Hiperboliskā sinusa sh , hiperboliskā kosinusa ch un hiperboliskā tangensa th grafiki
Hiperboliskās funkcijas ir kompleksā vai reālā mainīgā analītiskās funkcijas . Tās ir analogās funkcijas trigonometriskajās funkcijām . Vienkāršākās hiperboliskās funkcijas ir hiperboliskais sinuss "sh" un hiperboliskais kosinuss "ch", no kuriem ir atvasināts hiperboliskais tangenss "th", hiperboliskais kosekanss "csch", hiperboliskais sekanss "sech" un hiperboliskais kotangenss "cth".
Hiperboliskās funkcijas parasti izmanto dažādu procesu (galvenokārt vienkāršu) raksturošanai, funkciju aproksimācijai .
Algebriskās izteiksmes
sh x = e x − e − x 2 = e 2 x − 1 2 e x = 1 − e − 2 x 2 e − x
ch x = e x + e − x 2 = e 2 x + 1 2 e x = 1 + e − 2 x 2 e − x
th x = sh x ch x = e x − e − x e x + e − x = e 2 x − 1 e 2 x + 1 = 1 − e − 2 x 1 + e − 2 x
Hiperboliskais kotangenss:
cth x = ch x sh x = e x + e − x e x − e − x = e 2 x + 1 e 2 x − 1 = 1 + e − 2 x 1 − e − 2 x
sech x = ( ch x ) − 1 = 2 e x + e − x = 2 e x e 2 x + 1 = 2 e − x 1 + e − 2 x
Hiperboliskais kosekanss:
csch x = ( sh x ) − 1 = 2 e x − e − x = 2 e x e 2 x − 1 = 2 e − x 1 − e − 2 x
Hiperboliskās funkcijas var izteikt arī ar trigonometriskajām funkcijām :
sh x = − i sin i x
ch x = cos i x
th x = − i tg i x
Hiperboliskais kotangenss:
cth x = i ctg i x
sech x = sec i x
Hiperboliskais kosekanss:
csch x = i csc i x
kur i ir imaginārā vienība : i 2 = −1.
Attiecības
Pāra un nepāra funkcijas:
sh − x = − sh x ch − x = ch x
Tātad:
th − x = − th x cth − x = − cth x sech − x = sech x csch − x = − csch x
Hiperboliskais sinuss un hiperboliskais kosinuss apmierina vienādību
ch 2 x − sh 2 x = 1
Inversās hiperboliskās trigonometriskās funkcijas
Inversās hiperboliskās trigonometriskās funkcijas var izteikt ar naturāllogaritmiem
arsh ( x ) = ln ( x + x 2 + 1 ) arch ( x ) = ln ( x + x 2 − 1 ) ; x ≥ 1 arth ( x ) = 1 2 ln ( 1 + x 1 − x ) ; | x | < 1 arcth ( x ) = 1 2 ln ( x + 1 x − 1 ) ; | x | > 1 arsech ( x ) = ln ( 1 x + 1 − x 2 x ) ; 0 < x ≤ 1 arcsch ( x ) = ln ( 1 x + 1 + x 2 | x | ) ; x ≠ 0
Diferenciāļi
d d x sh x = ch x
d d x ch x = sh x
d d x th x = 1 − th 2 x = sech 2 x = 1 / ch 2 x
d d x cth x = 1 − cth 2 x = − csch 2 x = − 1 / sh 2 x
d d x csch x = − cth x csch x
d d x sech x = − th x sech x
d d x arsh x = 1 x 2 + 1
d d x arch x = 1 x 2 − 1
d d x arth x = 1 1 − x 2
d d x arcsch x = − 1 | x | 1 + x 2
d d x arsech x = − 1 x 1 − x 2
d d x arcth x = 1 1 − x 2
Nenoteiktie integrāļi
∫ sh ( a x ) d x = a − 1 ch ( a x ) + C ∫ ch ( a x ) d x = a − 1 sh ( a x ) + C ∫ th ( a x ) d x = a − 1 ln ( ch ( a x ) ) + C ∫ cth ( a x ) d x = a − 1 ln ( sh ( a x ) ) + C ∫ sech ( a x ) d x = a − 1 arctg ( sh ( a x ) ) + C ∫ csch ( a x ) d x = a − 1 ln ( th ( a x 2 ) ) + C
∫ d u a 2 + u 2 = sh − 1 ( u a ) + C ∫ d u u 2 − a 2 = ch − 1 ( u a ) + C ∫ d u a 2 − u 2 = a − 1 th − 1 ( u a ) + C ; u 2 < a 2 ∫ d u a 2 − u 2 = a − 1 cth − 1 ( u a ) + C ; u 2 > a 2 ∫ d u u a 2 − u 2 = − a − 1 sech − 1 ( u a ) + C ∫ d u u a 2 + u 2 = − a − 1 csch − 1 | u a | + C
kur C ir integrēšanas konstante.
Funkciju izvirzījumi
Funkciju izvirzījumi Teilora rindā :
sh x = x + x 3 3 ! + x 5 5 ! + x 7 7 ! + ⋯ = ∑ n = 0 ∞ x 2 n + 1 ( 2 n + 1 ) !
ch x = 1 + x 2 2 ! + x 4 4 ! + x 6 6 ! + ⋯ = ∑ n = 0 ∞ x 2 n ( 2 n ) !
th x = x − x 3 3 + 2 x 5 1 5 − 1 7 x 7 3 1 5 + ⋯ = ∑ n = 1 ∞ 2 2 n ( 2 2 n − 1 ) B 2 n x 2 n − 1 ( 2 n ) ! , | x | < π 2 cth x = x − 1 + x 3 − x 3 4 5 + 2 x 5 9 4 5 + ⋯ = x − 1 + ∑ n = 1 ∞ 2 2 n B 2 n x 2 n − 1 ( 2 n ) ! , 0 < | x | < π sech x = 1 − x 2 2 + 5 x 4 2 4 − 6 1 x 6 7 2 0 + ⋯ = ∑ n = 0 ∞ E 2 n x 2 n ( 2 n ) ! , | x | < π 2 csch x = x − 1 − x 6 + 7 x 3 3 6 0 − 3 1 x 5 1 5 1 2 0 + ⋯ = x − 1 + ∑ n = 1 ∞ 2 ( 1 − 2 2 n − 1 ) B 2 n x 2 n − 1 ( 2 n ) ! , 0 < | x | < π
where
B n ir n -tais Bernulli skaitlis
E n ir n -tais Eilera skaitlis
Skatīt arī
Ārējās saites
Veidne:Matemātika-aizmetnis
Veidne:Autoritatīvā vadība