Apskatīt Zemes klātne (transports) izejas kodu

[[Attēls:2016-09-11 road works at Berliner Platz (new subgrade 2).png|thumb|Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes]]
'''Zemes klātne''' ({{val|en|Subgrade}}) ir [[grunts]] [[Celtne|būve]], kuru iegūst [[zeme]]s virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk. uzstādīt [[Ceļa virsbūve|ceļa virsbūvi]] ar nepieciešamajiem slīpumiem un plūdeniem pagriezieniem.<ref name="Zh.d. put'">M.A. Chernyshev. Zheleznodorozhnyj put', M: Transport — 1979.g. — 326 s.</ref> Tieši uz zemes virskārtas ceļa virsbūvi neuzstāda tās nelīdzenumu dēļ. [[Ceļš|Ceļa]] būvē [[Zemes nodalījuma josla|zemes nodalījuma joslā]] pazeminājuma vietas zemes darbos jāpapildina ar grunts slāni, ko sauc par uzbērumu, bet pārāk augstās to izrok, ko sauc par ieraktni jeb ierakumu, vienlaicīgi grunti apstrādājot (līdzinot, blīvējot (angļu: ''Soil compaction'') u.tml.). Šādā veidā iegūtie, pietiekoši stabilie uzbērumi un ieraktnes, kas saistītas ar [[Ūdens novadīšanas ietaise un būve|ūdens novadīšanas ietaisēm un būvēm]] un nostiprinājuma būvēm, kopumā arī ir zemes klātne. Zemes klātnes šķērsprofilam jānodrošina [[ūdens]] stāves nepieļaušanu uz tās. Lai slodžu ietekmē novērstu zemes klātnes [[Paliekošā deformācija|paliekošās deformācijas]], lai novērstu [[atmosfēra]]s u.c. faktorus, zemes klātni būvē no maz deformējamām gruntīm, pienācīgi tās blīvējot un ierīkojot nepieciešamās ūdens novades ierīces.

Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu ([[Melnzeme|melnzemi]]) noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai,<ref>[https://likumi.lv/ta/id/269710-autocelu-un-ielu-buvnoteikumi 2014.g. Autoceļu un ielu būvnoteikumi]</ref> kas parasti sastāda aptuveni 15 – 20 cm neskartās virskārtas. Bet grunti, ko tālāk paredzēts izmantot uzbērumā — līdz 1 m (t.i. — bez augu saknēm grunts slānī). Ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas vajadzībām nepieciešamos vispārizplatītos [[Derīgie izrakteņi|derīgos izrakteņus]] ceļa īpašnieks bez īpašas atļaujas un maksas drīkst iegūt ceļa zemes nodalījuma joslā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/doc.php?id=65363 |title=1992.g. Likums Par autoceļiem |access-date={{dat|2020|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180826183337/https://likumi.lv/doc.php?id=65363 |archivedate={{dat|2018|08|26||bez}} }}</ref>

[[Dzelzceļa trase]]i vislabvēlīgākais ir pilnīgi taisns — horizontāls ceļa garenprofils vai ar līdzenu kritumu vislielākās kravspriedzes virzienā. Visur, kur vien to atļauj vietējie apstākļi, [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] šādi cenšas arī būvēt. Ņemot vērā, ka uz zemes virsmas ir: stāvi pauguri, kalni, ielejas, kraujas, ezeri, purvi; u.c. šķēršļi, [[Garenprofils|garenprofilu]] projektē ne tikai horizontālu, bet arī ar kāpumiem un kritumiem abos virzienos, pie tam šos garenprofila elementus savā starpā savieno ar [[Dzelzceļa trase#Vertikālā līkne|vertikālajām līknēm]]; bet [[Taisne|taisnos]] posmus ceļa plānā periodiski nomaina [[Dzelzceļa trase#Plāna līkne|līknes]], šķēršļu apiešanai, lai minimizētu [[Kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] būvē. Arī ekspluatācijas izmaksām tālāk jābūt minimālām.

Vietās, kur ceļš šķērso [[Strauts|strautus]], [[upe]]s, [[Kanāls|kanālus]] u.c. [[ūdenstilpe]]s, būvē [[caurteka]]s un [[Tilts|tiltus]]. Būvējot ceļu stipri [[Kalns|kalnainā]] apvidū, būvē [[Tunelis|tuneļus]], bet dziļu [[Aiza|aizu]] un [[Ieleja|ieleju]] šķērsošanai, augstu uzbērumu vietā būvē [[Viadukts|viaduktus]]. Lai savstarpēji atšķirīgos līmeņos šķērsotu [[Ceļš|šosejas]], [[dzelzceļa līnija]]s, būvē [[Ceļa pārvads|ceļu pārvadus]]. Nepieciešamos gadījumos būvē nostiprinošās sienas — kontrforsus, [[rievsiena]]s u.c. būves. Zemes klātne kopā ar [[Mākslīgā būve|mākslīgajām būvēm]] kalpo par nepārtrauktu ceļa virsbūves pamatu. Tas arī nosaka galvenās zemes klātnei izvirzāmās prasības — pastāvīga stabilitāte, [[izturība]] un [[ilgmūžība]].
== Konstrukcija ==

=== Vispārīga informācija ===
[[Attēls:Pusieraktne-pusuzberums.png|thumb|Pusieraktne — pusuzbērums]]
Kā iepriekš minēts, zemes klātne var būt '''uzbērumi''' vai '''ieraktnes''' ([https://fv2-4.failiem.lv/down.php?i=m84pmfdr&view Uzbūves attēlēlu var apskatīt nospiežot uz šīs saites]). Kalnu slīpnēs var būt pusuzbērumi, pusieraktnes vai pusuzbērumi — pusieraktnes. Pārejas vietas, kur uzbērums pāriet ieraktnē un, kuras neprasa grunts piebēršanu vai norakšanu, sauc par '''nulles vietām'''. Atskaitot nulles vietas, zemes klātni vienā līmenī ar zemi neierīko pat tad, ja [[reljefs]] to atļauj, par cik šādas vietas stipri aizputina ar sniegu. Šādās vietās būvē uzbērumu, kura augstums nav mazāks par sniega segas biezumu konkrētajā rajonā.

Zemes josla, uz kuras balstās uzbērums ir tā '''pamata laukums'''. Pamata laukuma un nogāzes līnijas saskares punktu sauc par '''pamata laukuma kroku'''. Laukumu zem uzbēruma nogāzes līnijas sauc par '''nogāzes pēdu'''. Terasi uzbēruma nogāzes starpposmā, kurai pēc horizontālā izvirzījuma ir nogāzes turpinājums, sauc par [[Berma|'''bermu''']]'''.''' Bermu uzber, ja uzbērums ir augstāks par 6 – 12 m. Berma faktiski kalpo kā papildus noslīdes nostiprinājums augstiem uzbērumiem. Nogāze zem bermas ir nedaudz lēzenāka par augšējo. Bermu atkarībā no uzbēruma funkcijām var ierīkot no abām pusēm simetriski vai tikai no tās puses, kurai jāpietur lielāks spiediens (piemēram, kad uzbērums ir dambis).<gallery>
Attēls:BermeDamm.png|Berma dambim
Attēls:Ragoeser-damm-1.jpg|Uzbērums dambim ar bermu
Attēls:Ragoeser-damm-2.jpg|Tā paša uzbēruma berma
</gallery>'''Uzbēruma augstumu''' mēra no tā augšmalas (notekprizmas malas) līdz pamatnei pa asi. '''Ieraktnes dziļumu''' mēra no zemes klātnes augšmalas (notekprizmas malas) līdz ieraktnes augšmalu un ceļa ass krustpunktam. Notekprizmu ierīko vienādu gan uzbērumiem, gan ieraktnēm — starp abām zemes klātnes augšdaļas malām.

Klinšainās un drenējošās gruntīs uzbēruma pamata laukumu ierīko horizontālu. Pamata laukuma platumu ierīko tādu, lai no virsbūves balasta prizmas nogāzes apakšas un zemes klātnes augšdaļas malu — no abām pusēm veidotos ar virsbūves balastu nenosegta zemes klātnes nomale, ko var izmantot darbinieku (dzelzceļš) vai gājēju (autoceļš) kustībai, kā arī virsbūves materiālu pagaidu novietošanai remonta vajadzībām, ceļa un signālzīmju uzstādīšanai. Minimālais platsliežu zemes klātnes augšmalas platums ir 400 mm no katras ceļa puses.<ref name="likumi.lv">[https://likumi.lv/ta/id/214699-dzelzcela-tehniskas-ekspluatacijas-noteikumi 2011.g. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi]</ref> Parasti nomales platums tipveida šķērsprofiliem ir 600 – 700 mm. Autoceļiem ceļa nomali var noklāt ar vienmērīgas frakcijas granti vai smalkas šķembas virskārtu transportlīdzekļu novietošanai, kā arī gājēju kustībai pa to.

Lai izvairītos no ūdens straumes pa ieraktnes nogāzi no joslas, kas novietota starp atbērtni (krieviski ''Кавальер'') un ieraktnes nogāzes augšmalu, uz šīs joslas pieber grunts '''valni''' ({{val|ru|банкет}}). Valni veido ar kritumu no ceļa (0,02—0,04) un starp atbērtni un valni rok '''sāngrāvi''' ({{val|ru|Забанкетная канава}}), kurš no vaļņa pienākošo ūdeni aizvada gar ceļa sāniem.

Uzbēruma pamatnes nosusināšanai purvos ierīko garengrāvjus: līdzenā vietā — no zemes klātnes abām pusēm, bet slīpnēs — tikai no augšpuses. Vietās, kur uzbērumā izmanto vietējo grunti, kas ņemta blakus, ūdens novadei izmanto izveidotos grāvjus, ko sauc par '''rezervēm''', piešķirot pamatnei un nogāzēm nepieciešamos slīpumus.

Gruntis, kuras izņem, ierīkojot ieraktni, pārvieto blakusesošo uzbērumu izveidošanai, bet ja tajā nav nepieciešamības, tad saber no abām ieraktnes pusēm pareizā prizmā, ko sauc par '''atbērtni'''. Ieraktnēs abās zemes klātnes augšdaļas pusēs ierīko garengrāvi, ko sauc par '''kiveti'''. Lai pārtvertu pa nogāzēm uz ķivetēm plūstošo lietus ūdeni jeb virsūdeņus, ieraktnes augšpusē gar tās nogāzi aiz atbērtnes ierīko '''kalna grāvi'''.

=== Zemes klātnes šķērsprofils ===
'''Zemes klātnes šķērsprofils''' ir tā šķērsgriezums vertikālā plaknē perpendikulāri klātnes asij. Šķērsprofilus pēc to pielietošanas veida iedala tipveida un individuālajos. Savukārt tipveida profilus iedala normālajos un speciālajos. Par tipveida šķērsprofila uzbērumiem un ieraktnēm sauc tādus, kuri pārbaudīti daudzgadu ekspluatācijā un, kuru augstums ≤12 m pie drošas (stabila) pamatnes slīpuma ne stāvāka par 1:3 no vispārizplatītām gruntīm, kuru kvalitāte ir apmierinoša darbam parastos ģeoloģiskajos un hidroģeoloģiskajos apstākļos bez speciāliem aprēķiniem. Plaši izplatītos tipveida profilus sauc par normāliem, bet profilus izņēmuma gadījumiem rajonos ar kādiem izņēmuma apstākļiem, piemēram: mūžsasaluma gruntīm; klints gruntīm; plūstošajām smiltīm; [[Zemes klātne#Less un lessveida gruntis|lessveida gruntīm]]; [[Karsta process|karsta procesa]] gruntīm u. tml. sauc par speciālajiem. Šādus profilus izstrādā arī, ja uzbēruma vai ieraktnes augstums pārsniedz 12 m, pamatojot to ar attiecīgiem inženierģeoloģiskajiem izmeklējumiem un aprēķiniem.

Normālu uzbēruma nogāžu stāvumu no viendabīgām vispārizplatītām gruntīm pieņem 1 (augstums) :1,5 (pamatne). Tomēr dažāda veida gruntīm 1,5 nogāžu slīpums ierobežo to augstumu. Augstākiem uzbērumiem par šo līmeni pielieto attiecību 0,25 (augstums) :1,5 (pamatne). Dažādām gruntīm ir noteikts maksimāli pieļaujamais uzbēruma augstums gan 1,5 nogāzēm, gan starplielumi, pēc kuriem nogāžu likšana 0,25 augstumā (skat. tabulu).

