Pieaugot atvasināto polinomu skaitam, Teilora rinda tuvojas oriģinālajai funkcijai. Attēlā redzams, kā var aptuvenot sin(x) funkciju, izmantojot 1., 3.., 5., 7., 9., 11., 13. pakāpes polinomus, kad x = 0
Teilora rinda, kas izvirzīta ap punktu x = 0 tuvojas eksponenfunkcijas grafikam
Teilora rinda matemātikā ir funkcijai , kam punktā a eksistē visu kārtu atvasinājumi , piekārtota rinda , kuras parciālsummas ir polinomi . Šo rindu 1715. gadā publicējis angļu matemātiķis Bruks Teilors (Brook Taylor ).
Teilora rindu pieraksta šādi:
∑ n = 0 ∞ f ( n ) ( a ) n ! ( x − a ) n = f ( a ) + f ′ ( a ) 1 ! ( x − a ) + f ″ ( a ) 2 ! ( x − a ) 2 + f ( 3 ) ( a ) 3 ! ( x − a ) 3 + ⋯ ,
kur n ! ir n faktoriāls un f ( n ) ( a ) ir funkcijas f n -tās kārtas atvasinājums punktā a .
Gadījumā, ja a = 0 , tad šo rindu sauc par Maklorena rindu (nosaukta skotu matemātiķa Kolina Maklorena (Colin Maclaurin ) vārdā).
Funkciju izvirzījumi pakāpju rindās
Pieņemsim, ka eksistē pakāpju rinda ∑ n = 0 ∞ a n x n , kas intervālā x ∈ ( − R , R ) konverģē uz funkciju f ( x ) . Tad iespējams pierādīt, ka šīs rindas koeficienti ir a n = f ( n ) ( 0 ) n ! ( n = 0 , 1 , 2 , . . . ) .
Pierādījuma skice
Izrakstot rindu:
f ( x ) = ∑ n = 0 ∞ a n x n = a 0 + a 1 x + a 2 x 2 + a 3 x 3 + . . . + a n x n + . . . , ievietojot x = 0 iegūst f ( 0 ) = a 0
f ′ ( x ) = a 1 + 2 a 2 x + 3 a 3 x 2 + . . . + n a n x n − 1 + . . . , ievietojot x = 0 iegūst f ′ ( 0 ) = a 1
Šo procesu turpinot iegūst citas atvasinājumu vērtības: f ″ ( 0 ) = 2 a 2 , f ‴ ( 0 ) = 3 ⋅ 2 ⋅ a 3 , f ( 4 ) ( 0 ) = 4 ⋅ 3 ⋅ 2 ⋅ a 4 , f ( n ) ( 0 ) = n ⋅ ( n − 1 ) ⋅ . . . ⋅ 2 ⋅ 1 ⋅ a n , līdz ar to
a n = f ( n ) ( 0 ) n ! ( n = 0 , 1 , 2 , . . . ) .[ 1]
Šo izvirzījumu rindā sauc par Teilora rindu ap punktu x = 0 , ir iespējams izvirzīt rindu ap citiem punktiem, bet šis pierādījums to neapskata.
Dažu funkciju izvirzījumi Maklorena rindā
Eksponentfunkcija :
e x = ∑ n = 0 ∞ x n n ! = 1 + x + x 2 2 ! + x 3 3 ! + ⋯ visiem x
Naturāllogaritms :
ln ( 1 − x ) = − ∑ n = 1 ∞ x n n , kur | x | < 1
ln ( 1 + x ) = ∑ n = 1 ∞ ( − 1 ) n + 1 x n n , kur | x | < 1
Ģeometriskā rinda:
1 1 − x = ∑ n = 0 ∞ x n , kur | x | < 1
Binomiālā rinda:
( 1 + x ) α = ∑ n = 0 ∞ ( α n ) x n visiem | x | < 1 un kompleksajiem α
ar vispārinātiem binomiālkoeficientiem
( α n ) = ∏ k = 1 n α − k + 1 k = α ( α − 1 ) ⋯ ( α − n + 1 ) n !
Trigonometriskās funkcijas :
sin x = ∑ n = 0 ∞ ( − 1 ) n ( 2 n + 1 ) ! x 2 n + 1 = x − x 3 3 ! + x 5 5 ! − ⋯ visiem x
cos x = ∑ n = 0 ∞ ( − 1 ) n ( 2 n ) ! x 2 n = 1 − x 2 2 ! + x 4 4 ! − ⋯ visiem x
tan x = ∑ n = 1 ∞ B 2 n ( − 4 ) n ( 1 − 4 n ) ( 2 n ) ! x 2 n − 1 = x + x 3 3 + 2 x 5 1 5 + ⋯ , kur | x | < π 2
sec x = ∑ n = 0 ∞ ( − 1 ) n E 2 n ( 2 n ) ! x 2 n , kur | x | < π 2
arcsin x = ∑ n = 0 ∞ ( 2 n ) ! 4 n ( n ! ) 2 ( 2 n + 1 ) x 2 n + 1 , kur | x | ≤ 1
arccos x = π 2 − arcsin x = π 2 − ∑ n = 0 ∞ ( 2 n ) ! 4 n ( n ! ) 2 ( 2 n + 1 ) x 2 n + 1 , kur | x | ≤ 1
arctan x = ∑ n = 0 ∞ ( − 1 ) n 2 n + 1 x 2 n + 1 , kur | x | ≤ 1 , x = ± i
Hiperboliskās funkcijas :
sinh x = ∑ n = 0 ∞ x 2 n + 1 ( 2 n + 1 ) ! = x + x 3 3 ! + x 5 5 ! + ⋯ visiem x
cosh x = ∑ n = 0 ∞ x 2 n ( 2 n ) ! = 1 + x 2 2 ! + x 4 4 ! + ⋯ visiem x
tanh x = ∑ n = 1 ∞ B 2 n 4 n ( 4 n − 1 ) ( 2 n ) ! x 2 n − 1 = x − 1 3 x 3 + 2 1 5 x 5 − 1 7 3 1 5 x 7 + ⋯ , kur | x | < π 2
a r c s i n h ( x ) = ∑ n = 0 ∞ ( − 1 ) n ( 2 n ) ! 4 n ( n ! ) 2 ( 2 n + 1 ) x 2 n + 1 , kur | x | ≤ 1
a r c t a n h ( x ) = ∑ n = 0 ∞ x 2 n + 1 2 n + 1 , kur | x | ≤ 1 , x = ± 1
Atsauces
Veidne:Atsauces
Veidne:Mat-aizmetnis