Zinātniskais pieraksts

No ''testwiki''
Versija 2020. gada 30. augusts, plkst. 22.31, kādu to atstāja imported>Treisijs (noņēmu Kategorija:Matemātika; pievienoju Kategorija:Matemātiskais pieraksts, izmantojot HotCat)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu
Decimālais pieraksts Zinātniskais pieraksts
2 2×100
300 3×102
4321,768 4,321768×103
−53 000 −5,3×104
6 720 000 000 6,72×109
0,2 2×10−1
0,00000000751 7,51×10−9

Veidne:Vairāki attēli Zinātniskais pieraksts jeb normālforma ir veids, kā pierakstīt ļoti mazus vai ļoti lielus skaitļus. Šo pieraksta sistēmu parasti izmanto dažādi zinātnieki, matemātiķi un inženieri.

Zinātniskajā pierakstā skaitļi tiek pierakstīti formā

a×10b,

kur Veidne:Math ir reāls skaitlis robežās no 1 līdz 10, Veidne:Math ir skaitļa kārta, tas ir vesels skaitlis. Piemēram, skaitli 350 zinātniskajā pierakstā pieraksta kā Veidne:Nobr.

Lielākajai daļai kalkulatoru ir zinātniskā pieraksta attēlošanas iespēja. Tā kā tādus lielus skaitļus kā 107 jeb 10 000 000 nevar korekti attēlot displejā, kam ir 7 vai mazāk zīmes, tad tiek pielietots E vai e burta pieraksts, kam nav nekādas saistības ar matemātisko konstanti e vai eksponentfunkciju ex. Piemēram, ja kalkulatora displejā ir parādījies uzraksts "5,045e15" vai "5,045E15", tas norāda, ka attiecīgais skaitlis rakstāms kā Veidne:Nobr.

Pamatoperācijas

Ja ir doti divi skaitļi zinātniskajā pierakstā

x0=a0×10b0

un

x1=a1×10b1

tad to reizināšanā un dalīšanā izmantojami tie paši likumi, kas izpildot attiecīgās darbības ar kāpinātājiem:

x0x1=a0a1×10b0+b1

un

x0x1=a0a1×10b0b1

Piemēram:

5,67×105×2,34×10213,3×103=1,33×102

un

2,34×1025,67×1050,413×107=4,13×106

Saskaitīšanā un dalīšanā abiem skaitļiem ir jābūt vienādai desmitnieka pakāpei, tad abi skaitļi var tikt vienkārši saskaitīti vai var tikt veikta atņemšanas darbība.

x0±x1=(a0±c)×10b0

Piemēram:

2,34×105+5,67×106=2,34×105+0,567×1052,907×105

Ārējās saites


Veidne:Matemātika-aizmetnis