{| class="wikitable"
|+Tabula. Uzbēruma nogāžu stāvums
!Nr.
p.k.
!Grunts nosaukums
!Maksimālais augšdaļas
uzbēruma augstums, H<sub>0</sub>, m
!Uzbēruma lejupejošo
slāņu augstums,
H<sub>1</sub>=H<sub>2</sub>=H<sub>3</sub>, m
|-
|1
|Šķembas
|Nav ierobežojuma
| -
|-
|2
|Grantainas, lielgraudu- un vidēju smilšgraugu
|12
|10
|-
|3
|Tīras smalkas smiltis, mālsmilts bez dūņu daļiņu piejaukuma
|8
|6
|-
|4
|Smilšmāla un merģeļa
|7
|5
|-
|5
|Māli
|6
|4
|-
|6
|Trekni māli
|5
|3
|}
Tādā veidā augstu nogāžu augstums iegūst lauztas līnijas aprisi, kura ieliegta uz uzbēruma ķermeņa iekšpusi. Sīkgraudu smiltīm un mālsmiltīm lauzto līniju faktiski aizvieto ar taisnlīniju saglabājot to pašu pamatnes platumu. Pārējām tabulas gruntīm lauztās nogāzes var aizvietot ar smilšmāla bermām, lai bermas platums nebūtu šaurāks par 1 m un bermas grīdas slīpumu 0,1 un būtu novietotas ik pēc katriem 2 – 4 m. Pamatnes platumam pietam jābūt ne šaurākam par nogāžu lūzumlīnijām, bet nogāzēm starp bermām - ne stāvākām par 1,5 platuma. Augstu nogāžu šķēluma aprises skat att.

Individuālo profilu uzbērumam vai ieraktnei izstrādā, ja:

* ieraktni izvieto kalna slīpnē, kas stāvāka par 1:3, kā arī nelabvēlīgos inženierģeoloģiskajos apstākļos, piemēram: pārmitrinātā gruntī, atsedzot ūdeni nesošo horizontu, noslīdeņu riska vietās; lessveida grunts slānī; pie slīpa iežu slāņu noguluma, kur paredzēta ieraktnes izgriešana, ja slīpums ir stāvāks par 1:3 klātnes virzienā;
* uzbērums šķērso purvu;
* ja ieraktnes izstrāde paredzēta ar rūpniecisko spridzināšanu vai ar hidromehanizācijas izskalošanu;
* kūkumojošās vietās;
* uzbērums ierīko nelabvēlīgos inženierģeoloģiskos apstākļos, piemēram: pamatnes slīpnē stāvākā par 1:5; uz nestabilām un noslīdeņu riska vietām; ezera viļņu iedarbības vietā; purvā; upes sengultnē, palienē;
* uzbērumam: kuru rada ar hidromehanizācijas uzskalošanu; zemes klātne grunts mūžsasaluma rajonā; uz pazemes ledus; kūkumojošā vietā; nelabvēlīgā vietā, kur var būt noslīdenis, grumšļu kustība, sniega lavīna, [[zemestrīce]] ≥7 ballēm, krasta procesi u.c.;
* būvē tādus specifiskus objektus kā plašu sadales punktu, [[Pārbrauktuve|pārbrauktuvi]] u.tml.

Tipveida šķērsprofilu izmērus nosaka valsts un attiecīgās infrastruktūras pārvaldītāja tiesību akti (likumi, noteikumi, standarti, instrukcijas, rīkojumi, projekti u.c.). Pašos dzelzceļa pirmsākumos zemes klātne bija daudz šaurāka nekā pašreiz. Pakāpeniski to ievērojami paplašināja — to nostiprinot un attīstot. Platsliežu ceļā 20 gs. sākumā vienceļa posma zemes klātnes platums bija tikai 5,55 m, bet pašlaik tas jau sastāda 6,6 m. Infrastruktūru pēc nozīmīguma iedala kategorijās un attiecīgi svarīgākas nozīmes infrastruktūrai nosaka lielākas prasības.

=== Zemes klātnes augšdaļas platums ===
{| class="wikitable"
! rowspan="2" |Pielietojums
! rowspan="2" |Augšdaļas platums taisnos posmos vai plāna līknē pie R > 4000 m, mm
! colspan="4" |Paplašinājums mm, ko pieskaita katram uz zemes klātnes novietotam ceļam (joslai) plāna līknē pie attiecīgā rādiusa R, m atkarībā no infrastruktūras svarīguma
|-
!4000 ≤ 3000
!< 3000 ≤ 1800
!< 1800 ≤ 700
!< 700
|-
|'''[[Šaursliežu dzelzceļš|Šaursliežu (750) dzelzceļš]]'''<ref name="likumi.lv"/>
| vienceļa 3 200 / divceļu 6 200
|
|
|
|
|-
|'''[[Sliežu platums|Normālplatuma (1435) dzelzceļš]]''' taisnos posmos<sup>(4)</sup>
|vienceļa 6 600 / divceļu 11 800 — 12 100
|
|
|
|
|-
|'''Normālplatuma (N) un platsliežu (P) platuma'''
'''dzelzceļš'''<sup>(4;2)</sup> uz vienas zemes klātnes
|2N+1P: 18 200 — 20 300<sup>(4)</sup>
2N+2P: 21 450 — 23 650<sup>(4;1)</sup>
|
|
|
|
|-
|'''[[Sliežu platums|Platsliežu (1520) dzelzceļš]]'''<sup>(1)</sup>
| vienceļa 6 600 / divceļu 10 700
|100 — 0
|200 — 100
|400 — 200
|500 — 300
|-
|'''Autoceļi''' saskaņā ar projektu<sup>(2)</sup>
|viena josla 4 000 / divas joslas 7 500 / pagalmos 5700<sup>(3)</sup>
|
|
|
|
|-
|'''[[Skrejceļš|Skrejceļi]]''' saskaņā ar projektu<sup>(2)</sup> un lidlauka klasi
|60 000 — 21 000, kā arī ne šaurāk par gaisa kuģa spārnu vēzienu
| colspan="4" | Paredz tikai manevrēšanas ceļos
|-
|'''Ūdenstilpes aizsprosta [[Dambis|dambji]]''' saskaņā ar projektu<sup>(2)</sup>
|3 500 — 7 500
| colspan="4" |tikai saskaņā ar projektu un speciāliem aprēķiniem
|}
<small>'''Piezīmes:''' (1) — Būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas platsliežu ceļu, zemes klātnes augšdaļas platums ir ne mazāks par 6 600 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 10 700 mm divceļu līnijā<ref name="likumi.lv"/>; (2) — projektā var būt noteikti citi izmēri. Tiesību akti atļauj variācijas saskaņā ar būves īpašnieka ekspluatācijas vajadzībām un minimālajām būvnormatīvu prasībām, tāpēc dotie izmērī ir vispārināti un tie nav konkrēti; (3) — brauktuve autoceļam ar mazu kustību lēnai izmaiņai abos virzienos, kā arī pagalmu ceļos; (4): — 2N +1P — divceļu normālplatuma sliežu ceļš kopā ar vienceļa platsliežu ceļu uz vienas zemes klātnes<ref>[http://edzl.lv/wp-content/uploads/2015/03/Dzelzceļi-kopā.jpg Rail Baltica. EDzL. Tehniskie risinājumi. 2015.g.]{{Novecojusi saite}}</ref>; 2N +2P — divceļu normālplatuma sliežu ceļš kopā ar divceļu platsliežu ceļu uz vienas zemes klātnes.</small>

=== Nogāzes stāvums ===
[[Attēls:43911-Slipums dazadas merv 1-m,tana,%,‰,tan^-1(versija-2).png|thumb|Formatēta nogāzes slīpumu stāvuma tabula dažādās mērvienībās|alt=|257x257px]]Nogāzes līnijas horizontālo projekciju sauc par '''nogāzes rādītāju (m<sub>0</sub>)''', bet nogāzes vertikālās attiecības projekciju pret horizontālo <math>\left ( \frac{1}{m_0} \right )</math> sauc par '''nogāzes stāvumu'''. Ceļa uzbērumiem līdz 12 m augstumā no augšmalas līdz 6 m augstumam nogāzes stāvums ir <math> {1 \over 1,50}</math> ; <math>\alpha ={1 \over 1,50} tan^{-1} \approx33,7^\circ </math> tālāk zem lūzuma šķautnes nogāzes stāvums līdz pamatnei jau ir lēzenāks — <math>{1 \over 1,75}</math>; <math>\alpha= {1 \over 1,75} tan^{-1} \approx29,7^\circ</math>. Ja nepieciešamo nogāzes stāvumu nevar nodrošināt tādēļ, ka pietrūkst vietas nogāzes pēdai, būvē izturīgu atbalsta sienu.

=== Notekprizma ===
<gallery heights="40">
Attēls:Vienc dzelzc lin zem kl augsd uzber.png|Notekprizma vienceļa dzelzceļa uzbērumam<ref name="Zhel.stroitelstvo">S.P. Pershin, N.A. Zenzinov, G.N.Shadrina. Zheleznodorozhnoe stroitelstvo. Tehnologija i mehanizacija, M: Transport - 1982.g. - 407 s.</ref>
Attēls:Brauktuv un dzelzc divc zem kl augsd.png|Notekprizma divceļu dzelzceļa un autoceļa uzbērumam
</gallery>
{|
|<br />
{| class="wikitable"
!Ceļš
!h<sub>n1</sub>, mm/ b<sub>h1</sub>, mm
!h<sub>n2</sub>, mm/
b<sub>h2</sub>, mm
|-
|Platsliežu
|150/2300
|200/0
|-
|Normālplatuma
|150/2200
|200/0
|-
|Šaursliežu
|50/1530
|100/0
|-
|Brauktuve
|<small>nav paredzēts</small>
|150/0
|}
|Ceļa virsbūvi ieraktnēs un uzbērumos uzstāda tieši uz '''notekprizmas'''. Vienceļa līnijās notekprizmai ir trapeces šķērsprofila augstums h<sub>n1</sub> ar līmeniski horizontālu vidusdaļu (gulšņu nesabojāšanai līdz balasta darbiem), bet divceļu līnijās — trijstūra virsotnes augstums h<sub>n2</sub> bez horizontālā posma (b<sub>h2</sub>=0). Notekprizmas nogāzēm ir šāda ģeometriskā forma: vienceļa līnijās ir ar horizontālu vidusdaļas platumu b<sub>h1</sub> (skat. tabulā saucējs) un tālāk ar vienmērīgu nogāzes slīpumu līdz zemes klātnes augšdaļas nomalei, bet divceļu posmos nogāze sākas no notekprizmas virsotnes un ar vienmērīgu nogāzes slīpumu beidzas tāpat — uz zemes klātnes augšdaļas nomales. Autoceļam h<sub>n2</sub> augstumu izvēlas atbilstoši nogāžu slīpumam 0,015 — 0,02 uz abām ceļa nomalēm. Attiecīgi šaurākam ceļa izvēlas mazāku augstumu h<sub>n2</sub>.

'''←<small>Tabulas piezīme:</small>''' <small>skaitītajā — augstums / saucējā — horizontālai posms.</small>
|}
[[Attēls:TrapecesIzmShemAugstGarums.png|thumb|Trapeces tilpuma aprēķina izmēru shēma (augstums, garums)]]

=== Trapeces tilpums ===
Grunts tilpuma aprēķnos izmanto trapeces tilpuma aprēķna formulas
* Mainīgs vai vienmērīgs augstums (no h<sub>1</sub> uz h<sub>2</sub> (skat.izmēru shēmu))<math>V_{tr}=lh_2[m_0 h_2\Phi_1(\alpha)+b\Phi_2(\alpha)]</math>;
* Ķīļtrapece <math>V_{k.tr}=\biggl(\frac{b}{2}+\frac{m_0 h_2 }{3}\biggr)h_2l_\Phi</math>;
* <math>\alpha=\frac{h_1}{h_2 }</math>
* <math>\Phi_1(\alpha )=0,333\alpha^2+0,333\alpha +0,333</math>
* <math>\Phi_2(\alpha )=0,5\alpha+0,5</math>

=== Attēlu galerija ===

<br /><gallery>
Attēls:Борки место катастрофы царского поезда .JPG|Dzelzceļa uzbērums
Attēls:Высокая насыпь - panoramio.jpg|Uzbēruma nogāze
Attēls:Tornakalns ieraktne parvads.jpg|Dzelzceļa ieraktne Torņakalnā
Attēls:Otra cela zem kl buvdarbi caurteka.jpg|Otra ceļa zemes klātnes būvdarbi. Caurteka.
Attēls:Udens noades dzb teknes.jpg|Ūdens novadīšanas dzelzsbetona teknes
Attēls:Dzelzceļa uzbēruma gabioni.jpg|Uzbērumu nostiprinošais [[gabions]]
</gallery>

== Grunts īpašības ==
Par gruntīm būvniecībā sauc visus iežus, kas veido zemes virsējo kārtu. Gruntis kalpo arī par zemes klātnes pamatni un par materiālu, tās ierīkošanai. Pie pozitīvām temperatūrām grunts var sastāvēt no tā saucamajām: cietām minerālajām daļām, kas veido grunts skeletu, ūdens un gaisa; vai arī tikai no cietām minerālajām daļām un ūdens. Pie negatīvajām temperatūrām grunts sastāvu papildina ledus.

