Ziloņveidīgie

No ''testwiki''
Versija 2025. gada 17. marts, plkst. 18.27, kādu to atstāja imported>Jānis U.
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

Veidne:BioTakso infokaste Ziloņveidīgie (Elephantiformes) ir snuķaiņu kārtas apakškārta. Šīs grupas pārstāvji raksturojas ar augšējiem triecējzobiem, pagarinātu apakšžokļa simfīzu (apakšžokļa priekšējo daļu), kurš izmirušām formām var nobeigties ar apakšējiem triecējzobiem, kā arī ar snuķi galvas priekšējā daļā. Grupas senākais pārstāvis, Dagbatitherium, no Togo eocēna nogulumiem ir zināms vienīgi pēc atsevišķiem zobiem. Savukārt, citi primitīvie ziloņveidīgie, kā Phiomia un Palaeomastodon, ir zināmi no agrīnā oligocēna un vēlākiem laikmetiem. Phiomia un Palaeomastodon bieži vien tiek saukti par "paleomastodontiem" un attiecināti uz Palaeomastodontidae dzimtu. Grupas lielākā daļa ir iekļauta Elephantimorpha kladā, kurā ir apvienoti mastodontīdi (Mammutidae), gomfoterīdi (Gomphotheriidae), kā arī mūsdienu ziloņi (Elephantida),[1] kuri no primitīvākajiem ziloņveidīgajiem atšķiras ar zobu horizontālo nomaiņu. Strīdīgs vēl paliek jautājums, vai Phiomia ir cieši saistīts ar mastodontīdiem un ziloņiem, kur paleomatodonti tiek uzskatīti par sākotnējo grupu, vai arī paleomastodonti cieši saistīti ar mastodontiem, bet Phiomia vairāk saistīts ar ziloņiem.[2]

Apraksts

Dzīvnieku izmēri ir no sīkiem līdz lieliem. Galvaskausa sejas daļas garums ir dažāds. Senajiem Phiomia ir bultveida un pakauša ķīli, kuri vēlākām grupām pazūd. Pakauša kauls ir gandrīz stāvs, nedaudz noliekts uz priekšu vai atpakaļ. Deguna atvere ir atvilkta atpakaļ no galvaskausa priekšgala, un tās aizmugurējās malas stāvoklis ir atšķirīgs. Virs starpžokļu kauliem ir dažāda platuma un dziļuma iedobe. Gaisa dobumi galvaskausā ir no vidēji līdz spēcīgi attīstītiem. Smadzeņu nodalījums reizēm ir stipri palielināts augstumā. Apakšžokļa simfīza nodalījums ir no ļoti gara līdz īsam, taisns vai arī atliekts uz leju. Stūra nodalījums neizbīdās atpakaļ. Diastema starp priekšzobiem un priekšdzerokļiem ir gara. Zobu formula ir 1.0.30.3.10.0.30.3.. Priekšzobi ir ne vairāk par vienu pāri abos žokļos vai tikai augšžoklī. Ilkņu nav (ko ziloņiem sarunvalodā mēdz saukt par ilkņiem, patiesībā ir triecējzobos pārveidoti priekšzobi). Dzerokļi ir ar šķērseniskām pauguriņu rindām, ķīļiem vai plāksnītēm. Tie ir ar zemiem līdz augstiem vainagiem, uz kuriem cements var būt attīstīts vai pat ļoti attīstīts, vai arī tā vispār var nebūt. Vienlaicīgi funkcionējošu dzerokļu skaits var būt atšķirīgs. Ekstremitātes ir no vidēji garām līdz ļoti garām, stabveidīgām.[3]

Sistemātika

  • apakškārta: Elephantiformes Tassy, 1988
  • ģints: Phiomia Andrews & Beadnell, 1902
  • klada: Elephantimorpha Tassy, 1988

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces

Veidne:Atsauces

  1. Hautier, Lionel; Tabuce, Rodolphe; Mourlam, Mickaël J.; Kassegne, Koffi Evenyon; Amoudji, Yawovi Zikpi; Orliac, Maëva; Quillévéré, Frédéric; Charruault, Anne-Lise; Johnson, Ampah Kodjo Christophe; Guinot, Guillaume (2021-10-13). "New Middle Eocene proboscidean from Togo illuminates the early evolution of the elephantiform-like dental pattern". Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences. 288 (1960).
  2. Sanders, William J. (2018-02-17). "Horizontal tooth displacement and premolar occurrence in elephants and other elephantiform proboscideans". Historical Biology. 30 (1–2): 137–156.
  3. Громова В.И., Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Соколов Б.С., Основы палеонтологии. Том 13. Млекопитающие, Издательство Академии наук СССР, Москва, 1962 г., 262. lpp.