|Mo]], [[Niobijs|Nb]], [[Svins|Pb]]
|-
| 100
| [[slāpeklis|N]], [[fosfors|P]], [[sērs|S]], [[Cērijs|Ce]], ([[ogleklis|C]])
|-
| 1000
| [[bors|B]]
|}.
Ja kaut viena elementa tērauda sastāvā ir vairāk par 5%, nosaukums veidojas nedaudz atšķirīgi:
* pirms oglekļa satura liek burtu ''X'';
* elementu saturu ar faktora koeficientu ''nereizina''.

GOST standartā leģējošos elementus tērauda markās norāda šādi.

{| class="wikitable"
|-
| Б
| niobijs||||Г||mangāns||||К||kobalts||||Н||niķelis||||С||silīcijs||||Ф||vanādijs|| colspan=2 | ||rowspan=2| Ю||rowspan=2| alumīnijs
|-
| В
| volframs||||Д||varš||||М||molibdēns||||Р||bors||||Т||titāns||||Х||hroms
|}

== Tērauds kuģu būvniecībā ==
Visplašāk [[kuģis|kuģu]] būvniecībā pielieto [[ogleklis|oglekļa]] tēraudu, dzelzs un oglekļa sakausējumus, kurā oglekļa daudzums nepārsniedz 2%. Bez galvenajām tērauda sastāvdaļām — dzelzs (Fe) un oglekļa (C) tas vēl satur citu elementu piemaisījumus. Parasti jebkurš tērauds satur: [[mangāns|mangānu]] (Mn) — līdz 0,7%, [[fosfors|fosforu]] (P) — līdz 0,01—0,05%, [[sērs|sēru]] (S) — līdz 0,02—0,05%, [[silīcijs|silīciju]] — līdz 0,4%.

Ne visus konstruktīvos tēraudus var metināt, tādēļ oglekļa un mazleģētos tēraudus kuģu būvniecības vajadzībām izgatavo ar uzlabotām īpašībām, kur oglekļa saturs samazināts līdz — 0,2%, sēra — līdz 0,04%, fosfora — līdz 0,04%. Kuģu korpusu būvei plaši pielieto oglekļa tēraudu VSt3, VMSt3 u.c. mazleģētos tēraudus ar palielinātu stiprību (09Г2, 09Г2C, 10XCHD). Mazleģēto tēraudu ar palielinātu stiprību pielietošana ļauj samazināt kuģa korpusa svaru un palielināt tā kravnesību. Instrumentālo tēraudu pielieto dažādu griešanas, frēzēšanas, štancēšanas un citu instrumentu izgatavošanai. Šos tēraudus raksturo diezgan liels oglekļa saturs (0,7% un vairāk) un dažos tēraudos arī leģējošo elementu piemaisījums.

Kuģu būvē tēraudu pielieto dažādu lējumu, kalumu, lokšņu un velmējumu (leņķveida, apaļdzelzs, švelleri, planšira u.c.) veidos. Tērauda loksnes lieto kuģa apšuves, [[klājs|klāja]] seguma, [[starpsiena|starpsienu]] u.c. izgatavošanai. Parasti lieto loksnes biezumā 6—30&nbsp;mm, platumā 1,5—2,0m, garumā 6—8m.

Izšķir trīs kuģa saistu svarīguma grupas:
III grupa — vissvarīgākā saistu grupa,
II grupa — vidējā saistu svarīguma grupa,
I grupa — mazāk svarīgie saisti.

Ja kuģa garums L<100m, lietderīgi izmantot parasto oglekļa tēraudu <math>\sigma_T=235MPa</math> (BCm3).

Ja 100≤L<160m, var izmantot kā parasto oglekļa tēraudu, tā arī paaugstinātās stiprības tēraudu <math>\sigma_T=315MPa</math>.

Ja 160m≤L<240m — paaugstinātas stiprības tēraudu ar <math>\sigma_T=355MPa</math> (09Г2).

Ja L&nbsp;≥240m — paaugstinātās stiprības tēraudu <math>\sigma_T=390MPa</math> (10XCHD).

Lokšņu tērauda biezums <math>\delta=4-50 mm</math>, platums b=1,4-3,2m, garums l=6-16m.

== Tēraudu termiskā apstrāde ==
Par termisko apstrādi sauc sakausējumu sakarsēšanu līdz noteiktai t° , pie kuras notiek fāžu pārvērtības, izturēšanu un atdzesēšanu ar noteiktu ātrumu. Šādas darbības rezultātā mainās sakausējumu struktūra. Šīs apstrādes mērķis ir, mainot struktūru, mainīt sakausējumu īpašības.

=== Tēraudu termiskās apstrādes tehnoloģija ===
Atkarībā no karsēšanas t° un atdzesēšanas apstākļiem tiek izdalīti šādi termiskās apstrādes veidi: ''atkvēlināšana'', ''normalizācija'', ''rūdīšana'' un ''atlaidināšana''. Tiem ir dažāds uzdevums un tie atšķiras ar karsēšanas t°, izturēšanas ilgumu un atdzesēšanas ātrumu. Šis apstrādes veids nosaka sagatavju mehāniskās īpašības.

