Apskatīt Kārlis Frīdrihs Gauss izejas kodu

{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Frīdrihs Gauss
| vārds_orig = ''Carl Friedrich Gauß''
| attēls = Carl_Friedrich_Gauss.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1777
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Braunšveiga]], [[Vācija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1855
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 23
| m_vieta = [[Getingene|Getingenē]], [[Vācija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[vācieši|vācietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Dorotea un Gerhards Gausi
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = Carl Friedrich Gauß signature.svg
| darba_vietas = [[Getingenes Universitāte]]
| alma_mater = [[Getingenes Universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]]<br />[[fizika]]<br />[[astronomija]]
| pasniedzēji = [[Martins Bartelss]]
| studenti = [[Frīdrihs Beselis]]<br />[[Johans Enke]]<br />[[Bernhards Rīmanis]]
| sasniegumi = {{plainlist|
* pierādījis [[algebras pamatteorēma|algebras pamatteorēmu]]
* pierādījis [[aritmētikas pamatteorēma|aritmētikas pamatteorēmu]]
* atrisinājis riņķa dalīšanas problēmu
* izveidojis [[mazāko kvadrātu metode|mazāko kvadrātu metodi]]
* izstrādājis precīzu [[rindu konverģence]]s teoriju
* izgudrojis elektrisko [[telegrāfs|telegrāfu]]
* formulējis [[elektrostatika]]s pamatteorēmu ([[Gausa teorēma]])
}}
| apbalvojumi = [[Koplija medaļa]] (1838)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Johans Kārlis Frīdrihs Gauss''' (''Johann Carl Friedrich Gauß''; dzimis {{dat|1777|4|30}} [[Braunšveiga|Braunšveigā]], miris {{dat|1855|2|23}} [[Getingene|Getingenē]]) bija [[Vācieši|vācu]] matemātiķis.

Gausa nopelni [[matemātika]]s attīstībā ir tik lieli, ka laikabiedri viņu dēvēja par ''princeps mathematicorum'' jeb matemātiķu karali (no [[latīņu valoda]]s), taču Gauss devis nozīmīgu ieguldījumu arī [[fizika]]s un [[astronomija]]s attīstībā.

== Sasniegumi ==

=== Regulāra septiņpadsmitstūra konstrukcija ===
[[Attēls:17-staru_zvaigzne_uz_Gausa_kapa_pieminekla_(cropped).jpg | thumb | Septiņpadsmitstaru zvaigzne uz Gausa pieminekļa [[Braunšveiga|Braunšveigā]]<ref name="Zvaigzne"/>]]
1796. gadā 19 gadu vecumā Gauss pierādīja, ka regulāru septiņpadsmitstūri ir iespējams konstruēt, lietojot tikai cirkuli un lineālu. Gauss bija tik ļoti sajūsmināts par šo sasniegumu, ka vēlējās, lai regulārs septiņpadsmitstūris tiktu iegravēts viņa kapakmenī.<ref name="Zvaigzne">Gausa kaps atrodas [[Getingene|Getingenē]] un uz tā kapakmeņa ''nav'' iegravēts regulārs septiņpadsmitstūris, taču uz Gausa pieminekļa [[Braunšveiga|Braunšveigā]] ir iegravēta septiņpadsmitstaru zvaigzne (pieminekļa veidotājam bija pārāk grūti iegravēt regulāru septiņpadsmitstūri tā, lai tas neizskatītos pēc riņķa).</ref><ref>Oystein, 358. lpp.</ref> Gausa [[Matemātisks pierādījums|pierādījums]] ir nekonstruktīvs, jo tas pierāda konstruēšanas ''iespējamību'', bet neparāda, ''kā'' tieši to izdarīt. Pirmais konstruktīvais pierādījums pieder ''Johannes Erchinger'' ap 1800.<ref>Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Heptadecagon.html Heptadecagon], MathWorld.</ref>

=== Algebras pamatteorēma ===
Gauss savā doktora disertācijā pierādīja [[algebras pamatteorēma|algebras pamatteorēmu]]: jebkuram no konstantes atšķirīgam polinomam ar [[komplekss skaitlis|kompleksiem]] koeficientiem un vienu nezināmo ir vismaz viena kompleksa sakne. Savas dzīves laikā Gauss izstrādāja vēl trīs citus dažādus pierādījumus šai teorēmai.<ref>Gowers et al., V.13 The Fundamental Theorem of Algebra, 798. lpp.</ref>

