Ballistiskais svārsts

No ''testwiki''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu
Ballistiskā svārsta skice — lode ietriecas svārstā un apvienojas vienā ķermenī, atdodot savu impulsu

Ballistiskais svārsts ir iekārta, ar kuru var izmērīt lodes impulsu, no kā var izrēķināt tās ātrumu un kinētisko enerģiju. Mūsdienās ballistiskie svārsti ir aizvietoti ar hronogrāfiem, kas ļauj šāviņa ātrumu izmērīt tieši.

Mūsdienās ballistiskos svārstus izmanto fizikas demonstrējumos impulsam un enerģijai. Īpatnība ballistiskajam svārstam ir, ka tam nav nepieciešams laika mērījums, iegūtais ātrums ir atkarīgs no masas un distances.

Fizikas izvedums

Vienkāršam modelim var pieņemt, ka lode un svārsts ir punktveida masas (masas centri). Sākumā apskatām momentu, kad lode ir ietriekusies matemātiskā svārstā, un salīdzinām to ar svārsta virsotnes stāvokli. Pie brīvās krišanas paātrinājuma g un virsotnes augstuma h ir iespējams aprēķināt ietriekšanās brīža ātrumu. Apzīmēsim lodes masu mlo, svārsta masu msv un pēc sadursmes ātrumu v1. Sistēmas sākuma kinemātiskā enerģija izsakāma: Ekin=12v1(mlo+msv). Ņemot sākuma augstumu svārstam kā atskaiti potenciālai enerģijai iegūstam: Epot=(mlo+msv)gh. Pēc enerģijas nezūdamības likuma pielīdzinam šīs enerģijas:

Ekin=Epot

12(mlo+msv)v12=(mlo+msv)gh

Izsakot ātrumu v1=2gh

Tagad var pielietot impulsa nezūdamības likumu lodes-svārsta sistēmai, lai iegūtu lodes sākuma ātrumu v0. Pielīdzinot impulsu pirms un pēc sadursmes, un ievietojot v1=2gh iegūst:

mlov0=(mlo+msv)2gh, izsakot lodes sākuma ātrumu:

v0=(mlo+msv)2ghmb=(1+msvmlo)2gh[1]

Atsauces

Veidne:Atsauces