=== Cietās sastāvdaļas ===
Grunts cietās sastāvdaļas atkarībā no to lieluma tiek iedalītas šādās '''frakcijās''':

* Oļi, šķembas (lielgabalainas) 100–10 mm;
* Grants 10–2 mm;
* Smilts lielgraudaina 2—0,5 mm;
* Smilts vidēji graudaina 0,5—0,25 mm;
* Smilts sīk graudaina 0,25—0,05 mm;
* Putekļainās 0,05—0,005 mm;
* Mālainās mazākas par 0,005.

Oļi, grants, lielgraudaina un vidēji graudaina smilts gruntīm dod labu ūdens caurlaidību, nosacīti mazu [[Saspiežamība|saspiežamību]], augstu nobīdes pretestību. Savukārt putekļainajām daļiņām piemīt liela pārvietojamība, tām piesātinoties ar ūdeni. To ievērojama koncentrācija būtiski pasliktina grunts kvalitāti — ļauj tai aizplūst un pazemina pārvietošanās pretestību.

Māla daļiņu forma parasti ir plēkšņaina; daļiņu biezums desmitiem reižu mazāks par to izmēru divās citās dimensijās (garums, platums). Šīs īpašās formas un daļiņu mazā izmēra dēļ (mazāk par 0,005 mm) mālainām gruntīm piemīt liela daļiņu summārā virsma, tās vienmērīgi izklājot, kas saniedz vairākus kvadrātmetrus tikai no 1 cm<sup>3</sup> materiāla. Māla daļiņas ir iežu ķīmiskās izdēdēšanas produkts, bet krietni lielākas iežu daļiņas savukārt rodas iežu fiziska sabrukuma rezultātā. Sausā stāvoklī mālaina grunts paliek cieta. Bet samitrinoties cietība pakāpeniski zūd un pie zināma mitruma grunts kļūst plastiska. Šādā stāvoklī grunts paraugam var piešķirt dažādas formas. Palielinot mitruma daudzumu, grunts iegūst tekošu stāvokli. Pieņemts uzskatīt par pārejas robežu no cieta stāvokļa uz plastisku tādu māla mitrumu W<sub>iz</sub>, %, pie kuras starp plaukstām veļamais grunts veltenis sāk sairt 3 mm diametra gabaliņos. Attiecīgi samitrinājumu W<sub>iz</sub> sauc par '''izveltnēšanas robežu'''. Par '''tecēšanas robežu''' sauc tādu mitruma robežu W<sub>te</sub>, %, pie kuras grunts paliek mīklveida un smailes leņķis <math>30^\circ</math> ar masu 76 g iegrimst tajā 5 sek laikā. Starpību starp izveltnēšanas robežu un tecēšanas W<sub>pl</sub> = W<sub>iz</sub> — W<sub>te</sub> robežu sauc par '''plastiskuma skaitli'''. Mālainas grunts stāvokli ar faktisko mitrumu W novērtē pēc konsistences <math>B={W - W_{iz} \over W_{pl}}</math>.<gallery caption="Grunts veidi">
Attēls:Галька на дагомысском пляже - panoramio.jpg|Apskalotie oļi
Attēls:Bluemetal coarse granite gravel texture.jpg|Šķembas (šķirotas)
Attēls:Sand and gravel pits west of Wangford - geograph.org.uk - 251899.jpg|Grants
Attēls:Quartz sand.jpg|Kvarca smiltis
Attēls:Death Valley Mesquite Flats Sand Dunes 2013.jpg|Smilts valnis
Attēls:TS 2016-04-08-2477 q3 (27556450774).jpg|Māls
</gallery>

=== Granulometriskais sastāvs ===

==== Liellausku un smilts ====
{| class="wikitable"
|+
!Poz.
!Grunts veids
!Daļiņu lielums
!Apjoms no sausas grunts masas
|-
|'''1.'''
|'''Liellausku'''
|
|
|-
|1.1.
|Šķembains (apskalotajiem oļiem esot vairākumā)
|> 10 mm
|> 50 %
|-
|1.2.
|[[Zvirgzdakmens]] (apskalotajām grants daļiņām esot vairākumā)
|> 2 mm
|> 50 %
|-
|'''2.'''
|'''Smilšainās'''
|
|
|-
|2.1.
|Grantīga smilts
|> 2 mm
|26—49 %
|-
|2.2.
|Lielgraudu smilts
|> 0,5 mm
|> 50 %
|-
|2.3.
|Vidēja lieluma graudu smilts
|> 0,25 mm
|> 50 %
|-
|2.4.
|Smalka smilts
|> 0,1 mm
|> 75 %
|-
|2.5.
|Putekļaina smilts
|> 0,1 mm
|< 75 %
|}

==== Saistītā grunts ====
{| class="wikitable"
|+
! rowspan="2" |Poz.
! rowspan="2" |Grunts veids
! colspan="4" |Attiecīgo daļiņu lielums un % pēc masas
|-
| colspan="2" |Putekļainās (0,05—0,005 mm)
|Smilšainās (2—0,05 mm)
|Mālainās (mazākas par 0,005 mm)
|-
|1.1.
|Mālsmilts viegla
|> 0,25 mm
|> 50 %
|  -
|3—6 %
|-
|1.2.
|Mālsmilts smaga
|> 0,25 mm
|< 50 %
|  -
|6—10 %
|-
|1.3.
|Mālsmilts putekļaina
| colspan="2" | -
|Vairāk kā smilšainās
|3—10 %
|-
|2.1.
|Smilšmāls viegls
| colspan="2" |Vairāk kā putekļainas
|  -
|10—20 %
|-
|2.2.
|Smilšmāls smags
| colspan="2" |Vairāk kā putekļainas
|  -
|20—30 %
|-
|2.3.
|Smilšmāls viegls, putekļains
| colspan="2" | -
|Vairāk kā smilšainās
|10—20 %
|-
|3.1.
|Liess māls smilšainas
| colspan="2" |Vairāk kā putekļainas
|  -
|30—40 %
|-
|3.2.
|Māls putekļains
| colspan="2" | -
|Vairāk kā smilšainās
|30—40 %
|-
|3.3.
|Māls pustrekns
| colspan="2" | -
|  -
|40—60 %
|-
|3.4.
|Māls trekns
| colspan="2" | -
|  -
|> 60 %
|}

=== Grunts ūdens ===
<small>Pamatraksts: ''[[Pazemes ūdeņi|Grunts ūdens]]''</small>

[[Ūdens]] gruntī var atrasties '''sasaistītā veidā''' ar cietajām daļiņām vai '''brīvā veidā'''. Ja grunts poras nav pilnībā aizpildītas ar ūdeni, tajās vienmēr atrodas [[Ūdens tvaiks|ūdens tvaiki]], kuri pārvietojas no [[Anticiklons|augsta spiediena]] apgabaliem uz [[Ciklons|zema spiediena apgabaliem]]. Sasaistītu ūdeni notur uz cieto minerālo daļiņu virsmas ar [[Molekula|molekulārās]] pievilkšanas [[Spēks|spēku]]. Ūdens molekulas, kuras piekļaujas tieši pie grunts daļiņas ar to ir tik cieši saistītas, ka tās uzskata par iekļaujošos pašā daļiņā — '''[[Higroskopisks|higroskopiskais]] ūdens'''. Aiz higroskopiskā ūdens slāņa ap cieto minerāl daļiņu atrodas ūdens slānis apvalkojošas plēves veidā ('''plēves ūdens'''). Plēves ūdeni notur arī ar molekulāriem spēkiem, kas ātri zūd pēc tā noņemšanas no daļiņas virsmas (tas ir '''irdensaistīts ūdens'''). Plēves ūdens nenotek smaguma spēka ietekmē un to nevar no grunts daļiņas nokratīt. Plēves ūdens pārvietojas gruntī no biezām plēvēm pie plānākām. Plēves ūdenim ir īpašība, ka tās tuvākā daļa pie minerāldaļiņas sasalst no — 1° līdz -10 °C. Ūdens, kurš aizpilda grunts poras '''ārpus molekulārā''' pievilkšanas '''spēka''' pie daļiņām, '''ir brīvs'''. Atmosfēras izcelsmes brīvie ūdeņi gruntī, kuriem nav pastāvīga [[Horizonts|horizonta]] tiek saukti par '''lietus ūdeni''', bet gruntsūdeņi ar vairāk vai mazāk pastāvīgu horizontu — ir '''[[gravitācija]]s''' un '''[[kapilāri]]e ūdeņi'''. Gruntsūdeņi var būt '''bez [[Spiediens|spiediena]]''', kad tie atrodas tikai ūdens nesošā slāņa daļā vai '''zem spiediena''', kad tie aizpilda visu ūdeni nesošo slāni un atrodas zem hidrostatiskā spiediena. Izurbjot urbumu vai aku, caur virsējo — ūdens necaurlaidīgo grunts slāni, saspiestais ūdens pacelsies urbumā — virs ūdeni nesošā slāņa. Gravitācijas ūdens pārvietojas gruntī smaguma spēka ietekmē. Ja gruntī izrok aku, ūdens tajā nostāsies brīvā gravitācijas ūdens līmenī. Kapilārais ūdens grunts smalkajās porās pārvietojas kapilārās savilkšanās ietekmē. Parasti kapilārais ūdens gruntīs saistīts ar gravitācijas ūdens esamību. Ar kapilāro mitruma pacelšanu izskaidro, piemēram, ēku apakšstāvu mitrumu, kur nav ierīkota vai ierīkota nepietiekoši hidroizolācija. Kapilārais mitrums var nokļūt arī grunts augšējos slāņos nesaistīti ar gravitācijas ūdeni, piemēram, no gruntī iekļuvušā lietus ūdens. <gallery widths="150" heights="150" showfilename="yes" caption="Grunts ūdens plūsma un ūdens cikli dabā">
Attēls:Groundwater flow.svg
Attēls:Filtr koef noteiks ieric shem.png|Ierīces shēma ūdens filtrācijas koeficienta noteikšanai gruntīs
Attēls:Diagram of the water cycle including some human activity.pdf
</gallery>Grunts spēju laist caur porām ūdeni spiediena ietekmē sauc par '''ūdens caurlaidību'''. Gravitācijas ūdens kustību caur porām sauc par '''filtrāciju'''. Filtrācijas koeficientu k nosaka pie spiediena, kas vienāds ar garuma vienību (H) un pie grunts filtrācijas ceļa (L). Ūdens filtrācijas koeficientu gruntīs nosaka ar ierīces palīdzību (att.). Jo lielāks spiediens uz H, jo lielāks būs ūdens kustības ātrums v; jo garāks ceļš L pie viena un tā paša spiediena, jo ātrums v būs mazāks. To izsaka sakarība <math>v=k {H \over L}=kI</math>. Attiecību <math>{H \over L}=I</math> sauc par '''hidraulisko [[Gradients|gradientu]]'''. Tātad filtrācijas koeficients k ir vienāds ar ūdens filtrācijas ātrumu caur grunti pie hidrauliskā gradienta vienādā vienībā. Orientējoši filtrācijas koeficientus dažiem grunts veidiem var pieņemt:

* Grants ar smilti 150–75 m/dnn;
* Smilts liela, grantaina 100–50 m/dnn;
* Smilts liela 75–25 m/dnn;
* Smilts vidēja lieluma 25–10 m/dnn;
* Smilts maza 10–2 m/dnn;
* Mālsmilts (krieviski ''Супесь'') 0,70—0,20 m/dnn;
* Smilšmāls (krieviski ''Суглинок'') 0,40—0,005 m/dnn;
* Māls 0,005 m/dnn un mazāk.

Mālainas grunts mazā filtrācijas koeficienta dēļ, drenāžas ierīkošana tajā ir maz efektīga vai pat pilnīgi neefektīga.

