Impulsa moments

Attiecības starp spēku (F), spēka momentu (τ), impulsu (p) un impulsa momentu (L) rotējošā sistēmā. (r) ir rādiuss

Žiroskops saglabā savu stāvokli griešanās laikā impulsa momenta dēļ

Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums: Veidne:Math) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs. Impulsa moments ir vektoriāls lielums. Tas ir svarīgs lielums rotācijas kustības analizēšanā.

Vektora Veidne:Math virziens tiek noteikts pēc labās vītnes skrūves likuma. Vektora Veidne:Math virzienam jābūt perpendikulāram vektora Veidne:Math un Veidne:Math veidota laukuma plaknei. Materiālam punktam impulsa momentu var aprēķināt ar attiecīgā punkta rādiusvektora Veidne:Math un materiālā punkta impulsa Veidne:Math (Veidne:Math) vektora vektoriālo reizinājumu:

$\overrightarrow{𝐋}=\overrightarrow{𝐫}\times m\overrightarrow{𝐯}$

Impulsa momenta skaitlisko vērtību iegūst pēc šādas formulas:

$L=mvr\sin \alpha$

kur Veidne:Math ir leņķis starp vektora Veidne:Math un Veidne:Math virzienu.

Ķermeņa, kas sastāv no Veidne:Math materiālajiem punktiem, impulsa momentu aprēķina saskaitot visu materiālo punktu impulsa momentu vērtības:

$L=\sum _i^n{L}_i$

Ja tiek apskatīta punkta kustība pa riņķa līniju, kur $\overrightarrow{r}\perp \overrightarrow{p}$ un Veidne:Math, tad impulsa momenta aprēķināšanā var tikt izmantots inerces moments Veidne:Math un leņķiskais ātrums Veidne:Math:

$𝐋=I\mathit{\omega }$

Impulsa moments ir nemainīgs jeb konstants lielums, ja materiālo punktu sistēma ir noslēgta, tātad tajā nedarbojas ārējie spēki vai arī ārējo spēku moments attiecībā pret izraudzīto punktu ir vienāds ar nulli. Šī īpašība tiek izmantota, piemēram, žiroskopos.

Ārējās saites

• Veidne:Commonscat-inline
• Veidne:Britannica