Magnētiskā lauka indukcija

No ''testwiki''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.

Magnētiskā lauka indukciju fizikā apzīmē ar B un tās SI mērvienība ir tesla (T).

Taisna strāvas vada magnētiskā indukcija

Strāvas magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma.

Skalārā forma

Ja strāva I  plūst pa bezgalīgi garu, taisnu un tievu vadu, tad strāvas magnētiskais lauks B  attālumā r  no vada pēc Bio — Savāra — Laplasa likuma ir

B=kMIr 
kur
kM  - koeficients (2×10-7 H/m)
I  - strāvas stiprums (A)

Magnētiskā konstante

Attēls:Magnetiskais lauks.JPG

Koeficients kM  ir izsakāms šādi:

kM=μ02π 
kur
μ0  - magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
π  - 3.141593

Ievērojot to, taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju B  aprēķina pēc formulas

B=μ0I2πr 

Vektoriālā forma

B=μ0I2πrτ 
kur
τ  - pieskares vektors

Lorenca spēks

B=1qvT2FL×vT 
kur
q  - lādiņš, uz kuru darbojas Lorenca spēks (C);
vT  - magnētiskajai indukcijai perpendikulārā ātruma komponente;
FL  - Lorenca spēka vektors (N);

Galvenais raksts: Lorenca spēks

Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar lBdr .

lBdr=μ0I 
kur
μ0  - magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
I  - strāvas stiprums vadā, ap kuru ir apvilkts kontūrs l  (A)

Galvenais raksts: Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Veidne:Autoritatīvā vadība