Uzbērumos var izmantot gruntis ar dažādiem filtrācijas koeficientiem, tomēr sasalumā slānī vai aizsargslānī filtrācijas koeficients nav mazāks par 2 m/dnn, kas ļaus izvairīties no grunts kūkumošanās ziemā. Dambjiem no ūdenstilpnes puses pielieto vāji filtrējošas gruntis, kuru filtrācija koeficients ir mazāks par 0,5 m/dnn. Kā izejmateriālu var izmantot bentonītmāla paklāju, kas spēj uzbriest līdz 30 reizēm par savu sākotnējo tilpumu, saskaroties ar ūdeni. Šī uzbriešanas spēja padara bentonītmāla paklājus par efektīvu hidroizolācijas materiālu. Bentonītmāla paklājs ir ģeosintētiska materiāla veids, kas sastāv no nātrija bentonīta slāņa, kas ietīts starp diviem ģeotekstila slāņiem. Nātrija bentonīts ir dabisks minerāls.

=== Karsta process ===
[[Attēls:Bloc-diag-karst-mod.jpg|thumb|Karsta procesu shēma]]
<small>''Pamatraksts: [[Karsta process]]''</small>

Karsta process grauj zemes klātni un izraisa tās deformācijas. Tā ir [[Iezis|iežu]] šķīšana [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdeņos]]. Karsta process norisinās lēni ģ[[Ģipsis|ipsi]], kaļķakmeni un dolomītu saturošos iežos. To ilgumu mēra gadu desmitos un simtos. Procesu veicina gruntsūdeņu pārvietošanās, piemēram, drenāžas un lietus ūdens nokrišņu rezultātā. Skābie gruntsūdeņi karsta procesu paātrina. Skābie gruntsūdeņi ir, piemēram, rāvas (purvu ūdeņi). Brīdī, kad augšējiem slāņiem zūd nestspēja, notiek masīvs iegruvums. Iegruvums atgādina piltuvi. Karsta platums var sasniegt 20 m, dziļums 8 m un tādā var iekrist vagons vai automašīna. Karsta dobumi var padziļināties un paplašināties. Lai izvairītos no karsta procesiem, jāveic pamatīga ģeoloģiskā izpēte. Atjaunošanas būvdarbu laikā, dobumu aizber ar drenējošām pievestām karjeru vai klints gruntīm. Ekspluatācijas laikā ar [[Ģeoradars|ģeoradaru]] monitorē zemes klātnes grunts anomālijas, lai izvairītos no masīviem iegruvumiem.

[[Latvija|Latvijā]] karsta process nav plaši izplatīts, tomēr ģeologi to novēroja [[Salaspils svīta|Salaspils svītā]] (ziemeļu), kas satur ģipša iežus tuvu zemes virskārtai. Salaspils svīta šķērso [[Sigulda|Siguldu]] - [[Allažu pagasts|Allažus]] - [[Salaspils novads|Salaspili]] - [[Ķemeri|Ķemerus]] - [[Milzkalne|Milzkalni]]. Otra ir [[Skaistkalne]]s svīta (dienvidu) [[Ludzas novads|Ludzas]] virzienā. Karsta iegruvumi ir novēroti pie attiecīgajām svītām.
{{Commons category|Karst|Karsts}}

=== Grunts sasaluma slānis ziemā ===
Atkarībā no grunts veida [[Baltijas valstis|Baltijas]] [[Ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfiskā platumā]] [[Ziema|ziemā]] grunts virskārta var sasalt dziļumā aptuveni no 1,2 – 2 m. Aprēķina sasalšanas dziļums ir 1,4 m. Tas atbilst šādiem stingriem nosacījumiem: augsts grunts ūdens līmenis, ilgstošs [[Sals|spelgonis]], sniega segas trūkums. Praksē reālais sasalšanas dziļums ir daudz seklāks par normatīvu un parasti nepārsniedz 1 m. Sasalšanas dziļums ir atkarīgs no grunts veida. [[Māls]] sasalst seklāk savu [[Siltumizolācija|siltuma izolācijas]] īpašību dēļ. Sasalšanas dziļums ir atkarīgs no [[Klimats|klimata]] — gada vidējās temperatūras. Jo zemāka tā ir, jo lielāks ir sasalšanas dziļums. [[Globālā sasilšana|Globālā klimata]] ietekmē lokālais klimats arī kļūst ar katru gadu aizvien siltāks (augšupejoša raksturlīkne).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/|title=LVĢMC Klimata pārmaiņu analīze|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191220195254/https://www4.meteo.lv/klimatariks/|archivedate={{dat|2019|12|20||bez}}}}</ref> Sasalšanas dziļums pa grunts veidiem Baltijas reģionā ir aptuveni šāds: smilšmāls un māls 1,2— 1,4 m; putekļainas un sīkgraudu smiltis 1,4 — 1,65 m; rupja un vidēji rupja smilts 1,5 — 1,75 m; liellausku grunts 1,7 — 2,0 m. Dziļāk sasalums parasti neiekļūst grunts siltuma izolācijas īpašību dēļ. Grunts sasalšanas slāni var ierobežot, ja būvniecībā pielieto siltuma izolācijas materiālus.

== Zemes klātnes gruntis (vispārizplatītās) ==
[[Eiropas austrumi|Eiropas austrumu]] līdzenums noklāts ar ievērojamu ceturtdaļģeoloģijas (≈ 2,6⋅10<sup>6</sup> gadi) (krieviski ''Четвертичный период''; ''Четвертичная геология'') noguluma slāni: [[morēna]]s [[māls]]; [[smilšmāls]]; ledāja smilts un rupjo lausku ieži; seguma smilšmāls (krieviski ''Покровные суглинки'') un ledāja ūdens sīkgraudu māla suspensijas nogulums; less un lessveida ieži; kustīgā smilts u.tml. Šis slānis lielākoties ir atdalāmās graudainās grunts noteicošā vide, kurā arī notiek būvniecības darbi. Tikai vietās, kur pamatieži un pirms ceturtdaļperioda sacietējumi iznāk virskārtā ir sastopami dabīgie monolītie veidojumi. Ūdens ledāja (krieviski ''Водно-ледниковые; флювиогляциальные; гляциофлювиальные отложения'') nogulums, kas veido dažāda lieluma graudu smilti, suspensijas, smilšmālu un mālu bieži nosedz morēnas u.c. pirmsceturtdaļas nogulumu veidojumus. [[Limnoglaciālās reljefa formas|Limnoglaciālās reljefa]] gruntīs smilšu un māla slāņu mija un smilts dzīslojums. Ledāja izcelsmes grunti ir visai daudzveidīgas pēc sastāva un īpašībām. Piemēram, morēna mālsmilts un smilšmāls, kas satur laukakmeņus ar > 50 kg masu (> 0,3 m šķēlumā), ko attiecina pie IV. izstrādes grūtību grupas <small>(klasifikāciju skat. zemāk)</small>. Tādas gruntis var izstrādāt tikai ar vienkausu ekskavatoru. Tajā pašā laikā ledāja sašķirotās smiltis iespējams izstrādāt ar jebkuru zemes rakšanas mašīnu (I. grupa). [[Alūvijs|Alūvija]] gruntis atrodamas upju gultnēs un palienēs. Alūvija gruntis ir grants — oļu slāņi, smilts — grants nogulums, lessa gruntis, retāk mālsmilts un māli. Parasti Alūvija gruntis ir labi piemērots zemes būves materiāls ar I. — III. izstrādes grūtību grupu. Klints iežu seklas iegulas vietās, it sevišķi, ja bija vājināta vai ierobežota virsmas noteka, izdēdēšanas produkti ([[elūvijs]]) palika uz vietas un atstāja dalāmas graudainas grunts uzkrājumus, kuros kopā ar mālainām vielām ir dažādu izmēru lauskas. Tādas gruntis sastopamas kalnainos rajonos, pieejās pie tiem, it sevišķi plakankalnēs. Tādas gruntis ir tipisks [[zvirgzds]], kas parasti ir vāji cementēts dažāda lieluma graudu materiāls, kas ir noderīgs ceļa virsējās kārtas (virsbūves) ierīkošanai. Jūras nogulumi ceturtdaļjūru (ģeoloģiskais periods) vietās ir samērā daudzveidīgi pēc granulometriskā sastāva. Visbiežāk tas ir māls, smilšmāls ar izteiktu slāņu kārtojumu. Retāk sīku graudu smilts, dažkārt ar grants un kūdras slāņojumiem. Jūrās dažkārt atrod ģipsis u.c. sāļus.

Augu atliekas apjomā mazāk par 10 % skaita par organiskiem piemaisījumiem pie attiecīgajām gruntīm. Grunts masīvu virsējie slāņi dažādu faktoru ietekmē veido augsnes, kuras galvenā īpašība ir auglība. Augsnes var būtiski atšķirties no izcelsmes iežiem, kaut arī starp tiem būtu kāda saikne. Melnzemes izcelsmes grunts visbiežāk ir less. Uz smilšmāla un mālsmilts gruntīm veidojas zeltīta, pelēka un brūna meža augsne. Pēc tipiskām īpašībām augsne ir tuva mālsmiltij. Tās atšķiras ar vairāk vai mazāk spilgti izteiktu struktūras agregātību, kam piemīt liela šķidruma ietilpība, porainība, humusvielu saturs.

Birstošām vai nesaistītām gruntīm sausā un ūdens piesātinātā stāvoklī nepiemīt sasaiste; tās var būt noturīgas tikai pie slīpām nogāzēm, taču ne stāvām. Nogāzes stāvums ir atkarīgs no iekšējiem daļiņu savstarpējiem berzes spēkiem. Nedaudz gruntij samitrinoties, tajā rodas neliela sasaiste, ko pamato kapilārie spēki, bet tie ir tik niecīgi, ka to lielumam praktiskas nozīmes nav. Par sasaistītām gruntīm sauc tādas gruntis, kuru daļiņām ir saķere vienai ar otru, kā rezultātā šīs gruntis spējīgas pretoties nobīdei un stiepšanai. Sasaistītās gruntis strauji maina savu konsistenci atkarībā no ūdens satura tajās. Grunts nestspēja tās samitrināšanās mērā ievērojami samazinās. Bez māliem un smilts un savstarpēji no tiem sajauktām gruntīm (smilšmāls, mālsmilts), būvējot un ekspluatējot zemes klātni sastopamas arī citas gruntis.

=== Smilšmāls un mālsmilts ===
'''Smilšmāls''' ir irdens iezis, kas galvenokārt sastāv no smilšainām un putekļainām daļiņām, kam ir 3—10% [[Aleirīts|aleirīta]], putekļu un māla daļiņu sastāvs.

'''Mālsmilts''' ir iezis ar ievērojamu māla un smilts saturu. Pietam mālsmiltī mazo daļiņu saturs ir lielāks nekā smilšmālā.
<gallery>
Attēls:Sandy loam.JPG|Zeltainas augsnes '''smilšmāls'''
Attēls:Sandy loam 2.JPG|Zeltaina '''smilšmāla''' kaudze
Attēls:Шурф в четвертичных отложениях.jpg|'''Mālsmilts''' bedre
Attēls:Wiedenbrück Erdschichten.jpg|Mālsmilts
</gallery>

=== Klints grunts ===
<small>Pamatraksts: ''[[Klints]]''</small>

'''Klints grunts''' ([[Krievu valoda|krieviski]] ''Скальный грунт'') metamorfiskā saspiešanas izturības ūdens piesātinātā stāvoklī ir ne mazāka par <math>49\cdot10^5 Pa</math> (granīti, bazalti, diorīti u.c. ieži). Pie '''pus klinšu''' iežiem attiecina mīkstas klintis ([[Merģelis|merģeļi]], [[smilšakmens]]) vai kuru pretestība ir ne mazāka par <math>49\cdot10^5 Pa</math>, bet kuri izmiekšķē un izšķīst ūdenī ([[ģipsis]], ģipša smilšakmens).<gallery>
Attēls:Ķūķu klintis.jpg|Kūķu klints Latvijā
Attēls:Bucht mit felsiger Brandungsplattform zwischen Cwm-Yr-Eglwys und Newport.jpg|Klintis
Attēls:Carl Borromäus Burde Fuchs mit Beute in felsiger Landschaft 1858.jpg|Klints
</gallery>

=== Less un lessveida gruntis ===
[[Attēls:Stuttgart Loesswand.JPG|thumb|Less]]
'''Less''' ([[Krievu valoda|krieviski]] ''Лёсс'') — smalkgraudaina grunts parasti ar iedzeltenu toni, kas sastāv no vissīkākajiem kvarca graudiem, māla minerāliem un ogļskāba vai sērskāba kalcija; grunts ir ļoti poraina, poru apjoms sastāda 46 — 55 % no visa grunts tilpuma. Lessa daļiņu izmērs ir tikai 0,05 — 0,005 mm, reti tas ir lielāks, bet ne lielāks par 0,25 mm. Grunts masā ir acīm redzamas smalkas vertikālas poras, tāpēc šādas gruntis sauc par '''makroporainām'''. Daļiņas viena ar otru ir sacementējušās veseliem slāņiem. Grunts daļiņām sausā stāvoklī piemīt augsta saķere. Grunts ir spējīga ilgstoši stāvēt vertikālās nogāzēs. Lessa īpašība ir tā nosēdumi. Piesātinoties ar ūdeni > 10 %, kalcija slāņi izšķīst, grunts zaudē sasaisti un pie nemainīgas slodzes pat no pašsvara ievērojami nosēžas uz poru saspiešanas rēķina.

