Kvadrātvienādojums

No ''testwiki''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

Kvadrātvienādojums ir otrās pakāpes vienādojums, kura vispārīgais veids ir

ax2+bx+c=0,

kur x ir nezināmais un a ≠ 0. Izteiksmi ax2+bx+c sauc par kvadrāttrinomu. No algebras pamatteorēmas seko, ka kvadrātvienādojumam ir tieši divas saknes (šīs saknes var būt vienādas).

Kvadrātvienādojuma saknes

Kvadrātvienādojuma ax2+bx+c=0 saknes x1 un x2 var aprēķināt pēc formulas

x1,2=b±b24ac2a

jeb (izvērstā veidā)

x1=b+b24ac2a,x2=bb24ac2a.

Lietot var arī - x1,2=b±D2a

Kvadrātvienādojuma diskriminants

Lielumu

D=b24ac

sauc par kvadrātvienādojuma ax2+bx+c=0 diskriminantu. Šis skaitlis nosaka kvadrātvienādojuma sakņu veidu:

  • ja D>0, tad kvadrātvienādojumam ir divas dažādas reālas saknes;
  • ja D=0, tad kvadrātvienādojumam ir divkārša sakne, kuru aprēķina pēc formulas x=b/2a;
  • ja D<0, tad kvadrātvienādojumam ir divas kompleksi saistītas saknes.

Kvadrāttrinoma sadalīšana reizinātājos

Ja ir zināmas kvadrātvienādojuma ax2+bx+c=0 saknes x1 un x2, tad attiecīgo kvadrāttrinomu ax2+bx+c var sadalīt reizinātājos:

ax2+bx+c=a(xx1)(xx2).

Vjeta teorēma

Ja x1 un x2 ir kvadrātvienādojuma x2+px+q=0 saknes, tad to summa ir vienāda ar koeficientu p, kurš ņemts ar pretēju zīmi, bet sakņu reizinājums ir vienāds ar q:

x1+x2=p,x1x2=q.

Vispārīgā gadījumā, ja kvadrātvienādojums ir formā ax2+bx+c=0, kur a ≠ 0, un x1 un x2 ir tā saknes, tad

x1+x2=b/a,x1x2=c/a.

Šo apgalvojumu sauc par Vjeta teorēmu, jo to pirmais pierādīja franču matemātiķis Fransuā Vjets.

Skatīt arī

Ārējās saites

Veidne:Polinomi