Magnētiskā lauka indukcija

No ''testwiki''
Versija 2023. gada 27. decembris, plkst. 19.27, kādu to atstāja imported>DaceX
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.

Magnētiskā lauka indukciju fizikā apzīmē ar B un tās SI mērvienība ir tesla (T).

Taisna strāvas vada magnētiskā indukcija

Strāvas magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma.

Skalārā forma

Ja strāva I  plūst pa bezgalīgi garu, taisnu un tievu vadu, tad strāvas magnētiskais lauks B  attālumā r  no vada pēc Bio — Savāra — Laplasa likuma ir

B=kMIr 
kur
kM  - koeficients (2×10-7 H/m)
I  - strāvas stiprums (A)

Magnētiskā konstante

Attēls:Magnetiskais lauks.JPG

Koeficients kM  ir izsakāms šādi:

kM=μ02π 
kur
μ0  - magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
π  - 3.141593

Ievērojot to, taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju B  aprēķina pēc formulas

B=μ0I2πr 

Vektoriālā forma

B=μ0I2πrτ 
kur
τ  - pieskares vektors

Lorenca spēks

B=1qvT2FL×vT 
kur
q  - lādiņš, uz kuru darbojas Lorenca spēks (C);
vT  - magnētiskajai indukcijai perpendikulārā ātruma komponente;
FL  - Lorenca spēka vektors (N);

Galvenais raksts: Lorenca spēks

Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar lBdr .

lBdr=μ0I 
kur
μ0  - magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
I  - strāvas stiprums vadā, ap kuru ir apvilkts kontūrs l  (A)

Galvenais raksts: Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Veidne:Autoritatīvā vadība