Lessu, atskaitot sacietējušo, attiecina pie I. — II. iztsrādes grūtību kategorijas materiāla. Nosēdumu īpašības dēļ lessu neizmanto ēku pamatiem darba slānī. Tas arī nav drošs ūdens novadierīču materiāls, ieraktnēs u.c. Uzbērumos kārtīgi sablīvējot lessveida gruntis zaudē nosēduma īpašības. Tomēr ekspluatācijā tas nedrīkst būt applūstošs.

'''Lessveida gruntis''' satur citas grunts piejaukumu un atšķiras no lessa ar mazāku makroporainību, smilts un kaļķa klātbūtni vai citām pazīmēm, piemēram, lessveida smilšmāli satur mazāk sāļus, poru izvietojums vertikāli pareizi bieži ir pārkāpts, tās ir daudz blīvākas gruntis. Lessveida gruntis zem [[velēna]]s segas no augšas arī labi turas pie vertikālām nogāzēm.

=== Merģeļi ===
'''Merģeļi''' (krieviski ''Ме́ргель'') ir [[Māls|māla]] un [[kaļķakmens]] (krieviski ''Известняк'') grunts sajaukums. Merģeļi spēcīgi absorbē ūdeni, uzblīst, slikti notur nogāzes.<gallery>
Attēls:Опоки, геологическое обнажение берега Сухоны.jpg|Atsegti merģeļa un māla slāņi Opokos
Attēls:Piece of marl.JPG|Merģelis
</gallery>

=== Krīts ===
<small>Pamatraksts: ''[[Krīts]]''</small>

'''Krīta''' gruntis (krieviski ''Меловые грунты'') satur 50 — 60 % un vairāk [[Ogļskābe|ogļskābu]] kaļķakmeni. Krīts ļoti strauji piesātinās ar ūdeni un slikti to atdod. Samircis krīts ātri izdēd un saplaisā; tādas gruntis dod masveida uzplūdumus.<gallery>
Attēls:Chalk (kreda).JPG|Krīts
Attēls:Chalk (kreda) 1.JPG|Krīts
</gallery>

=== Ģipsi saturošās gruntis ===
<small>Pamatraksts: ''[[Ģipsis]]''</small>

'''Ģipsi saturošās gruntis''' satur ģipšus. Ūdens piesātinātā stāvoklī dod uzplūdumus, kā krīts. Ūdens [[Ekstrakcija|ekstrahē]] tos no atsevišķiem slāņiem, izraisot zemes virskārtas iegruvumus ([[karsta process]]).<gallery>
Attēls:Cristales cueva de Naica.JPG|Ģipškristālu ala Meksikā
Attēls:GypsumCrystalsLakeLucerno.jpg|Ģipškristāli ūdenim iztvaikojot Lucero ezerā
Attēls:White Gypsum - geograph.org.uk - 2503198.jpg|Baltā ģipša atradne Somersetā, Lielbritānijā
Attēls:Gypsum layers Caprock Canyons 1.JPG|Ģipša dzīsliņas gruntī Caprock Canyons štata parkā, Teksasā
</gallery>

=== Dūņas ===
<small>Pamatraksts: ''[[Dūņas]]''</small>

'''Dūņas''' (krieviski ''Ил'') ir vissīkāko daļiņu nogulas ūdenī. Tās ir stipri saspiežamas gruntis ar zemu nestspēju.<gallery>
Attēls:Low9th9DecRSiltwater.jpg|Ūdenstilpes dūņas
Attēls:Burgwall Jatzke3.jpg|Purvmalas dūņas
</gallery>

=== Sāļu gruntis ===
<small>Pamatraksts: ''[[Sāļi]]''</small>

'''Sāļu gruntis''' (krieviski ''Засоленные грунты'') (solončaki, soloncsi) satur vairāk nekā 0,3 % viegli šķīstošu sāļu no sausas grunts masas. Šīs gruntis ļoti strauji zaudē savu [[Izturība|izturību]] samirkstot.<gallery>
Attēls:Солончак - panoramio.jpg|Solončaks
Attēls:Солончак на узбережжі.jpg|Solončak tuvplāns
Attēls:Salar de Atacama.jpg|Solončaks
</gallery>

=== Melnzeme ===
<small>Pamatraksts: ''[[Melnzeme]]''</small>

'''Melnzeme''' (krieviski ''Чернозем'') satur lielu [[humusvielas|humusvielu]] daudzumu (organiskais piemaisījums), putekļainu vai mālainu frakciju. Piemīt augsta mitrumietilpība, piebriestamība. Samitrinoties zaudē saspiešanas izturību.<gallery>
Attēls:Black Earth - Prokhorovka - Russia.JPG|Melnzemes lauks
Attēls:Schwarzerdeprofil Aseler Wald.jpg|Augsne šķērsgriezumā ar melnzemes virskārtu
</gallery>

=== Kūdra ===
<small>Pamatraksts: ''[[Kūdra]]''</small>

'''Kūdra''' (krieviski ''Торф'') ir organiska minerālmasa, kura satur vairāk par 60 % augu atlieku masas. Bīstama ar to, ka sausā stāvoklī iespējama aizdegšanās. Kūdrai piemīt ļoti augsta saspiežamība. [[Purvs|Purvainās]] vietās izplatīta kūdra un kūdras gruntis, kas nav piemērotas zemes klātnes būvniecībā, par cik to ievērojamās saspiežamības dēļ zem slodzes tās veido nedrošu pamatni. Kūdras ģeoloģiskā ziņā ir jauns kalnu iezis, kam vēl nepagāja [[diaģenēze]]s stadija. Kūdra radās purva [[Augi|augu]] atmiršanas rezultātā pārmitrinājuma un skābekļa trūkuma apstākļos. Kūdras cietais komponents satur augšanas šķiedras dažādās sadalīšanās stadijās — [[Humusvielas|humusu]], minerālpelnus. Kūdrā tāpat atrodas šķidras un gāzveida vielas. Tās dabīgā uzbūve atkarīga ne tikai no mehāniskā, bet arī no botāniskā sastāva, [[ģenēze]]s stadijas, dabas procesu norises apstākļiem un daudziem citiem faktoriem. Tāpēc kūdras īpašības var būt ārkārtīgi daudzveidīgas un pat ne vienmēr tas ir vienādas visā kūdras atradnē. Būvniecības klasifikācijā noraksturo kopējo kūdras atradni, ko nosaka inženierģeoloģiskos izmeklējumos. I. tipa purvi pilnībā pildīti ar kūdru u.c. noturīgas konsistences purva atliekām, kas zem uzbēruma tiek pakļautas saspiešanas deformācijai. II. tipa purviem ir neviendabīga konsistence, kā rezultātā grunts ne tikai zem uzbēruma svara tiek saspiesta, bet arī tiek izspiesta laukā no tās. III. tipa purvos šķidrā komponente ir vairākumā, kas pietam var būt noklāta ar kūdras garoziņu (lēsa, [[Angļu valoda|angliski]] ''Floating mat'') vai arī bez tās. Grunts raksturojumu nosaka speciālos pētījumos. Kūdras mehāniskās apstrādes pretestība ir atkarīga no tās sastāva un uzbūves. Gruntis, kuras no 10 — 60 % satur kūdru un augu atliekas sauc par sakūdrotām.<gallery>
Attēls:Torfabbau-.jpg|Kūdras izstrāde
Attēls:100 0298 Torfabbau im Hohen Moor bei Elm, Landkreis Bremervörde.jpg|Kūdras slānis
Attēls:Schwingrasen.jpg|Lēsa
Attēls:Torfmoos Schlammseggenried.jpg|Lēsa
</gallery>

== Būvniecība ==

=== Zemes darbi ===

Zemes darbu mērķis ir:

* zemes klātnes izveide;
* ūdens novades ierīču ierīkošana;
* dambju un citu zemes būvju būvniecība ceļa aizsardzībai no tekošajiem ūdeņiem, nogruvumiem, noslīdeņiem u.tml.
* laukumu izlīdzināšana;
* būvbedru, tranšeju vai urbumu izveide un aizbēršana, būvju pamatu izveidošana aprēķina dziļumā;
* ceļu būve;
* dažādu piebrauktuvju un nobrauktuvju ierīkošana;
* dabīgās pamatnes sagatavošana darbu turpmākai veikšanai.

Grunti zemes klātnes būvniecībai iegūst izstrādājot ieraktnes, rezerves un karjerus. Karjerus atklāj zināmā attālumā no būvējamā ceļa (ārpus zemes nodalījuma joslas robežām). Rezerves parasti neveido sadales punktu laukumos, apbūves teritorijās, kā arī vietās, kuras nav labvēlīgas ģeoloģiskā un hidroloģiskā ziņā (piemēram, bieži upju [[Paliene|palienēs]]).

Attālumam starp rezerves ārmalu un zemes nodalījuma joslas malu jābūt ne mazākam kā 1 m, bet starp uzbēruma pēdu (kroku) — ne mazākam kā 3 m, bet vienceļa līnijās no gaidāmā otrā ceļa puses — ne mazāk par 7,1 m.

Rezerves ieķļauj kopējā ūdens novades sistēmā gar uzbērumu uz zemākām vietām un savā starpā savieno ar caurteces grāvjiem, teknēm un caurulēm, caurtekām. Slēgtas bez teces rezerves drīkst ierīko iecirkņos ar labi drenējošām gruntīm, kā arī sausos rajonos. Rezervju garenslīpumu liek no paaugstinājuma puses ar aprēķina ūdensteces ātrumu un priekšnoteikumu — neizskalot zemes klātni. Rezerves garenslīpuma stāvums nepārsniedz 0,008 <small>(1 : 125 = 0,008; 0,8%; 0,46°)</small>, bet viegli izskalojamām gruntīm — 0,005 <small>(1 : 200 = 0,005; 0,5%; 0,29°)</small>. Pie stāviem apvidus garenslīpumiem rezerves drīkst likt atsevišķiem iecirkņiem terašu (ūdenskritumu) veidā, veidojot terases no neizjauktām gruntīm ne šaurākas kā 3 m, pakāpiena (terases) platums apmēram 0,2 — 0,4 m, ūdenskrituma augstums caur terasi h = 0,25 × 2 = 0,5 m. Pats lēzenākais pieļaujamais rezervju garenslīpums ir 0,002 <small>(1 : 500 = 0,002; 0,2%; 0,11°)</small>. Rezerves gultnes šķērsslīpuma stāvumam jābūt ne mazākam par 0,02 <small>(1 : 50 = 0,02; 2%; 1,15°)</small>, pietam rezerves gultni pie tās platuma līdz 10 m veido ar vienu šķērsslīpuma nogāzi virzienā no uzbēruma, bet pie platuma vairāk par 10 m — ar nogāzi uz rezerves centru. Rezervju sānu nogāzes ierīko ar slīpuma stāvumu 1:1,5 <small>(0,667; 66,7 %; 33,69°)</small>. Rezerves kopējos izmērus nosaka grunts materiāla nepieciešamība uzbēruma gatavošanā. Rezerves cenšas likt no abām uzbēruma pusēm vai arī no vienas, ieteicamāk — no zemes paaugstinājuma (kalna) puses. Slīpnēs ar stāvumu no 1:10 <small>(0,100; 10,0%; 5,71°)</small> līdz 1:5 <small>(0,200; 20,0%; 11,31°)</small> pieļaujams uzstādīt rezervi no vienas puses lejienē. Uz stāvākām slīpnēm ierīkot rezerves nav ieteicams vai arī to ierīkošanu pamato ar speciāliem aprēķiniem.