=== Skaitļu teorija ===
[[Attēls:Disqvisitiones-800.jpg | thumb | Titullapa Gausa darbam ''Disquisitiones Arithmeticae'']]
Viena no nozīmīgākajām Gausa publikācijām ir darbs [[skaitļu teorija|skaitļu teorijā]] ar nosaukumu ''[[Disquisitiones Arithmeticae]]'' jeb "pētījumi aritmētikā" (no [[latīņu valoda]]s).<ref>Ore, 209. lpp.</ref> Tas sarakstīts 1798. gadā, kad Gauss bija tikai 21 gadu vecs, un pirmo reizi publicēts 1801. gadā. Šajā darbā ir atrodams [[aritmētikas pamatteorēma]]s pierādījums<ref>[http://planetmath.org/encyclopedia/FundamentalTheoremOfArithmetic.html Fundamental Theorem of Arithmetic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081218185255/http://planetmath.org/encyclopedia/FundamentalTheoremOfArithmetic.html |date={{dat|2008|12|18||bez}} }}, PlanetMath.</ref> kā arī pierādījums tam, ka, lietojot tikai cirkuli un lineālu, [[regulārs daudzstūris|regulāru ''n''-stūri]] iespējams konstruēt visiem [[Fermā pirmskaitlis|Fermā pirmskaitļiem]] jeb [[pirmskaitlis|pirmskaitļiem]] ''n'' formā<ref>Bühler, 78. lpp.</ref>
:<math>
  n = 2^{2^\nu} + 1.
</math>
Izmantojot šo rezultātu, Gauss pierādīja, ka regulāru ''n''-stūri ir ''iespējams'' konstruēt, ja
:<math>
  n = 2^\alpha p_1 p_2 \ldots p_r,
</math>
kur ''α'' ir nenegatīvs [[vesels skaitlis]] un ''p''<sub>''i''</sub> ir dažādi [[Fermā pirmskaitlis|Fermā pirmskaitļi]].<ref>Ore, 352. lpp.</ref><ref>Cromwell, 64. lpp.</ref> Tāpat kā septiņpadsmitstūra gadījumā, arī šis pierādījums ir nekonstruktīvs. Vēlāk tika pierādīts, ka šie ir vienīgie regulārie daudzstūri, ko ir iespējams konstruēt ar cirkuļa un lineāla palīdzību.<ref>Ore, 15—2. The construction of regular polygons, 346. lpp. kā arī 352. lpp.</ref><ref>Cromwell, 66. lpp.</ref> To pierādīja Pjērs Vancels (''Pierre Wantzel'') 1837. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==

* {{Atsauce
 | last1=Dunnington
 | first1=Guy Waldo
 | last2=Gray
 | first2=Jeremy
 | last3=Dohse
 | first3=Fritz-Egbert
 | year=2004
 | title=Carl Friedrich Gauss: Titan of Science
 | publisher=MAA
 | isbn=9780883855478
}}.
* {{Atsauce
 | last=Bühler
 | first=Walter Kaufmann
 | title=Gauss: A Biographical Study
 | publisher=Springer-Verlag
 | year=1981
 | isbn=9783540106623
}}.
* {{Atsauce
 | last1=Gowers
 | first1=Timothy
 | last2=Barrow-Green
 | first2=June
 | last3=Leader
 | first3=Imre
 | year=2008
 | title=The Princeton Companion to Mathematics
 | publisher=Princeton University Press
 | isbn=9780691118802
}}, VI.26 Carl Friedrich Gauss, 755. lpp.
* {{Atsauce
 | last=Ore
 | first=Oystein
 | title=Number Theory and Its History
 | publisher=Courier Dover Publications
 | year=1988
 | isbn=9780486656205
}}.
* {{Atsauce
 | last=Cromwell
 | first=Peter R.
 | title=Polyhedra
 | publisher=Cambridge University Press
 | year=1999
 | isbn=9780521664059
}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Jāzeps Baško, [http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02/VeaSkaitlotajs-NR2d.pdf Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (1777—1855)]{{Novecojusi saite}}, [http://skaitlotajs.venta.lv/ VeA Skaitļotājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090817171308/http://skaitlotajs.venta.lv/ |date={{dat|2009|08|17||bez}} }}, [http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02 Nr. 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100929154255/http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02 |date={{dat|2010|09|29||bez}} }}, 12. lpp., Februāris, 2009.
* [http://planetmath.org/encyclopedia/CarlFriedrichGauss.html Carl Friedrich Gauss ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226033057/http://planetmath.org/encyclopedia/CarlFriedrichGauss.html |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, PlanetMath.
* [http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Biographies/Gauss.html Johann Carl Friedrich Gauss], [http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/ The MacTutor History of Mathematics archive].
* Eric W. Weisstein, [http://scienceworld.wolfram.com/biography/Gauss.html Gauss, Karl Friedrich (1777-1855)], scienceworld.wolfram.com.


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gauss, Karlis Fridrihs}}
[[Kategorija:Vācijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas fiziķi]]
[[Kategorija:Skaitļu teorijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]