Bernulli skaitlis

No ''testwiki''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu
Pirmie Bernulli skaitļi

Bernulli skaitļi ir racionālu skaitļu virkne, kuri parādās matemātiskajā analīzē. Tie parādās Teilora rindās tangensa un hiperboliskā tangensa funkcijām, Faulhābera formulā pirmajiem n naturālajiem skaitļiem, kas kāpināti m-tajā pakāpē, kā arī atsevišķās vērtībās Rīmaņa zeta funkcijā.

Pastāv divi pierakstu veidi Bm un Bm+, kas atšķiras tikai vērtībai n = 1 , kur B1=1/2 un B1+=+1/2. Citiem nepāra skaitļiem Bernulli skaitļi ir nulle. Pāra skaitļiem Bn ir negatīvs, ja n dalās ar 4 un pozitīvs citos gadījumos.

Pakāpju summa

Bernulli skaitļi sākotnēji parādījās Jākoba Bernulli pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā. Bernulli pētīja summas kāpinātiem naturāliem skaitļiem (summas skaitļu kvadrātiem, kubiem, u.t.t.). Definējam Sp(n)=k=1n1kp.

Pirmās vērtības:

S0(n)=nS1(n)=12n212nS2(n)=13n312n2+16nS3(n)=14n412n3+14n2S4(n)=15n512n4+13n3130nS5(n)=16n612n5+512n4112n2S6(n)=17n712n6+12n516n3+142nS7(n)=18n812n7+712n6724n4+112n2

Šīs summas Bernulli pārformulēja, ievērojot to saistību ar kombinācijām. No summas izvelkot koeficientu 1p+1 un no koeficientiem izvelkot noteiktas kombinācijas iegūst konstantus skaitļus, kurus dēvē par Bernulli skaitļiem.[1] Pirmie Bernulli skaitļi virknē: B0=1,  B1=12,  B2=16,  B3=0,  B4=130,  B5=0,B6=142,  B7=0,  B8=130,  B9=0,  B10=566,  B11=0

Vispārīgi šo summu var pierakstīt kā Sp(n)=1p+1k=0p(p+1k)Bknp+1k

Definīcijas

Bernulli skaitļus var ieviest dažādos veidos:

Rekursija

Bernulli skaitļiem izpildās formulas:

k=0p(p+1k)Bk=δp,0k=0p(p+1k)Bk+=m+1

kur m=0,1,2,... un δ ir Kronekera delta. Izsakot Bm iegūst rekusīvās formulas:

Bp=δp,0k=0p1(pk)Bkmk+1Bp+=1k=0p1(pk)Bk+mk+1

Funkcija

Bp=k=0p1k+1j=0k(kj)(1)jjpBp+=k=0p1k+1j=0k(kj)(1)j(j+1)m

Atsauces

Veidne:Atsauces

Ārējās saites

Veidne:Sisterlinks-inline Veidne:Enciklopēdiju ārējās saites

Veidne:Autoritatīvā vadība