Spēka impulss

Spēka impulss klasiskajā mehānikā ir vektoriāls fizikāls lielums, kas vienāds ar spēka un tā darbības ilguma reizinājumu. Sastopami atšķirīgi spēka impulsa apzīmējumi: $\overrightarrow{J}$, $\overrightarrow{J_F}$, $\overrightarrow{I}$, $\overrightarrow{I_F}$, kā arī citi. Lieluma SI mērvienība ir ņūtonsekunde (N⋅s).

Elementārais spēka impulss $\mathrm{d}\overrightarrow{J}$ kādā laika momentā $\mathrm{d}t$ iegūstams pēc izteiksmes

$\mathrm{d}\overrightarrow{J}=\overrightarrow{F}\mathrm{d}t$,

kur $\overrightarrow{F}$ ir spēks.

Savukārt, spēka impulss kādā laika intervālā no $t_0=0$ līdz $t$:

$\overrightarrow{J}=\underset{0}{\overset{t}{\int }}\overrightarrow{F}\mathrm{d}t$.

Ar spēka impulsu var sniegt vienu no Otrā Ņūtona likuma formulējumiem: ķermeņa impulsa $\overrightarrow{p}$ izmaiņa ir vienāda ar ķermenim pieliktā spēka impulsu, tas ir,

$\mathrm{\Delta }\overrightarrow{p}=\overrightarrow{J}$.