==== Tēraudu atkvēlināšana ====
Par atkvēlināšanu sauc termiskās apstrādes operāciju, kurā tēraudu sakarsē virs kritiskās temperatūras, iztur tajā un tad lēni, kopā ar krāsni, atdzesē. Tēraudos izveidojas stabila struktūra.
Atkvēlināšanas mērķis ir likvidēt iekšējos spriegumus, pazemināt tērauda cietību, uzlabot apstrādājamību, paaugstināt plastiskumu un stingrību, sagatavot tēraudu tālākai termiskai apstrādei. Atkvēlināšana mēdz būt pilna, nepilna, homogenizējoša un zema.

'''Pilnās atkvēlināšanas''' gadījumā tērauds tiek sakarsēts līdz 800-950 °C, iztur tajā pašā temperatūrā 1/4 no uzkarsēšanas ilguma un lēni atdzesē kopā ar krāsni līdz 600-400 °C. Oglekļa tēraudus atdzesē ar ātrumu 100-150 °C/h, leģētos - ar ātrumu 30-50 °C/h. Rezultātā tērauds iegūst sīkgraudainu struktūru, atbrīvojas no iekšējām spriedzēm, kļūst mīksts un valkans.

'''Nepilnās atkvēlināšanas''' gadījumā tēraudu sakarsē līdz 750-950 °C, bet pēc tam lēni atdzesē. Instrumentālajiem tēraudiem nepilnā atkvēlināšana ir vienīgais atkvēlināšanas veids. Tas veicina iekšējo spriedžu noņemšanu un uzlabo apstrādi ar griešanu.

'''Homogenizācija''' (difūzijas atkvēlināšana) tiek pielietota lietņiem un lieliem atlējumiem ar mērķi izlīdzināt (difūzijas ceļā) tērauda ķīmisko sastāvu. Tērauds tiek uzkarsēts līdz 1000-1100 °C , izturēts šajā temperatūrā 10-15 stundas un pēc tam lēni atdzesēts līdz 600-550 °C. Homogenizācijai pakļautam tēraudam piemīt labākas mehāniskās īpašības; īpaši palielinās trieciena viskozitāte.

'''Zema atkvēlināšana''' tiek veikta tajos gadījumos, kas liešanas vai citas apstrādes rezultātā tērauda struktūra ir apmierinoša un nav vajadzības to izmainīt, nepieciešams tikai noņemt radušās iekšējās spriedzes. Šajā gadījumā tēraudu sakarsē līdz apmēram 650 °C temperatūrai, iztur tajā un atdzesē, parasti gaisā. Zema atkvēlināšana tēraudam piešķir lielāku plastiskumu statisku un, galvenais, dinamisku slodžu apstākļos.

==== Tērauda normalizācija ====
Par normalizāciju sauc termiskās apstrādes operāciju, kurā tēraudu sakarsē virs līnijas GSE, iztur šajā t° un tālāk atdzesē gaisā. Normalizācija no atkvēlināšanas galvenokārt atšķiras ar dzesēšanas apstākļiem — dzesēšana gaisā notiek ar lielāku ātrumu.

==== Tērauda rūdīšana ====
Par rūdīšanu sauc termiskās apstrādes operāciju, kurā tēraudu sakarsē virs līnijas GSK, iztur šajā t° un strauji atdzesē ar ātrumu, kas nav mazāks par dotā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
Uzdevums. Iegūt tēraudu ar lielu cietību, stiprību, nodilumizturību.
Rūdīšanas kvalitāte atkarīga no karsēšanas ātruma un t°, izturēšanas ilguma un atdzesēšanas ātruma.

==== Tērauda atlaidināšana ====
Par atlaidināšanu sauc termiskās apstrādes operāciju, kurā rūdītus tēraudus sakarsē zem līnijas PSK, iztur šajā t° un dzesē ar noteiktu ātrumu. Atlaidināšana ir termiskās apstrādes noslēdzošā operācija, kuras rezultātā tēraudi iegūst vajadzīgās mehāniskās īpašības un atbrīvojas no iekšējiem spriegumiem.
Tēraudu īpašības galvenokārt nosaka atlaidināšanas t°. Atkarībā no tā izšķir 3 atlaidināšanas veidus: zemā atlaidināšana līdz (250&nbsp;°C t°); vidējā atlaidināšana(350 līdz 500&nbsp;°C t°); augstā atlaidināšana(600 līdz 650&nbsp;°C t°).

==== Vecināšana ====
Pēc zemās atlaidināšanas daļa iekšējo spriegumu paliek materiālā. Laika gaitā tie pamazām izzūd, radot nelielas detaļu formas un izmēru izmaiņas. Iekšējo spriegumu izzušana istabas t° ir ilgstoša (vairākas diennaktis) un to sauc par ''dabisko vecināšanu''. Lai detaļu izmēri ar laiku nemainītos, tie tiek pakļauti ''mākslīgajai vecināšanai''. Tā būtība ir šāda: detaļas tiek sakarsēta līdz 100 — 150&nbsp;°C t° un izturētas 18 — 35 stundas. Šādā to visi procesi notiek straujāk — izzūd iekšējie spriegumi un izmēri stabilizējas.