Zemes darbus iedala sagatavošanas, pamata un stiprināšanas darbu posmā.

==== Sagatavošanas zemes darbi ====
Sagatavošanas darbi ir:

* Trases nostiprināšana uz vietas, zemes nodalījuma joslas nostiprināšana, kā arī [[Karjers|karjeru]] robežu nostiprināšana, no kuras paredzēts iegūt zemes klātnes grunti;
* no darba vietas laukuma jāizlīst mežs, krūmi, celmi un lieli akmeņi;
* zemes klātnes sadale;
* zemes vešanas ceļu ierīkošana;
* ūdens novadierīču ierīkošana ar mērķi pārtvert ūdeni, kas piekļūst būvējamai zemes klātnei, kā arī purvainu un pārmitrinātu pamatnes vietu nosusināšana;
* velēnas segas un augsnes virskārtas (melnzemes) izgriešana, nogāzes nostiprinošā materiāla sagatavošana.

==== Pamata zemes darbi ====
Pamata darbi ir:

* blīvo grunšu t.sk. klints un sasalušo irdināšana, ko prasa to tālāka pārstrāde ar mašīnām;
* grunts izstrāde ieraktnēs, karjerās, rezervēs, kuras iekļauj uzbērumos;
* grunts transportēšana uzbērumos, atbērtnēs pie ieraktnēm un nogāzēs;
* grunts ielikšana un ik slāņa izlīdzināšana un sablīvēšana;
* transportlīdzekļu uzbrauktuvju un nobrauktuvju ierīkošana un noņemšana;
* uzbēruma pamatnes sagatavošana, kas prasa izmainīt tās dabīgo virsmu (terases izgriešana, kūdras izņemšana u.c.);
* nogāzes virsmu plānēšana, notekprizmu un kjuvešu izgriešana ieraktnēs;
* sadales punktu un citu laukumu plānēšana.

==== Nostiprināšanas zemes darbi ====
Pie nostirpinājumu darbiem attiecina darbus, kas saistīti ar grunts virsmu nostiprināšanu pret erozijas bojājumiem — dažāda veida segumu ierīkošana. Nostiprina parasti ieraktņu un uzbērumu nogāzes, t.sk tiltu nogāzes (konusus), grāvju nogāzes.

==== Zemes darbu klasifikācija ====
''<small>Skat. ar šo saistītās tēmas: [[Zemes masu tilpums]]; [[Zemes rakšanas mašīna]]</small>''

Grunts zemes darbos ir izstrādājams savdabīgs būvniecības materiāls, ko raksturo [[masa]], [[tilpums]] u.c. rādītāji un kuram piešķir formu un īpašības saskaņā ar projektu. '''Grunts pretestība''' atdalīšanai no masīva atkarīga ne tikai no sagraujamās vides īpašībām, bet arī no sagraušanas paņēmiena. Tāpēc praksē izveidota klasifikācija pa grupām pēc '''grunts izstrādes grūtībām''', saskaņā ar kuru iespējams normēt [[Darbietilpība|darbietilpību]] un attiecīgi — [[izmaksas]] ar mašīnām. '''Atdalāmas graudainās gruntis''' nesasalušā stāvoklī var izstrādāt daudzos veidos, tāpēc klasifikācija ir ievērojami diferencēta. [[Mehanizācija|Mehanizētā]] izstrādē gruntis dala grupās, pielietojot vienkausu un daudzkausu [[Ekskavators|ekskavatorus]], [[Skrēperis|skrēperus]], [[Buldozers|buldozerus]], [[Greiders|greiderus]], greider — elevatorus, urbējceltņus un atsevišķi irdināšanu ar [[Traktors|traktora]] [[Arkls|arkliem]] <small>(skat. galeriju zemāk)</small>. Pamatā atdalāmās graudainās gruntis attiecina pie I. — IV. grupas. Ar vienkausu ekskavatoriem var izstrādāt arī daudz izturīgāku atdalāmo graudaino smilti, sacementējušos vai sablīvējušos V. un pat VI. grupas grunti, piemēram, [[argillts|argilltu]] (akmeņmāls), [[Aleirolīts|aleirorītu]], ģipsi, [[Zvirgzds|zvirgzdu]], blīvu krītu u.c. Bet, veicit izstrādi ar roku darbu, II. grupas gruntis izstrādā ar lāpstām un daļēju atskaldīšanu, III. grupa — pielietojot atskaldāmuru (krieviski ''отбойный молоток''), [[Cērte|smailkapli]] (krieviski ''кирка''), lauzni u.c. Īpašas klints gruntis roku izstrādei ir IVr un Vr. Šādas gruntis no masīva atdala ar pneimo — āmuriem u.c. jau iepriekš minētajiem roku instrumentiem. [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizācijā]] zemes rakšanai galvenokārt izmanto mašīnas ar nelieliem izņēmumiem, kur ir niecīgs roku darba apjoms. Jo vērtīgāks ir darbaspēks, jo zemes darbi ar rokām kļūst neefektīgāki pret tādu pašu mašīnu darbu. Lai uzbūvētu ceļa trasi pilnīgi no jauna ar roku darbu vien, tas prasītu miljoniem cilvēkstundu, kas teorētiski iespējam tikai vietās, kur cilvēka darbs netiek novērtēts vai arī tas neko daudz nemaksā. Nelielus darbus ar rokām var veikt, ja visas nepieciešamās smagās tehnikas sadzīšana neatmaksājas.

Tipiskas I. grupas gruntis ir augsnes gruntis bez saknēm un piemaisījumiem, tīra smilts, mīksta, bez piemaisījumiem, less, viegls smilšmāls, kūdra, melnzeme, akmeņogļu [[izdedži]]. Tomēr smilti ar piemaisījumiem līdz 10 % (šķembas, grants, oļi vai [[būvgruži]]), izstrādājot to ar skrēperiem, buldozeriem un greideriem, attiecina jau pie II. darbietilpības grupas, bet izstrādi veicot ar greiderelevatoriem jau pie III. grupas. Ja izstrādi veic ar rokām, piemaisījumi nerada izstrādes papildus grūtības, tāpēc izstrādi attiecina tik pie I. grupas. Klints grunts izstrādes grūtības nosaka pēc 1 m cilindriskās grunts parauga proves urbuma ilguma vai urbšanas āmura lūkas (krieviski ''Шпур бурильным молотком''). Vismazāko laiku jāpatērē ģipša, mīkstā merģeļa, opoka (cietais [[trepelis]]), [[šūnakmens]] (krieviski ''Туф''), izdēdējoša [[slāneklis|slānekļa]] u.c., ko attiecina pie IV. grupas. Bet XI. grupā ietilpst krietni cietāki ieži, piemēram, izdēdēšanas neskarts [[diabazs]], sīkgraudu [[kvarcs]], [[krams]] (krieviski ''Кремень''), krama slāneklis, mikro graudaini, izdēdēšanai nepakļauti pamatieži. Citas klints gruntis attiecas pie V. — X. starpgrupas. Gruntis no V. — VI. grupai nosacīti uzskata par vājām, no VII. — VIII. — pie vidēji izturīgām, bet IX. — XI. — pie izturīgām un sevišķi izturīgām.

'''Sasalušas gruntis''' klasificē izstrādes grūtības grupās balstoties uz spiednes griezes urbšanas un pneimo urbšanas izpēti. Sasalšana padara blīvas pat dispersas gruntis. Sasalušas dispersās gruntis un — atdalāmas smilts gruntis iedala 4 grupās un pievieno indeksu "s" (sasalis) no Is. — IVs. grupai. Sasalušas grunts iedalīšana grupās arī ir atkarīga no izstrādes paņēmiena. Sasalušu augsni bez piemaisījumiem attiecina pie Is. grupas. To pašu grunti ar šķembu, grants vai būvgružu piejaukumu attiecina pie Is. grupas, rokot ar ekskavatoru, iepriekš sairdinātu; pie IIs grupas irdinot grunti at ekskavatora ķīli pie IIIs. grupas, bet griežot ar [[Sasalumgriezis|sasalumgriezi]] (sasalumgriešanas mašīna) (krieviski ''баровая машина'') pie IIs. grupas. Šī grunts griešanai pakļaujas labāk nekā atskaldīšanai. Pilnu grunts klasifikāciju pa grupām var atrast ENiR.<ref>[http://gostrf.com/normadata/1/4294854/4294854150.pdf ENiR Mehanizētie un rokas zemes darbi. 1989.g. PSRS vienotās normas un izcenojumi būvniecības, montāžas un remontbūvniecības darbiem. Krājums E2. Zemes darbi. Izdevums nr.1]</ref> Ir arī citas klasifikācijas, piemēram, griešanas koeficienta klasifikācija, ko pielieto zemes rakšanas mašīnu konstruēšanai.

Klints gruntis arī klasificē pēc stiprības koeficienta, kam piemīt parauga stipruma saspiešanas stiprības attiecība 9,81 M[[Paskāls|Pa]] (cieta māla izturības robeža). V. grupas koeficienta stiprība sastāda 3 — 5, bet XI. grupai sasniedz 14 — 20.<gallery>
Attēls:Visible progress continues to show at the new Folsom Dam auxiliary spillway Sept. 23 as work on the approach channel and downstream chute take center stage. (21087516643).jpg|Vienkausa ekskavators
Attēls:Garzweiler Tagebau-1230.jpg|Daudzkausu ekskavators
Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|Kāpurķēžu buldozers ar irdinātāju
Attēls:Zettelmeyer ZD 3001.jpg|Riteņu buldozers
Attēls:MOAZ-6014 Scraper in Technical museum Togliatti.JPG|Skrēperis
Attēls:3.Trencher.jpg|Grunts griezējs. Sasalumgriezējs.
</gallery>

==== Grunts dinamiskā zonde ====
Precīzai grunts nestspējas un izstrādes grūtību noteikšanai izmanto rokas un mašīnu zondēšanas ierīces. Tas ir precīzs un salīdzinoši lēts grunts blīvuma un attiecīgā slāņa nestspējas (MPa, N, t sp /m<sup>2</sup>) noteikšanas veids ievērojamā dziļumā. To veic ar standarta ierīcēm, kas sastāv no: metāliskas serdes, uz kuras starp divām uzmalām brīvi pārvietojas cilindrisks smagums (veseris), piemēram, 2,5 vai 10 kg un smagāk. Uzgaļu virsmas laukums arī var variēties, piemēram, ar 5 vai 10 cm<sup>2</sup> un vairāk. Garo dinamisko zondi pēc zondēšanas izvelk ar izvilkšanas mehānismu, kurš parasti ietilpst mērierīces komplektācijā. Ar rokām bez palīgierīces to no grunts nevar izvilkt. Ja veseris ir smagāks par 10 kg, zondēšanu veic ar mašīnu, jo šādu zondi pārvietot ar rokām ir ļoti smagi un pilnīgi neergonomiski. Standartus laiku palaikam pilnveido. Ierīces apakšā taustam piestiprināts konuss. Tausts apzīmēts ar iedaļām ik pēc katriem 10 cm. Ja viens tausts gruntī jau ir ievadīts, pēc izmeklējuma uzdevuma nepieciešamības, pieskrūvē nākamo posmu un turpina grunts zondēšanu dziļumā, cik nepieciešams.

===== Starptautiskie zondēšanas standarti =====
[[Attēls:Rokas din zonde DPL.jpg|thumb|Rokas dinamiskā zonde DPL]][[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], [[Krievija|Krievijā]] u.c. valstīs ģeotehniskās izpētes darbus — dinamisko zondēšanu reglamentē 7.eirokods — būvniecības galvenais standarts. Tas ir tulkots dažādās valodās. Grunts dinamisko zondēšanu raksturo standarts ISO 22476-2:2005. Tam ir arī tiešs tulkojums krievu valodā ГОСТ Р ИСО 22476-2-2017.

Saskaņā ar šo standartu ir noteiktas šādas grunts standarta zondēšanas metodes:
{| class="wikitable"
!Nr.
!Apzīmējums
!Metode
!Veseris,
kg
!90° kon
uss, cm<sup>2</sup>
!Kritiens,
mm
|-
|'''1'''
|'''DPL'''
|viegla
|10
|10
|500
|-
|'''2'''
|'''DPM'''
|vidēja
|30
|15
|500
|-
|'''3'''
|'''DPH'''
|smaga
|50
|15
|500
|-
|'''4.1'''
|'''DPSH-A'''
|virssmaguma A
|63,5
|16
|500
|-
|'''4.2'''
|'''DPSH-B'''
|virssmaguma B
|63,5
|20
|750
|}
Ir arī izveidota speciāla datorprogramma — 'Dynamic', kurā norāda attiecīgo standarta zondēšanas metodi un visus izpētē iegūtos datus un saņem gatavu rezultātu interpretāciju par grunts sablīvētību un tās pretestību.

