Meklēšanas rezultāti
Pāriet uz navigāciju
Pāriet uz meklēšanu
- ...ts taisnes nogrieznis ir [[vektors]]. Vektors, kas savieno divus [[punkts (ģeometrija)|punktus]] A un B, ir orientēts, ja ir norādīts, kurš no šiem punktiem tiek [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...2 KB (384 vārdi) - 2015. gada 1. novembris, plkst. 09.25
- [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...2 KB (324 vārdi) - 2025. gada 5. februāris, plkst. 21.25
- ...pakšnozares. Galvenās no tām ir [[pārskaitošā kombinatorika|pārskaitošā]], analītiskā, ekstrēmā, varbūtiskā, algebriskā, vārdu, ģeometriskā, topoloģiskā un aritm ...], [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]], [[topoloģija|topoloģijā]] un [[ģeometrija|ģeometrijā]]. Galvenās nozares, kurās tiek pielietoti kombinatorikas rezult ...3 KB (390 vārdi) - 2024. gada 24. oktobris, plkst. 23.31
- [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...3 KB (408 vārdi) - 2025. gada 1. februāris, plkst. 21.23
- Var pierādīt dažas [[Teorēma|teorēmas]], kurām ir [[Ģeometrija|ģeometriskas]] interpretācijas: [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...4 KB (770 vārdi) - 2025. gada 16. marts, plkst. 18.34
- ...]] attēlo [[pārvietojums|pārvietojumu]], kāds pa taisni jāizdara [[punkts (ģeometrija)|punktam]] <math>A\,</math>, lai tas sakristu ar punktu <math>B\,</math>. [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...4 KB (755 vārdi) - 2025. gada 2. janvāris, plkst. 23.37
- ...ls.com/karlisf/lekcijas/12.virsmas.doc |title=Kārlis Freivalds. Analītiskā ģeometrija. Otrās kārtas virsmas. |access-date={{dat|2010|11|03||bez}} |archiveurl=htt ...4 KB (552 vārdi) - 2023. gada 23. maijs, plkst. 09.57
- ...lpa]]s īpašības, kā arī figūru izmērs, forma un savstarpējais novietojums. Ģeometrija ir viena no visvecākajām [[zinātne|zinātnēm]]. [[Matemātiķis|Matemātiķi]], ...Paralelitātes aksioma|paralelitātes aksiomas]] un radīja jaunu [[Neeiklīda ģeometrija|neeiklīda ģeometriju]], tādējādi nosakot turpmāko zinātnes attīstību un jau ...15 KB (2 340 vārdi) - 2024. gada 6. janvāris, plkst. 20.53
- [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...5 KB (759 vārdi) - 2023. gada 27. maijs, plkst. 07.36
- ...]]. Magnēts rada tuvināti homogēnu magnētisko lauku rezonatorā. Rezonatoru ģeometrija ir optimizēta tā, lai tajā veidotos mikroviļņu stāvviļņi kā arī tajā vai ap [[Kategorija:Analītiskā ķīmija]] ...4 KB (749 vārdi) - 2024. gada 13. novembris, plkst. 20.54
- ...os, ja <math>n > 2</math>. Tāpat viņš veica lielu ieguldījumu [[analītiskā ģeometrija|analītiskajā ģeometrijā]], [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] un [[opt === Analītiskā ģeometrija === ...13 KB (2 175 vārdi) - 2023. gada 17. marts, plkst. 22.52
- [[Kategorija:Analītiskā ģeometrija]] ...7 KB (1 083 vārdi) - 2025. gada 24. janvāris, plkst. 13.54
- ...darbojošos elektronu lielu daudzumu, bet tādām sistēmām nav šo vienādojumu analītiskā atrisinājuma. Tāpēc kvantu ķīmijā nākas meklēt tuvinātos atrisinājumus. Ar ...s atomu veidotām molekulām ir attiecīgi trigonālas bipiramīdas un oktaedra ģeometrija<ref>Гиллеспи Р. Геометрия молекул. "Мир", 1975.</ref>. ...26 KB (3 205 vārdi) - 2024. gada 15. novembris, plkst. 09.40