Meklēšanas rezultāti

[[Kategorija:Joni]] ...

...u [[ātrums|ātrumu]] kustas pa sfēras rādiusu. Saduroties ar sfēras virsmu, joni izraisa tās spīdēšanu. Tādējādi uz ekrāna rodas smailes atsevišķo volframa ...

* [[katjoni]], kas ir pozitīvi lādēti [[jons|joni]], tātad ar [[elektrons|elektronu]] iztrūkumu, dodas pie negatīvi lādētā ka * [[anjoni]], kas ir negatīvi lādēti joni, tātad ar elektronu pārpalikumu, dodas pie pozitīvi lādētā anoda; ...

[[Kategorija:Joni]] ...

...ās īpašības definīcijas — šīs īpašības ir atkarīgas no izšķīdušās vielas [[Joni|daļiņu]] koncentrācijas šķīdumā. Neelektrolīti šķīdumā [[Disociācija|nediso ..., tad disociējušu molekulu skaits ir ''N·α'' (un no tām veidojas ''N·α·n'' joni), bet kopā šķīdumā atrodas ''((N - N·α) + N·α·n)'' daļiņas. ...

...lektronam, ir vienāds ar nulli; bet metāla virskārtas elektronus pozitīvie joni pievelk tikai no vienas puses un bremzē izlidojošos elektronus. <ref name=" ...

...s ir aktīvs ([[cinks]], [[dzelzs]], [[kadmijs]] un citi), pozitīvie metāla joni pāriet elektrolīta šķīdumā, elektroniem paliekot uz metāla [[Kristāls|krist ...rolītiskais tilts]]) [[koncentrācija]]s gradienta virzienā — aktīvā metāla joni (to koncentrācija palielinājusies, aktīvajam metālam oksidējoties) pārvieto ...

...veids ir '''pašapmaiņas reakcijas''', kurā piedalās divi elementa veidotie joni, kuriem atšķiras tikai šī elementa oksidēšanas pakāpe. Piemēram, ...ā, kā norādīts augstāk, reakcijas var norisināties tikai gāzes fāzē. Reāli joni ir solvatēti, faktiski arī atrodoties vairāk vai mazāk stabilā [[ligands|li ...

...s]], kuros pārvietojas tādi lādiņnesēji kā [[Elektrons|elektroni]], [[Jons|joni]] un [[Elektronu caurums|elektronu caurumi]] (visbiežāk ar elektriskās strā ...gatīvie [[jons|joni]] [[Elektrolīts|elektrolītos]], pozitīvie un negatīvie joni un elektroni [[Jonizācija|jonizētās]] [[gāze|gāzēs]] un [[plazma|plazmā]], ...

...u [[ātrums|ātrumu]] kustas pa sfēras rādiusu. Saduroties ar sfēras virsmu, joni izraisa tā spīdēšanu. Tādējādi uz ekrāna rodas smailes atsevišķo volframa a ...

...ā pretestība <math>\rho\rightarrow0</math>. Tad, zūdot [[siltumkustība]]i, joni pārstāj svārstīties un brīvo elektronu kustība nav traucēta (pretestība <ma ...

...e [[elektrons|elektroni]] [[metāls|metālā]], pozitīvie un negatīvie [[jons|joni]] [[gāze|gāzēs]], [[šķidrums|šķidrumos]], [[plazma|plazmā]] u.tml. ...

...iskais lādiņš <math>q</math>, ko [[Elektrolīts|elektrolītā]] pārnes [[Jons|joni]], kuru kopējā [[masa]] <math>m</math> skaitliski vienāda ar vielas [[Ķīmis ...

...s ir aktīvs ([[cinks]], [[dzelzs]], [[kadmijs]] un citi), pozitīvie metāla joni pāriet elektrolīta šķīdumā, [[Elektrons|elektroniem]] paliekot uz metāla [[ ...

...mta sākumā izveidoja klasisko elektronu teoriju. Šajā teorijā elektroni un joni tiek uzskatīti par noteikta izmēra lādētām lodītēm. Katrā laika momentā lod # strāvas procesā metālu joni vai atomi netiek pārnesti, ...

!width="150"|Skābei atbilstošais [[joni|jons]] ūdens šķīdumā ...

...u [[ātrums|ātrumu]] kustas pa sfēras rādiusu. Saduroties ar sfēras virsmu, joni izraisa tā spīdēšanu. Tādējādi uz ekrāna rodas smailes atsevišķo volframa a ...

Tīrā ūdenī [[Hidroksonijs|hidroksonija joni]] (H₃O⁺) un [[Hidroksiljons|hidroksīdjoni]] (OH<sup>− ...

...i sakarst tādēļ, ka intensīvajā elektriskā laukā paātrinātie elektroni vai joni lielos daudzumos triecas pret vienu un to pašu elektroda virsmas punktu. El ...ē ar katjoniem. Tālākos apgabalos, kur lādiņnesēji nonāk brīvās difūzijas (joni) vai lēna lidojuma (elektroni) rezultātā, parādās rekombinācijas iespējas, ...

...uru elektrofilu daļiņu, ne tikai ūdeņraža jonu; tad veidojas citi oksonija joni, kuru kopējā iezīme ir trīsvērtīgs skābekļa atoms. Piemēram, oksonija jons :Metālu oksoskābju joni parasti oksidē spirtus caur šo skābju esteru veidošanu, kuri pēc tam sadalā ...