=== Ķīmiski termiskā apstrāde ===
Par ķīmiski termisko apstrādi sauc virskārtas piesātināšanu ar kādu elementu, kā rezultātā mainās tērauda ķīmiskais sastāvs un struktūra. Veicot šo apstrādi, metāls tiek sakarsēts līdz noteiktai t° vidē, kas izdala piesātināmo elementu, izturēts un atdzesēts.
Ķīmiski termiskā apstrāde sastāv no trim vienlaicīgiem procesiem.
1.Veidojas aktīvi ķīmiskā elementa atomi.
2.Izstrādājuma virsma piesaista aktīvos atomus (absorbcija).
3.Piesaistītie atomi no virskārtas pārvietojas tā iekšienē ([[difūzija]]).
Visizplatītākie ķīmiski termiskās apstrādes veidiem ir cementēšana, nitridēšana, cianēšana un difūzijas metalizācija.

==== Cementēšana ====
Par cementēšanu sauc procesu, kurā mazoglekļa (C = 0.15....0.25%) tērauda detaļu virskārta tiek piesātināta ar oglekli, lai pēc rūdīšanas un atlaidināšanas zemās t° detaļām būtu cieta un nodilumizturīga virsma, bet stigra vidusdaļa. Cementēšana notiek, karsējot tērauda detaļas 900&nbsp;°C t° oglekli saturošā vidē.

==== Nitridēšana ====
Par nitridēšanu sauc tērauda detaļu virskārtas piesātināšanu ar [[slāpekli]]. Procesu veic hermētiski slēgtās kamerās, detaļas karsējot (500— 750&nbsp;°C t°) gāzveida [[amonjaks|amonjaka]] (NH<sub>3</sub>) atmosfērā. Nitridēšanas procesā amonjaks sadalās slāpeklī un [[ūdeņradis|ūdeņradī]]. Aktīvie slāpekļa atomi iespiežas dzelzs virskārtā un veido ķīmiskus savienojumus — [[nitrīds|nitrīdus]].
Nitridēšanai parasti pakļauj leģētos tēraudus, jo oglekļa tēraudiem virsmas cietības pieaugums ir liels. Tā kā nitridēšana pati rada lielu cietību, detaļas vidusdaļas nostiprināšanai rūdīšanu un atlaidināšanu veic pirms nitridēšanas.

==== Cianēšana ====
Par cianēšanu sauc tērauda detaļu virskārtas vienlaicīgu piesātināšanu ar oglekli un slāpekli.
Cianētais slānis salīdzinājumā ar cementīta slāni ir ar lielāku cietību, nodilumizturību un izturības robežu.

==== Difūzijas metalizācija ====
Par difūzijas metalizāciju sauc tērauda detaļu virskārtas piesātināšanu ar alumīniju (alitēšana), hromu (hromēšana), silīciju (silicēšana), boru (borēšanu) un citiem metāliskiem elementiem. Difūzijas metalizācija tiek izdarīta, karsējot detaļas cietā vai gāzveida vidē, kas satur elementus, ar kuriem grib piesātināt tērauda virskārtu.<br />''Alitēšanu'' lieto detaļām, kas strādā pie augstām t°. Alitēšanas rezultātā uz izstrādājumu virsmas izveidojas blīva alumīnija oksīda Al<sub>2</sub>O<sub>3</sub> kārtiņa, kas pat augstā t° aizsargā metālu no koroziju.<br />''Hromēšanu'' lieto, lai palielinātu korozijas izturību un pretošanās spēju skābju iedarbībai. Hromēta tērauda virskārta sastāv no hroma karbīdiem. Karbīda kārtiņa ir ļoti cieta — HV 1200 — 1300 ar nelielu biezumu — 0,15 — 0,2 mm.<br />''Silicēšanu'' veic lai panāktu lielu nodilumizturību pret skābēm.<br />''Borēšanu'' veic ar elektrolīzi, izkausētā [[boraks|borakā]].

=== Apstrāde ar aukstumu ===
Šai apstrādei pakļauj detaļas, kas satur ne mazāk kā 0,6% oglekļa. Parasti šo metodi pielieto detaļām no tērauda P18, lai paaugstinātu tērauda karstumizturību un cietību.
Veic tūlīt pēc rūdīto detaļu atdzišanas līdz istabas t°. Tās iegremdē vidē, kuras t° ir zem 0&nbsp;°C. Līdz negatīvām t° atdzesē cietās [[ogļskābe]]s maisījumā ([[sausais ledus]] ar [[spirts|spirtu]]) līdz -78&nbsp;°C

== Literatūra ==
* Auzukalns, J. Dobelis, M. Fjodorova, G. u. c. [[Inženiergrafika]]. Mācību līdzeklis inženierzinātņu studentiem. Rīga: RTU Izdevniecība, 2008.— 209.—212. lpp.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tērauds| ]]