Bez populārām datorprogrammām inženierģeologi izmanto tāpat arī praktiski aprobētas tabulas, kurās apkopoti [[Hiperbola|hiperboliski]] grunts blīvumi (no 0,9 — 1,1) un to pretestības lielumi (MPa). Tad vispirms attiecīgajai gruntij (piemēram, rupja smilts; smalka smilts, putekļi; māls) pēc sitienu skaita (no 1 — 40 gab. uz katriem 10 cm) tabulā piemeklē atbilstošo sablīvētības koeficientu, kas normālām zemes klātnes gruntīm dzelzceļa būvniecībā un ekspluatācijā var sastādīt no 0,9 līdz 1,1, kas ir hiperbolas funkcija, kura atkarīga no sitienu skaita (darba) uz katriem zondēšanas 10 vai 20 cm. Jo lielāks ir sitienu skaits jo lielāks ir grunts sablīvējums, kas vienlaicīgi apliecina lielāku tās pretestību pieliktajam spēkam. Kad noteiks sablīvējuma koeficients, tālāk pielieto atkal speciālu tabulu un izejot no sablīvējuma koeficienta nosaka jau grunts pretestību MPa, kas tāpat ir hiperboliska funkcija. Lielāks sablīvējuma koeficients nodrošina lielāku grunts pretestību. Svarīgākas nozīmes dzelzceļa līnijām (pēc ātruma un lielas kravspriedzes) nodrošina attiecīgi augstāku grunts pretestību (nestspēju). Grunts sablīvējuma koeficients faktiski ir galvenais zemes darbu kvalitātes rādītājs.<gallery>
Attēls:Leichte Rammsondierung DPL.webm|DPL darbībā
Attēls:Rammsondierung Beethovenhalle.webm|Smaga benzīna dzinēja zonde
Attēls:Ramm- und Rammkernsondierung.jpg
</gallery>

===== STP (Standard Penetration Test) testēšana =====
STP testā 63,5 kg smags āmurs tiek pacelts 76 cm augstumā un tiek brīvi nomests, lai triecienā iesistu zondi gruntī. Triecienu skaits, kas tiek uzskaitīts uz katriem iedzīšanas 30 cm. Tomēr pirmos 15 cm zondes iespiešanas gruntī vērā neņem un uz rezultātu tas ietekmi neveido. To dara, lai izslēgtu grunts virskārtas mainīgos efektus. STP testēšanu izmanto atbildīgu būvju projektēšanā, piemēram, tiltu balstu būvniecībai.

'''STP testēšana pakļaujas dažādiem starptautiskiem un nacionāliem standartiem:'''

'''ASTM D1586''' (American Society for Testing and Materials) -  ir visbiežāk izmantotais standarts STP testēšanā. Tas nosaka procedūras un prasības, kā veikt STP testu, ieskaitot instrumentus, procedūras un rezultātu interpretāciju. Šis standarts ir plaši atzīts un tiek izmantots daudzās valstīs, īpaši Ziemeļamerikā.

'''ISO 22476-3''' - starptautisks standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartu organizācija (ISO). Tas nosaka prasības un procedūras STP testēšanai, līdzīgi kā ASTM D1586, bet ir pielāgots starptautiskām prasībām. ISO standarti bieži tiek izmantoti Eiropā un citās reģionos, kur tiek prasīta saskaņotība ar starptautiskiem standartiem.

'''BS 1377-9''' - bieži izmanto Apvienotajā Karalistē un dažās bijušajās britu kolonijās, kas ietilpst plašākā grunts testēšanas standartu sakpojumā. Šis standarts nosaka procedūras STP testēšanai, ņemot vērā vietējos apstākļus un prasības.

STP testā izmantotajam darba uzgalim jeb zondei, kā arī pašam testam, ir vairāki svarīgi tehniskie aspekti:

Zonde parasti ir dobja caurule ar griezējmalām apakšā. Standarta STP zonde tiek saukta par ''split spoon sampler'' (dalīto karoti), kas ir cilindrisks instruments ar atverēm, kas ļauj savākt arī augsnes paraugus. Uzgalim ir divas griezējmalas leņķī attiecībā pret zondes asi, kas palīdz efektīvāk griezt grunti. Parasti šie leņķi ir aptuveni 60 grādi attiecībā pret horizontāli. Leņķis samazinātu pretestību un atvieglo zondes iespiešanos augsnē, vienlaikus saglabājot parauga kvalitāti un struktūru. Zondes ārējais diametrs parasti ir aptuveni 50,8 mm (2 collas), bet iekšējais diametrs ir mazāks par sienas biezuma tiesu.

STP testā izmanto āmuru, kas sver 63,5 kg (140 mārciņas), un tas brīvi krīt no 76 cm augstuma (30 collas).

Darbu, ko paveic āmurs brīvkritienā, var aprēķināt kā potenciālo enerģiju, kas tiek pārvērsta kustības enerģijā:

E=63,5×9,81×0,76≈474,3  J

STP tests var tikt veikts līdz dziļumam, kas pārsniedz 30 metrus.

===== Mazais veseris =====

Brīvi krītot veserim no 500 mm augstuma un atduroties pret apakšējo latu cilindrs paveic darbu 10 [[Džouls|J]] darbu, ja vesera smagums ir 2,5 kg. Sitienu skaits, kuru laikā uzgalis iegrimst līdz apakšējai uzmalai (100 mm) dod grunts pretestības skaitlisko izteiksmi, tātad arī tās smaguma spēka no būves nestspēju. Nesasalušās I. — IV. kategorijas gruntis un sasalušās no V. — VIII. saskaņā ar GOST 17343-71 ir ar šādu pretestību:
{| class="wikitable"
!Grunts kategorija
!I
!II
!III
!IV
!V
!VI
!VII
!VIII
|-
|Sitienu skaits
|1- 4
|5 — 8
|9 — 16
|16 — 34
|35 — 70
|70 — 140
|140 — 280
|280 — 560
|}


=== Grunts būvniecības īpašības ===
Atdalot grunti no masīva, tā tiek sairdināta, ko ņem vērā sairdināšanas koeficients ''K<sub>s</sub>''. Vismazāk sairdinās smilts un mālsmilts. Tām sairdināšanas koeficients sastāda no 1,1 — 1,18. Vislielākā sairdināmība no 1,45 — 1,5 piemīt klints gruntij, kas iegūta monolīta sagraušanas rezultātā ar [[Rūpnieciskā spridzināšana|rūpniecisko spridzināšanu]]. Mālam un smilšmālam — 1,24 — 1,32, pietam, jo blīvāks ir materiāls tā dabīgajā noguluma uzbūvē, jo vairāk tas sairdinās izstrādes laikā. Sairdinātām gruntīm ir ievērojami mazāka [[tilpummasa]] nekā blīvajām, kas atkarīga no grunts kategorijas, kā arī no tās mitruma. Parasti grunts mitrums dabīgos nogulumos vienību daļas sastāda: smiltīm 0,07 — 0,1; mālsmiltij 0,1 — 0,15; smilšmālam 0,15 — 0,25; mālam 0,25 — 0,35. Grunts skeleta masa blīvumu <math>Y_{sk}</math> jāpanāk tādu, kāds tas ir paredzēts zemes klātnes būvnormatīvā SN 449-72.<ref name="gostrf.com">[http://www.gostrf.com/normadata/1/4294854/4294854730.pdf 19722.g. PSRS Dzelzceļa un autoceļa projektēšanas norādījumi SN 449-72]</ref> Blīvuma normas pieņemts vērtēt ar sablīvējuma koeficientu <math>K_\gamma</math>- nepieciešamā skeleta tilpuma masa pret maksimālo, ko nosaka ar sablīvēšanas standarta metodi.
{| class="wikitable"
! rowspan="2" |Grunts
kategorija
! colspan="3" |Dažādas grunts tilpuma masa, t/m<sup>3</sup>
|-
|'''vismazākā'''
|'''vidējā'''
|'''vislielākā'''
|-
|'''I'''
|1,2
|1,5
|1,8
|-
|'''II'''
|1,2
|1,6
|1,95
|-
|'''III'''
|1,2
|1,7
|1,95
|-
|'''IV'''
|1,55
|1,8
|2,1
|-
|'''Klints'''
|2,2
|2,6
|3,0
|}
Ir zināms, ka maksimālais blīvums pie viena un tā paša blīvēšanas darba sasniedzams pie optimālā mitruma W<sub>0</sub>. Optimālie mitrumi un maksimālie blīvumi, kas raksturo grunts standarta sablīvēšanu norādīti šajā tabulā:
{| class="wikitable"
!Gruntis
!Optimālais
mitrums
!Maksimālais
blīvums, t/m<sup>3</sup>
|-
|Smilšainās
|0,08 — 0,12
|1,80 — 1,88
|-
|Mālsmilts
|0,09 — 0,15
|1,85 — 2,08
|-
|Putekļainās mālsmiltis
|0,16 — 0,22
|2,61 — 1,80
|-
|Smilšmāla
|0,12 — 0,15
|1,65 — 1,95
|-
|Smaga smilšmāla
|0,16 — 0,20
|1,67 — 1,79
|-
|Putekļaina smilšmāla
|0,18 — 0,21
|1,65 — 1,74
|-
|Māla
|0,19 — 0,23
|1,58 — 1,80
|-
|Šķembas
| —
|1,50 — 1,60
|}
Normatīvie lielumi <math>K_\gamma</math> dzelzceļa uzbērumiem noteikti 0,90 — 0,98 un ir atkarīgi no līnijas rakstura, blīvējamā slāņa novietojuma uzbērumā un dažiem citiem rādījumiem.<ref name="gostrf.com"/> Augšslāņos nepieciešama spēcīgāka blīvēšana. Kaut arī sablīvēšanas normatīvie lielumi zemāki par maksimālo standartu, grunts mitrumam, kuru liek uzbērumā, jābūt tuvu optimālajam, lai sablīvēšanas efekts būtu vislielākais. Pieļaujama zināma mitruma paaugstināšana, ko kompensē ar blīvēšanas darbiem, tomēr ne vairāk kā līdz maksimālajai robežai, kuru pārsniedzot, nepieciešamo sablīvējumu nevar panākt pat pie neierobežotiem blīvēšanas darbiem. Šo robežu tāpat aprēķina saskaņā ar projektēšanas norādījumiem. Ja uzbērumā saberamās mālainās grunts mitrums ir zemāks par 0,9·W<sub>0</sub>, bet smiltīm mazāk par 4 %, nepieciešams papildus veikt grunts samitrināšanu līdz optimālajam. Sablīvējot pieļaujama novirze no W<sub>0</sub> ± 10 % sasaistītajām gruntīm un ± 20 % nesasaistītajām gruntīm.<ref>[https://files.stroyinf.ru/Data2/1/4293810/4293810797.pdf 1976.g. PSRS Būvniecības normas un noteikumi SNiP III-8-76]</ref> Uzbērumā liekamās grunts konsistencei jābūt cietai vai galējā variantā — puscietai, ko nosaka pēc mitruma daudzuma vai konsistences koeficienta. Rajonos ar pārāk lielu mitrumu izmanto pārmitrinātas gruntis, kurām to dabīgajā nogulumā ir dažāda konsistence. Pietam uzbēruma virsslāni jāklāj no atvestas drenējošas grunts. Šādu uzbērumu šķērsprofils nedaudz atšķiras no ierastā. Uzbērumiem der visas gruntis, kuru stāvoklis dabas apstākļu ietekmē nemainās vai arī mainās tikai nedaudz, ka tas kopumā neiespaido zemes klātnes izturību un noturību. Tādas pirmkārt ir klints gruntis no neizmiekšķējamiem iežiem, liellausku gruntis, smilts gruntis, izņemot sīkas un nedrenējošas, mālsmilts. Ar nelieliem ierobežojumiem, ko ņem vērā projektēšanas laikā pielieto arī daudzas citas gruntis. Nav pieļaujams uzbērumā izmantot: no māla gruntīm pārāk pārsāļotas un pārāk mitras gruntis; dūņainu un humusvielu kūdras, dūņas; augsnes virskārtas gruntis, kas lielā daudzumā satur augu saknes (uzbērumos līdz 1 m); talka gruntis; trepeļus (uzbērumos uz mitras pamatnes un vietās, kur iespējama ilgstoša ūdens stāve), gruntis, kuras satur ģipsi, kas pārsniedz normu saskaņā ar projektēšanas norādījumiem. Uzbērumos, kurus veido ar hidromehanizāciju, izklāj labi drenējošas gruntis saskaņā ar projektāšanas norādījumu kritērijiem. Uzbērumu apakšslānī, ko pastāvīgi applūdinās, ūdenī jāber klints, liellausku gruntis, lielu graudu un vidēju graudu smilts, kā arī mālsmilts viegla, lielgraudu — ar māla saturu ne vairāk par 6 % no masas.

