Stoksa likums

No ''testwiki''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē)[1]. Svarīgi atšķirt Stoksa likumu no Stoksa teorēmas un Stoksa nobīdes[2].

Frontālās pretestības spēks

Uz simetrisku ķermeni, kas kustas šķidrumā vai gāzē, darbojas spēks, kurš vērsts pretēji ķermeņa ātruma virzienam, šo spēku sauc par frontālās pretestības spēku un apzīmē ar Fs, tā modulis Fs ir proporcionāls ķermeņa kustības ātruma vektora modulim v, vides dinamiskajai viskozitātei η un ķermeņa raksturīgajam izmēram L:

Fs=AηLv, A ir koeficients, kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā orientācijas šķidruma vai gāzes plūsmā.

Šī formula ir pareiza tikai tad, ja viskozā vide aptek ķermeni laminārā plūsmā, tas ir, ja šķidruma / gāzes strūklas tek savstarpēji paralēli un, apliekdamās ap ķermeni, neveido virpuļus. Plūsma ir lamināra, ja ηρLv, kur ρ ir vides blīvums.[3]

Stoksa likuma būtība

Pēc Stoksa likuma aprēķina Fs lodei, kuras rādiuss ir R. Tad A=6π, un

Fs=6πηRv.

Šo formulu lieto, veicot aprēķinus par viskozās vidēs krītošiem ķermeņiem.

Stoksa likums darbojas tikai tad, ja R9η22ρ(ρ0ρ)g, kur ρ0 ir ķermeņa blīvums, ρ ir vides blīvums, g ir brīvās krišanas paātrinājums.[3]

Izrietošās formulas

P=4π3R3ρ0g, kur P ir smaguma spēks.

FA=4π3R3ρg, kur FA ir Arhimēda spēks.

Fs+P+FA=0

v=2R2(ρ0ρ)g9η, kur v ir vienmērīgi krītošā ķermeņa ātrums.[3]

Atsauces

Veidne:Atsauces

Ārējās saites

Veidne:Sisterlinks-inline Veidne:Enciklopēdiju ārējās saites