Strāvas nepārtrauktības vienādojums

No ''testwiki''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

Veidne:Elektrodinamika Veidne:Cita nozīme Strāvas nepārtrauktības vienādojums ir

ρt=divj 
kur
ρ  - strāvas blīvuma izmaiņa
t  - laiks, kurā notiek strāvas blīvuma izmaiņa
j  - elektriskās strāvas tilpuma blīvums

Strāvas nepārtrauktības vienādojuma pierādījums

Strāvas nepārtrauktības vienādojumu pareizina ar bezgalīgi mazu tilpumu.

ρt=divj  reizina ar dV 

Tādā gadījumā iegūst šādu vienādojumu

ρtdV=divjdV 

Abas vienādojuma puses nointegrē pēc tilpuma

VρtdV=VdivjdV 

Labā vienādojuma puse ir iespējams pārveidot, izmantojot Ostrogradska—Gausa teorēmu

VdivjdV=SjdS 

Savukārt

SjdS=ddtVρdV 

No tā visa izriet:

VρtdV=ddtVρdV 

Redzam, ka abas vienādojuma puses ir vienādas un līdz ar to esam pierādījuši vienādojuma pareizību.

Strāvas nepārtrauktības vienādojuma fizikālā interpretācija

Lādiņnesēju plūsma veido strāvas lauku. Strāvas līniju pieskares vektors ir strāvas blīvums j . Ja kādā punktā divj0 , tad tajā ir strāvas lauka avots, t.i., šajā punktā "sākas" vai "beidzas" strāvas līnijas. Kā redzams no nepārtrauktības vienādojuma, šajos punktos lādiņa tilpuma blīvums mainās laikā. Tā tas ir tāpēc, ka pastāv lādiņa nezūdamības likums un lādiņa blīvuma maiņa nozīmē lādiņnesēju plūsmas "rašanos" vai "izbeigšanos".

Strāvas nepārtrauktības vienādojums telpā

Ja apgabalā V  lādiņu tilpuma blīvums ρ  ir konstants vai arī tas ir vienāds ar nulli, tad

divj=0 

un strāvas līnijām tilpumā V  avotu nav: vai nu tie atrodas ārpus tā, vai arī strāvas līnijas ir noslēgtas. Ja apgabals V  ir visa bezgalīgā telpa, tad no nosacījuma divj=0  izriet, ka strāvas līnijas tajā ir noslēgtas, bet strāvas lauks - solenoidāls. Tādas, piemēram, ir virsmas strāvas, kuras plūst supravadītājos.

Strāvas nepārtrauktības vienādojums Dekarta koordinātās

Strāvas nepārtrauktības vienādojums ir parciāls diferenciālvienādojums; Dekarta koordinātās

ρt=jxx+jyy+jzz