=== Uzbērums ===
Uzbērumu izveido izklājot trapecveida grunts valni, kas ļauj ierīkot [[Dzelzceļa trase|ceļa trasi]] virs zemes dabīgās virskārtas. Uzbērumu ieteicams gatavot no viendabīga grunts materiāla, ko izklāj vienmērīgos horizontālos slāņos visā platumā un blīvumā, kāds ir izvirzīts ceļa gruntīm. Ja izmanto gruntis ar atšķirīgām drenējošajām īpašībām, apakšslāni, kurš sliktāk drenē ūdeni, jāplānē ar divām nogāzēm no centrālass ar slīpumu 0,04 <small>(1:25; 4,0%; 2,29°)</small> uz abām pusēm un tikai tad augšslānī izklāj labāk drenējošu grunti. Ja drenējošo slāni klāj zem sliktāk drenējoša, slīpumus neveido. Garenvirzienā atšķirīgu grunts slāņu salaišanu pieļauj ar slīpumu ne stāvāku par 0,15 <small>(1:6,67; 15,0%; 8,53°)</small> līdz 0,20 <small>(1:5; 20,0%; 11,31°)</small> garumā ne mazāk kā 20 m.

==== Uzbēruma grunts materiāls ====
Uzbērumu ierīkošanai priekšroku dod smiltij un mālainai smiltij (krieviski ''Супесчаный'') (mālaina smilts — domāta irdena augsne, saturoša smilti un mālu, kurā pārsvarā ir smilts) — t.i. drenējošajām gruntīm. Sasaistītās (nedrenējošās vai vāji drenējošās) gruntis var izmantot zemes klātnē, ja to dabīgais mitrums nav lielāks par mitrumu, kas atbilst tās izveltnēšanas robežai, pieskaitot 1/4 plastiskuma skaitli W = W<sub>iz</sub> + 0,25 W<sub>pl</sub>. Ja tas ir tehniski un ekonomiski lietderīgi, atļauts būvēt uzbērumu no mālainām gruntīm, kuru mitrums sasniedz izveltnēšanas robežu pieskaitot pusi plastiskuma skaitli W = W<sub>iz</sub> + 0,5 W<sub>pl</sub>, bet šajā gadījumā uzbēruma augšdaļā jāizklāj smilts slānis. Trekna māla, krīta, [[Trepelis|trepeļu]] (krieviski ''Трепел'') un [[Talks|talka]] (krieviski ''Тальковый'') izmantošana uzbērumu ierīkošanā nav pieļaujama. Lessa un lesveida grunts izmantošana uzbērumu būvniecībā ir atļaujama, izņemot applūstošos uzbērumus. Pietam nepieciešams sagraut to struktūru, sadragāt kunkuļus un ļoti rūpīgi katru slāni sablīvēt, nepieciešamības gadījumā arī samitrinot. Uzbērumā nedrīkst ieklāt kūdru, dūņas un gruntis ar ģipša saturu, kā arī sāļu gruntis, ja tās satur viegli šķīstošus sāļus vairāk par 10 % pēc masas pie [[Hlorīdi|hlorīda]] un [[Sulfāti|sulfāt]] hlorīda sāļojuma un 8 % pie sulfāta un [[soda]]s sāļojuma.

==== Uzbērums no neviendabīgām gruntīm ====
Uzbērumus veido galvenokārt no viendabīgām gruntīm. Ja uzbērumu būvē no nevienveidīgām gruntīm, nodrošina nepieciešamos mērus ūdens stāves nepieļaušanai uzbēruma ķermenī. Šie mēri ir šādi:

* slāņu virsmām no mazāk drenējošām gruntīm, kas izvietotas zem vairāk drenējošajām gruntīm piešķir slīpumu ne mazāku par 4 % (0,04) no uzbēruma ass pret malām <small>(att. piemēri galerijā zemāk)</small>;
* virsmas slāņus no vairāk drenējošajām gruntīm, kas novietotas zem mazāk drenējošām gruntīm, veido horizontālus;
* nogāzes no drenējošajām gruntīm nepiesedz ar mazāk drenējošām gruntīm.
<gallery heights="40">
Attēls:Neviend uzb piemers dren(augsh)-mazdren(apaksh).png|Neviendabīga uzbēruma piemērs nr. 1. Drenējošās gruntis augšslānī, nedrenējošās - apakšslānī.
Attēls:Neviend uzb piemers dren(augsh)-mazdren(apaksh)-2.png|Neviendabīga uzbēruma piemērs nr. 2. Drenējošās gruntis augšslānī, nedrenējošās - apakšslānī.
</gallery>

=== Ieraktne ===
==== Atbērtne ====
Atbērtnēs ber ieraktnēs izrakto grunti, kad tā nav piemērota iekļaušanai uzbērumā vai tas būtu nelietderīgi, piemēram, pie pārāk tālas transportēšanas. Atbērtnes saber aiz ieraktnes robežām no vienas vai — abām pusēm. Atbērtnēm ir trapecveida vaļņa forma ar nogāžu slīpumu 1:1,5 <small>(0,667; 66,7 %; 33,69°)</small> un augšējo laukumu ar slīpumu ne mazāku kā 0,02 <small>(1 : 50 = 0,02; 2%; 1,15°)</small> virzienā prom no ieraktnes. Aiz atbērtnēm no paaugstinājuma (kalna) puses izgriež pēc projekta kalna grāvi. Attālumam no atbērtnes pēdas līdz ieraktnes malai jābūt ne mazāk kā 5 m, pietam vienceļa dzelzceļa līnijās šo attālumu jāietur arī attiecībā pret ieraktnes malu apzinātajam otrajam ceļam. No ieraktnes lejas daļas atbērtnes saber ar pārtraukumiem ūdens novadīšanai no zemes klātnes. Pārtraukumus veido 3 m platus pazeminājuma vietās, bet ne retāk kā pēc katriem 50 m. Atbērtnes ber slāņos līdz 1 m augstumā ar katra slāņa [[Buldozers|buldozera]] plānējumu. Atbērtnes parasti nesaber sadales punktos, apdzīvotās vietās, rūpnieciskās teritorijās, kā arī vietās, kur tās var veicināt sniega vai smilts sanešanu, piemēram, gar sekliem uzbērumiem. Ja ieraktnes tuvumā līdzās atrodas dabīgie [[Reljefs|reljefa]] pazeminājumi, kurus lietderīgi piebērt, grunti nekrauj atbērtnēs, bet vaļņos šādās zemās vietās. Grunts likšanas veids ir atkarīgs no šo vaļņu tālākās izmantošanas nozīmes.

== Zemes klātnes ekspluatācija un remonts ==
Ierīkojot un uzturot zemes klātni ņem vērā, ka grunts noturība un tās spēja izturēt zināmas slodzes ievērojamā mērā samazinās tai samirkstot. Bez tam pie liela lietus ūdeņu tecēšanas ātruma vai ceļa šķīdināšanas ar slodzēm var notikt grunts izskalošana. Tāpēc zemes klātnes noturības nodrošināšanai veido dažāda ūdens novadīšanas ierīces dažādu grāvju, drenāžu veidā, bet nogāzes nostiprina, bet braukšanai paredzētajai vietai uzber grunts uzbērumu.

=== Neaprīkota stiga ===
[[Attēls:Muddy tractor ruts 001.JPG|thumb|Izšķīdusi stiga]]
'''Neaprīkota stiga''' - ir Iebraukāts vai satiksmes iespējai atvēlēts ceļš tieši pa dabīgo reljefa virsmu maz intensīvai mehānisko transportlīdzekļu, pajūgu, gājēju u.c. satiksmei bez speciāli pievestiem virsbūves materiāliem ([[grants]], [[šķembas]], [[Asfaltbetons|asfalts]]) vai - bez iegūtiem zemes klātnes apstrādes rezultātā ar zemes rakšanas mašīnām. Pārsvarā nestspēju nodrošina zāles velēnas sega, kamēr tā ir izturīga un rupjākas grunts daļiņu klātesamība zemes virsējā kārtā. Šādam ceļam visvairāk kaitē lietus ūdeņi un augsti gruntsūdeņi. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, neaprīkotai stigai piemīt ievērojami ekspluatācijas ierobežojumi pēc kustības intensitātes un ass tonnāžas, bet nokrišņu sezonā šādu ceļu var nākties pilnībā slēgt visai satiksmei. Neaprīkotas stigas parasti iebraukā uz lauku [[Viensēta|viensētām]], lauksaimniecības zemēm, mežos ar nesistemātisku kustību, kā arī mazās privātās vai lauksaimniecības aviācijas skrejceļu ierīkošanai. Ja pēc šādas zemes klātnes atbilstošas ierīkošanas tās ekspluatācijā atklāsies nestspējas problēmas saistībā ar pārmērīgo ekspluatāciju un lietus nokrišņu daudzumu, pirmais, ko ceļu inženieri darīs ir — noteiktas formas zemes klātnes šķērtsprofila  (uzbērums vai ieraktne) izbūve, ūdens novadīšanas ierīču ierīkošana ([[Grāvis|grāvji]], dzelzsbetona teknes, [[Gruntsūdeņu pazemināšana un novadīšana|drenāžas]], [[caurteka]]s u.c.), kā arī virsbūves uzstādīšana (grants, šķembas, asfalts, betons, bruģis u.tml.)

Drenējošas grunts izbēršana slapjā vietā nelielā slānī nulles līmenī vai vēl zemākā ar ūdens stāvi tehnisko problēmu ilgtermiņā nerisinās, jo uz ceļa veidosies izšļākumi, gala rezultātā vērtīgā grunts samaisīsies ar dubļiem un iegūs līdzīgas īpašības. Tāpēc primāri slapjā vieta ir jānosusina, aizvadot no tās lieko ūdeni. Applūstošiem uzbērumiem neizmanto dispersās gruntis (t.i. mālus un putekļus).<gallery>
Attēls:Запасная ВПП в Бабино - panoramio.jpg|Skrejceļš
Attēls:Transportation in Tanzania Traffic problems.JPG|Mazaprīkots ceļš
Attēls:Просека в Бушковском лесу.jpg|Meža stiga
</gallery>

=== Sliežu ceļš ===
Platsliežu dzelzceļa infrastruktūrā pieļaujamā ass slodze uz ceļu sastāda — 25 [[Spēks|t/ass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDZ%20T%C4%ABkla%20p%C4%81rskats%202021_2.pdf |title=VAS “Latvijas dzelzceļš” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras TĪKLA PĀRSKATS 2021. 3.3.2.1.punkts |access-date={{dat|2020|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210716144430/https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDZ%20T%C4%ABkla%20p%C4%81rskats%202021_2.pdf }}</ref> (245·10<sup>3</sup> [[Ņūtons|N]]). Virsbūves balasts ievērojamā veidā šo slodzi no gulšņiem uz zemes klātnes augšdaļas virsmu izkliedē ar balasta slāņa starpniecību. [[Vilciens|Vilcienu]] ātrums iepriekšējā gadsimtā būvētā dzelzceļa lielākoties ir aptuveni 100—120 [[Kilometri stundā|km/h]] ar dažiem izņēmumiem starp ļoti lielām pilsētām aptuveni — 200 km/h vai nedaudz vairāk, bet mūsdienās pasažieru vilcienu ātrums pa atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru var sasniegt arī 360 km/h (''[[:fr:Automotrice à grande vitesse|AGV]]'').

== Saistītie raksti (A→Z) ==
* [[Ceļa garenprofils]]
* [[Grāvis]]
* [[Grunts drenāža]]
* [[Pazemes ūdeņi|Gruntsūdens]]
* [[Šurfs]]
* [[Zemes masu tilpums]]
* [[Zemes rakšanas mašīna]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]
[[Kategorija:Ceļu segums]]