Varbūtību teorija

Metamos kauliņus izmanto skaitļu (simbolu) nejaušai ģenerēšanai.

Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības. Varbūtību teorijā izmanto varbūtības, gadījuma lieluma un gadījuma notikuma jēdzienus. Uz varbūtību teoriju balstās matemātiskā statistika.

Vēsture

Varbūtību teorijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, kad itāļu matemātiķis Džerolāmo Kardāno pētīja azartspēles, un 17. gadsimtā, kad pētījumus veica Pjērs Fermā un Blēzs Paskāls.

Piemērs

Kastē ir 10 bumbiņas: 2 sarkanas un 8 zilas. Nejauši izvelk vienu bumbiņu. Kāda ir varbūtība, ka tiks izvilkta kāda no sarkanajām bumbiņām?

Pastāv 20% iespējamība, ka tiks izvilkta kāda no sarkanajām bumbiņām, ko pieraksta kā $P(A)=\frac{2}{10}.$

Skatīt arī

• Varbūtība
• Normālais sadalījums

Veidne:Autoritatīvā vadība